Kategorija: Dzīve

Ja gadās ilgāks posms, kad neesmu neko šeit ierakstījusi, tas parasti nozīmē vienu no divām situācijām – esmu ļoti aizņemta vai arī jūtos tā, ka negribas rakstīt, citiem vārdiem sakot, slikti. Pēdējā laikā ir bijis pa druskai no abiem, galvenokārt, pateicoties manam jaunajam darbam, liekot šaubīties kā nekad agrāk. Varbūt es vienkārši neesmu piemērota valsts... lasīt vairāk

Ziniet, kāds ir visbiežāk uzdotais jautājums par Antarktīdu? Cik tur ir auksti?! Parasti uz to atbildu, ka Latvijā ziemā mēdz būt aukstāk, kā, piemēram, šonedēļ. Protams, protams – salīdzinājums ir ar Antarktīdas vasaru, ziemā turp neviens kuģis nebrauc, jo “visur ledus, visur sniegs”. Pašreiz tiešām nav jādodas ne uz Arktiku, ne uz Antarktīdu, lai acis... lasīt vairāk

Ik pa laikam filmu vai grāmatu beigās, kas balstītas patiesos notikumos, parādās pēcvārds – filmas galvenā varone Huanita, īstajā vārdā Antoņina, tagad sasniegusi 88 gadus, dzīvo Buenosairesas nomalē, pasniedz tūristiem alu un stāsta par saviem jaunības dienu spiedzes piedzīvojumiem. Arī jūs man ik pa laikam vaicājat – kā šobrīd klājas maniem ceļā satiktajiem ļaudīm. Esmu... lasīt vairāk

Šie ir divi stāsti ar vienojošo elementu – grāmatu. Sākšu ar pirmo, savā ziņā parādu. Pērnajā pavasarī, ap Lieldienu laiku, slinki virpinot Facebook lentu, pamanīju virtuālās paziņas Ritas ašo konkursu – ja uzminēšot, kas ir krāsainie elementi bildē, varēšot dabūt tikko pagatavotu mango – klementīnu kūku uz šķīvja ar zelta maliņu. Vairāk par kūku vilina... lasīt vairāk

Uz šo ierakstu mani uzvedināja aptuveni mēnesi vecs “Ir” žurnāla eksemplārs, kurā bija stāsts par nesen aizsaulē aizgājušo “Arsenāla” tēvu Augustu Sukutu. Ar pašu Sukutu gan man dižas atmiņas nesaistās, ko nevar teikt par viņa lolojumu. Tas bija kāds no “Arsenāliem” pirms aptuveni divām desmitgadēm. Tolaik strādāju daudznozaru uzņēmumā “Kolonna”, kas šo festivālu nedaudz atbalstīja.... lasīt vairāk

Šorīt, cenšoties remdēt pa nedēļu sakrātās galvassāpēs, devāmies mežā. Uz kuru pusi iet? Pamanot sniegā aļņa pēdas, spontāni nolemjam sekot viņam pa pēdām. Kādu brīdi dzīvnieks gājis pa ceļu, tad nogriezies čūkslī. Turpinām brist pa pusslapjām vietām, līdz nonākam līdz guļamistabai – no sniega pabrīvam pleķītim sūnās. Turpat blakus arī “lietišķie pierādījumi”. Vēl pēc gabaliņa... lasīt vairāk

“Tagad veiksim nelielu eksperimentu”, saka jogs Kamalrūp Sings (Kamalroop Singh). “Paņemiet savus telefonus un uzņemiet laiku, ko jums aizņems 20 elpas ierastajā ritmā.” To visi sanākušie arī cītīgi izdara. Pēc tam mēs veicam trīs dažādus (un pagalam vienkāršus) elpošanas vingrojumus, katru no tiem aptuveni 5 minūtes. Pēc tam mērījums jāatkārto. Pilnīgi visi klātesošie tagad fiksē... lasīt vairāk

Kad ieraugu uzrakstu, ka kāds mīl kādu (ļaunākajā gadījumā ietetovētu), parasti atceros šo ar humora izjūtu apveltīto būtni, kuru satiku Porto. Bet bija arī cita meitene, kuras vārdu, seju un satikšanas vietu esmu aizmirsusi. Atceros vienīgi tetovējumu. Pat ne to, tikai tā jēgu. Pats tetovējums bija man nesaprotamā valodā, un meitene bija jauna. Kad apvaicājos,... lasīt vairāk

Vairs neatceros, kopš kuriem laikiem gada beigās pārcilāju tā laikā notikušo, bet kopš eksistē šis blogs, daru to publiski. Tam par godu arī šis ieraksts. Ceļošana Pērno jauno gadu sagaidīju Laosā kopā ar kolumbiešu Martinu un vēl dažiem svaigi iepazītiem ceļotājiem. Vakars noslēdzās ar vietējā bāra okupēšanu, mūzikas pults pārņemšanu un kolektīvām dejām. Šajā pasaules... lasīt vairāk

Tu sēdi savā iemīļotajā dīvāna stūrī, ieritinājusies segu un spilvenu kaudzē, klēpī guļ kaķis, kas piekāpies cīņā par uzmanību grāmatas priekšā, pa rokai trauciņš ar melno šokolādi un kūpoša zāļu tējas krūze. No virtuves nāk kārdinoša ceptu siermaizīšu smarža, fonā skan nepazīstama mūzika franču valodā un brīdī, kad tu izlaid roku caur kaķa kažoku, viņa... lasīt vairāk