Kategorija: Stāsti

Šorīt izejam visi četri kopā – Hilde, Niks, Šams un es. Mēs ar Hildi esam fantastiski izgulējušās, jo mūsu istabiņā nekrāca it neviens un varēja sust pat bez ausu aizbāžņiem. Arī Šamam bijusi mierīga nakts, bet Niks ir pusgulējis – viņa istabā Camino raksturīgās nakts skaņas bijušas īpaši izteiktas. Pāris kilometrus pēc mūsu naktsmītnes ir... lasīt vairāk

Naktīs ir auksti. Mans 600 gramu vieglais, guļammaisam līdzīgais priekšmets, vairs nespēj sasildīt pilnvērtīgi. Parasti auberģēs ir segas, kuras līdz šim nelietoju blakšu profilakses labad, bet šonakt netiek piedāvāts nekas, ar ko apsegties. Ā, runājot par blaktīm. Šodien uz ceļa redzēju vienu ļoti sakostu meiteni, arī no Stefānijas un Katrīnas ir pienākušas ziņas, ka abas... lasīt vairāk

Gaudi man līdz šim asociējās tikai ar saviem meistarstiķiem Barselonā, bet izrādās, ka viņas ārpus Katalonijas ir vēl trīs ievērojami darbi, viens no tiem atrodas mūsu naktsmītnē Comillas pilsētā. Tas ir arī viens no pirmajiem Gaudi veikumiem El Capricho, kuru viņš radījis 30 gadu vecumā. Saulespuķu apvītā celtne ietver sevī daudzus pārdomātus brīnumus, viens no... lasīt vairāk

“Vai tas ir putns? Vai tā ir zvaigzne? Nē, tā ir Zane!”, man nav jāpagriežas, lai atpazītu Niku. Viņš kopā ar Šamu ir panācis mani pēc kādas stundas gājiena. Arī beļģiete Helga, japāniete Masako, čehu meitene, četri amerikāņi un vēl pāris redzēti ļautiņi. Pēc īsas sarunas ar puišiem piefiksēju, ka vairs nelīst un var vilkt... lasīt vairāk

Kafija, sula, jogurts, augļi, maize, desa, šķiņķis, olas…. Pirmo reizi hostelī tiek piedāvātas īstas brokastis! Nebijām gatavas uz šādu pavērsienu, tāpēc aizsūtam ceļabiedriem ziņu, ka nedaudz kavēsim tikšanos dzelzceļa stacijā – esam sarunājuši padzert atvadu kafiju ar tiem, kas būs spējīgi piecelties uz šo laiku. Stacijā mūs gaida Stefānija un Folkers, pārējie atsūta siltus sveicienu... lasīt vairāk

Šorīt atkal ir vēlais rīts. Brokastis sākas tikai 7:30 un nekur nav jāsteidzas – šodien esmu rezervējusi hosteli Santander pilsētā, līdz kurai ir nepilnu 20 km gājiens pa garāko un smukāko (un lēzanāko) ceļu gar okeānu. Visi lēnām ieturam brokastis un spriežam, ka tik ļoti negribas doties prom no padres Ernesto auberģes – šeit ir... lasīt vairāk

“Lai kur jūs ietu, noteikti palieciet auberģē pie tēva Ernesto, tā ir īpaša vieta, ar īpašu atmosfēru”, man pastāsta ceļabiedri, ko dzirdējuši no citiem Camino gājējiem un lasījuši ceļvežos. Padres Ernesto auberģe atrodas Guemes ciemā, kas nav pārāk tālu no šībrīža palikšanas vietas, bet, ja tā ir jāredz, tad jāredz, nav ko skriet laikam un... lasīt vairāk

Pēdējais, ko vakar redzēju gulēt ejot, bija trīs beļģi pie vīna kausa virtuvē. No rīta skats tieši tāds pats, tikai vīna vietā kafija. Prasu, vai šiem maz gājuši gulēt, uz ko visi pārliecinoši žestikulē, ka esot vairāk nekā izgulējušies, un pazūd tumšajā rītā. Es uzvāru kafiju, sataisu sviestmaizes un, sagaidījusi gaismu, arī dodos ceļā. Par... lasīt vairāk

Tā kā šī ir desmitā diena, tad nu jau varu teikt – izeju kā parasti – 7:30. Lēnām top gaišs, pirmie mani panāk trīs jautrie beļģi, bet dažas minūtes vēlāk nāk arī Katrīna. Mēs neko iepriekšējā vakarā nesarunājam, bet parasti satiekamies uz ceļa diezgan agri. Iesākumā ceļš iet paralēli šosejai, tad nogriežas uz okeāna pusi.... lasīt vairāk

Pārējie vēl turpina vakarēt un vakariņot, bet mēs ar Katrīnu, iecirtušas zibenīgā ātrumā “piligim’s menu” noslēgumu – siera kūku – skrienam atpakaļ uz auberģi pelnrušķītes noskaņojumā. To slēdz 10 un hospitaljoro šeit ir īpaši strikts. Mums vajadzēja ne tikai noklausīties, kur kas atrodas, bet visu apskatīt. Vecais vīrs nelikās mierā, kamēr mēs katra nebijām ieskatījušās... lasīt vairāk