Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Kākupes jaunava, riepas un zirnekļu sedziņas
Stāsti 13 maijs, 2015 3 komentāru
Apdaru jogas, rakstīšanas un pāris „zemes” darbus, tad laižu dzīvē. Aizeju līdz šosejai, viens autobuss mani aizvizina līdz krustojumam, otrs nogādā blakus pilsētiņā Kākupe (Caacupe) – nezinu, kā lai latvisko, lai neizklausās mazliet nepiedienīgi. Šī pilsēta slavena ar Romas katoļu baziliku un Kākupes jaunavas statueti, kas esot brīnumainā kārtā izglābusies no plūdiem un kurai tiek... lasīt vairāk
Rakstura audzināšana
Stāsti 12 maijs, 2015 3 komentāru
Nikola ar Maiklu mirkli strīdas, cikos man rīt vajadzētu celties. Maikls sākumā saka, ka piecos un tad sāk smieties, fū, bet drīz seko ar nopietnu seju teiktais – sešos. „Ai, nu beidz, sešos vēl ir tumšs”, iebilst Nikola, „Pusseptiņos būs ok”. „Nē, es taču ceļos sešos, ir gaišs”, Maikls oponē un tā nu paliek, ka... lasīt vairāk
Vācieši tirdziņā un vardes
Stāsti 10 maijs, 2015 2 komentāru
Ja vācieši saka, ka izbrauksim 6:30, tas nozīmē, ka 6:25 viņi mīņājās pie mašīnas un ir gatavi doties ceļā. Es arī esmu pusgatava un žāvādamās ierūmējos džipā starp mērču kastēm, ledusskapjiem un dzērienu bunduļiem. Līdz San Bernardino pilsētas centram, kur kā katru sestdienu notiek tirdziņš, ir nepilnu desmit minūšu brauciens. Labā laikā tirgus notiek parkā,... lasīt vairāk
Verdzene Izaura
Stāsti 9 maijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
– „Cikos jūs parasti no rītiem ceļaties?”, neko ļaunu nenojauzdama, prasu Nikolai. – „Sešos”, saka Nikola un es gaidu, kad viņa sāks smieties un teikt, ka tas ir baigais joks. Viņa nesmejas. Un tad pārlabo pati sevi: „Nē, patiesībā biežāk… piecos”. – „Jūs taču nedomājat, ka man arī jāceļas piecos vai sešos”, knapi apvaldu mēli.... lasīt vairāk
3 valodas un 11 suņi
Stāsti 9 maijs, 2015 Viens komentārs
„Ej, celies augšā, brokastis dod vēl tikai desmit minūtes”, es vēl vārtos pa gultu, bet Marjolena jau pabijusi dušā. Paburkšķu, ka tās pāris baltmaizes šķēles ar ievārījumu nav vārda „brokastis” cienīgas, tomēr slejos augšā. „Ei, tā tomēr ir pārtika, ja”, Marjoleina mani apsauc, jo arī viņa ceļo ar pieticīgu budžetu un pagaidām ir ceļotājas –... lasīt vairāk
Pipsis. Pušpa. Pārpratums.
Stāsti 8 maijs, 2015 Viens komentārs
Dienasgaismā Asunsjona izskatās nedaudz priecīgāka vieta (ar uzsvaru uz vārdu „nedaudz”). Ielas ir visai netīras, ēkas vai nu pompozi cēlas un karogos ievīstītas, vai arī galīgi nošņurkušas. Nekas neparasts nav trotuāra vidū nobērta smilšu vai ķieģeļu čupa, ietves bieži tiek izmantotas dažādiem citiem mērķiem, tāpēc kājāmgājēji var pārvietoties gar ielas malu. Autobraucējiem šeit ir priekšroka... lasīt vairāk
Ceļš un laiks
Stāsti 6 maijs, 2015 3 komentāru
„Vāciešiem nav ne jausmas, ko nozīmē sačukstēties”, no rīta šķendējas mana istabas biedrene Marjoleina. Kad jau bijām aizgājušas gulēt, istabiņā ievēlās divi vācu kungi, ieslēdza lielo gaismu un iekārtodamies pilnā balsī apsprieda dzīves jēgu. Es visu atceros pusmiegā, jo garā diena bija mani pietiekami nogurdinājusi, bet Marjoleina nav varējusi aizmigt vēl kādu brīdi. Viņa šodien... lasīt vairāk
Starp pilnmēnesi un Orionu
Stāsti 6 maijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šodien esmu iecerējusi apskatīt trešās jezuītu misijas drupas. Lai gan tās atrodas mazliet tālāk, objekts ir viens, tāpēc no rīta puses īpaši nesteidzos. Atkal rakstu un sekoju līdzi hokejam – video joprojām neizdodas redzēt, bet šoreiz tieku vismaz līdz skaņai. Pēc šejienes laika ap 12 zviedri ir mūs kārtīgi pievarējuši un es mierīgu sirdi varu... lasīt vairāk
Drupas, citrusi un motocikls
Stāsti 4 maijs, 2015 4 komentāru
No rīta joprojām līst, attiecīgi nemaz negribas no gultas ārā līst. Bet saņemos un aizeju brokastīs, tad lēnītēm klabinu bloga ierakstu un malkoju matē. Šorīt mamma atsūtījusi vēstuli – sveicienus un arī skaidrojumu par skudru dabu, atļaušos padalīties, man šķita dikti interesants. “(..) mazs komentārs par skudrām – viņas tos lapas gabaliņus nes uz savu... lasīt vairāk