Blog

Ametistu spaiņi, gulošais milzis un auto iestumšana no kraujas kanjonā
Stāsti 13 jūlijs, 2015 Viens komentārs
Nezinu, kā Rafaēlam izdodas teleportēties caur telts sienām, mani nepamodinot, bet, kad atveru acis, esmu viena. Man nav ne jausmas, cik ir pulkstenis, bet ir sajūta, ka nogulēts kārtīgs laiks strēķis un var arī celties augšā. Izbāžu galvu no telts un redzu Rafaēlu soļojam no dušas puses. „Vai tu jau paspēji nomazgāties?”, prasu. Izrādās nē,... lasīt vairāk
Lielais Nekas un pirmais lācis
Stāsti 13 jūlijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Rītu sāku ar peldi ezerā. Jūtos gandrīz kā Usmā – jāiet krietns gabals, kamēr ūdens sasniedz dziļumu, kurā var peldēties, nesitot ceļus un elkoņus gar ezera dibenu. „Tas skaitās kā duša!”, priecīgi paziņoju Rafaēlam, kurš lien ārā no telts, viņa iecienīto teicienu. Paralēli brokastīm izklaidējos, bildējot nelielus, vāverēm līdzīgus zvēriņus, kurus vietējie sauc par tamia.... lasīt vairāk
Beidzot ceļā mēs!
Stāsti 12 jūlijs, 2015 2 komentāru
9:57 sēžam auto un esam gatavi ceļam. Paši neticam, ka esam tik precīzi – bijām vienojušies izbraukt 10 rīta. Dzīvoklī mantu kaudze izskatījās iespaidīga, bet tagad, kad tā prātīgi savietota mašīnā, vietas vēl ir atliku likām. Rafaēls pieslēdz mūziku, ierības kārtīgs metāls, un mēs dodamies ceļā. Piestājam pie mammas mājas, vakar, izrādās, esam aizmirsuši vēl... lasīt vairāk
Ziemassvētki jūlijā
Stāsti 9 jūlijs, 2015 2 komentāru
„Zane, mums vienkārši jākāpj mašīnā un jātiek prom no šejienes”, Rafaēls saka. Katru dienu notiek kāds pasākums, tiekam aicināti pusdienās, uz jubilejām, raudzībās. Viss, lēmums pieņems – rīt mēs beidzot zūdam kokos! Abi esam slaveni neplānošanas speciālisti, tāpēc šodienas apsēšanās pie kartes un piecu minūšu ģenerālapspriede bija teju notikums. Vienojāmies turpceļā vairāk turēties ziemeļu pusē... lasīt vairāk
4. jūlijs
Stāsti 7 jūlijs, 2015 Viens komentārs
„Priecīgu 4. jūliju!”, mums novēl pirmais garāmgājēju pāris, kad raušamies ārā no mašīnām. Šodien esam atbraukuši līdz pilsētai, lai apskatītos, kā amerikāņi svin Neatkarības dienu. Visvairāk izmaiņas var vērot cilvēku apģērbā – kleitas, krekli, šorti, matu rotājumi, krelles – šķiet, ASV zvaigznes un strīpas radušas visneierastākos veidus kā ielauzties cilvēku vizuālajā tēlā. Un ne tikai... lasīt vairāk
Kāpiens un nerātnais zēns
Stāsti 7 jūlijs, 2015 Viens komentārs
No rīta mūsu tuvējie kaimiņi dodas prom, tāpēc atdod mums savu pārpalikušo malku un pārtiku. Ja mēs tiešām būtu nepiedienīgi uzvedušies, diez vai viņi tā rīkotos. Šorīt esam piecēlušies tā paagrāk, jo dosimies pārgājienā – mērķis ir uzkāpt tuvējā Kadiljaka kalna virsotnē. Kārtīgi sasmērēju kāju ar voltarēnu, apsienu elastīgo saiti un esmu gatava ceļam. Lai... lasīt vairāk
Īsti omāri un viltus ērces
Stāsti 6 jūlijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Acadia” nacionālajā parkā ir burvīga transporta sistēma – kempingus, blakus pilsētas un apskates objektus var apmeklēt ar bezmaksas autobusu, kas kursē ik pēc pusstundas. Pēc brokastīm mēs sēžamies tajā uz braucam uz Bar Harbor pilsētu. Šajā reģionā ir tikko sākusies omāru sezona un vietējie restorāni sacenšas dažādu omāru ēdienu piedāvājumā. Šaujam iekšā vienā no tiem... lasīt vairāk
Ar malku uz mežu
Stāsti 6 jūlijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Sen nebijis gadījums – šorīt esam augšā pirms sešiem. Aši ieskrienam dušā, kuru, iespējams, neredzēsim pāris dienas un, padzēruši brokastīs tasi melnas kafijas, nonesam lejā mantu kaudzi un kopā ar to satilpstam auto. Mūsu pirmais pieturas punkts ir otrā Monreālas pusē, kur dzīvo Rafaēla māsa Ženija un viņas vīrs farmaceits Vincents, ar kuru jau esmu... lasīt vairāk
Pastaigā pa Montreālu
Stāsti 1 jūlijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mēs nolemjam pavadīt vēl vienu dienu pie ezera. Tagad šeit ir pavisam kluss – līst lietus un mēs, šķiet, esam vienīgie kempinga apmeklētāji. Puiši turpina slīpēt zolītes zināšanas, gatavojam ēst, skatāmies filmas, pabeidzu adīt zeķes, uzvāru asinszāļu un zilgalvīšu tēju – atkal viena lēnā diena. Nākamajā rītā sakārtojam mājvietu un braucam atpakaļ uz Monreālu. Šodien... lasīt vairāk
Kajaki un šlāgeri
Stāsti 30 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Kad atveru acis, apkārt ir pilnīgs klusums, puišu gultas tukšas. Izskatās, ka šie kaut kur devušies un atstājuši mani izgulēties. Paraugos ārā pa durvīm – nē, abi sēž klusi kā pelītes, iebāzuši degunus kafijas krūzēs un grāmatās. Rafaēls, pamanījis mani, paskatās pulkstenī, tad pār saulesbriļļu malu uz mani, un paziņo, ka man izdevies nolauzt 12... lasīt vairāk