Blog

Laiks ir beigt
Nezinu, vai es pamodos tik agri, jo vakar iemiegot nodomāju, ka gribu pamosties agri. Vai tāpēc, ka kaķis laizīja papēdi. Vai tāpēc, ka drīz tā vairs nebūs. Ap manu māju bija neraksturīgs klusums un saule vēl vārtījās pa gultu. Tāpat kā es. Rokas vēl bija tik smagas kā vakar cilātie malkas bluķi, bet domas pēkšņi... lasīt vairāk
Valkā neko nevalkā!
Šajā strauji augošās zāles un visziedēšanas gadalaikā notiek nemitīga izšķiršanās starp māju un ceļu, praktisko un nepraktisko. Kā vazāsies riņķī, kad ķirbji jāstāda, zāle jāpļauj un malka jāzāģē. Kā nevazāsies, ja aiz katra ceļa pagrieziena gaida klusā daba ar ziedošām ābelēm, ceriņu smarža un pieneņu paklāji – vietām vēl dzelteni, vietām lidojoši balti. Pamatā uzvar... lasīt vairāk
Apmeklē Eiropas dakterus kā vietējais
Domājot par ceļošanu, mūsu domas parasti kavējas pie kalnu skatiem, jūras velšu šķīvjiem, stipras kafijas, senām pilīm, pludmales palmām – katram būs savu patīkamo ainiņu arsenāls. Katrā ziņā nez vai domu klāstā būs slimnīcas palāta, rentgena aparāti un zobārsta sadistiski žilbinošais smaids. Tomēr, no ķibelēm neesam pasargāti ne mājās, ne ceļojumā, tāpēc ir izdomāta tāda... lasīt vairāk
Mēles joga
Tikko aizbrauca mani krievu kaučsērferi. Viņš ir no Maskavas, viņa no Smoļenskas. Abi labākajos gados, bērni izauguši. Satikušies nesen, tagad priecājas par dzīvi un viens otra sabiedrību. Pirms dažām dienām šie netīšām nopirka lētas biļetes uz Norvēģiju un tagad aizšāvās uz nedēļu turp. Aicināja līdzi, bet man vēl dažas darbu astes jāsasien. Šodien, tērzējot ar... lasīt vairāk
Čekjaušība
“Neko darīt, pati vainīga”, saka grāmatvede un saka Depo vecākā kasiere. Esmu pazaudējusi pirkuma čeku loriņu kaudzei, kuru pirku darba vajadzībām – rāmīšus, lentītes, līmlentas, savilcējus un citus niekus pasākumam. Diezgan jau nejauki, jo summa nav nekāda mazā, aptuveni 44 eiro. Nonākam pie secinājuma, ka vienīgais mierinājums ir atļaut man iepirkt kaut ko vietā un... lasīt vairāk
Vajag tik urbt!
Man patīk tas, ko es daru, tomēr nevaru noliegt, ka skaitu dienas līdz brīdim (drīz, drīz!), kad varēšu datora taustiņus nomainīt pret dakšu, zāģi un lāpstu, un relatīvi pieklājīgās drēbes pret relatīvi nepieklājīgajām. Visvairāk gan pirksti niez paņemt rokā urbi un sabūvēt Viss-kaut-ko no koka. Es vispār nesaprotu, kā agrāk varēju dzīvot bez akumulatora urbja.... lasīt vairāk
Ceļot vienatnē
Šorīt bija tas prieks paviesoties Latvijas Radio raidījumā “Kā dzīvot labāk?”, kur kopā ar citiem ceļotājiem – Kārli un Maiju – dalījāmies pieredzē par ceļošanu vienatnē (paldies, vēlreiz, par labo kompāniju). Kādā no iepriekšējiem ierakstiem noteikti esmu šai tēmai jau pieskārusies, bet tādu domas apkopojošu ierakstu tieši par ceļošanu vienatnē neatceros, tad lai nu tāds... lasīt vairāk
Džonass iet
Ar Džonasu bija tā. Izlasījusi viņa dīvānpieprasījumu, sapratu, ka šis ceļotājs ir diezgan dulls, attiecīgi uzņemšanas vērts. Sen nebiju savu ceļošanas karmu uzlabojusi, arī tas bija jāmaina. Tā nu kādas darbadienas beigās savācu 26 gadīgo francūzi no Rīgas centra un vedu mājās. Kad stāstu par kaučsērfingu, cilvēki labi izprot ceļotāja ieguvumus, bet bieži vaicā –... lasīt vairāk
Ceļojošo latviešu ziņas
Atverot acis, pulkstenis nez kāpēc rāda 8:33, nevis 7:00. Diezgan nejauki – esmu apsolījusi būt Latvijas radio 2 studijā 10:15 ar sagatavotām Tūrisma ziņām par godu viņu 21. dzimšanas dienai. Iesperu pa blakus istabas durvīm, kur krāc kaučsērferis no Francijas (par viņu būs atsevišķs stāsts), lecu biksēs un auto, un stūrēju Rīgas virzienā. Uz Valdemāra... lasīt vairāk
Kārlis un Pingvīns Nr. 42
Eju cauri Bastejkalna parkam, priecājos par dzelteno krokusu paklāju un vēroju cilvēkus. Pretim nāk daudz tūristu fotoaparātiem rokās, spicēju ausis un mēģinu noteikt valodu. Arī steidzīgu darbaļaužu netrūkst. Pa Meierovica bulvāri redzu nākam sapucējušos pārīti, abi tādi laipni un priecīgi smaida (bet izskatās pēc latviešiem :)). Kamēr es domās risinu pārīša tautības jautājumu, izdzirdu atskanam... lasīt vairāk