Autors: Zane Eniņa

Verdzene Izaura
– „Cikos jūs parasti no rītiem ceļaties?”, neko ļaunu nenojauzdama, prasu Nikolai. – „Sešos”, saka Nikola un es gaidu, kad viņa sāks smieties un teikt, ka tas ir baigais joks. Viņa nesmejas. Un tad pārlabo pati sevi: „Nē, patiesībā biežāk… piecos”. – „Jūs taču nedomājat, ka man arī jāceļas piecos vai sešos”, knapi apvaldu mēli.... lasīt vairāk
Vācieši tirdziņā un vardes
Ja vācieši saka, ka izbrauksim 6:30, tas nozīmē, ka 6:25 viņi mīņājās pie mašīnas un ir gatavi doties ceļā. Es arī esmu pusgatava un žāvādamās ierūmējos džipā starp mērču kastēm, ledusskapjiem un dzērienu bunduļiem. Līdz San Bernardino pilsētas centram, kur kā katru sestdienu notiek tirdziņš, ir nepilnu desmit minūšu brauciens. Labā laikā tirgus notiek parkā,... lasīt vairāk
Kartīte, kas uzzied
Šodien man nav daudz, ko vēstīt – mazliet pastrādāju, mazliet pajogoju, mazliet parakstīju un vakars klāt. Tāpēc ielikšu vienu no nesen redzētajām idejām, ko man parādīja Marjoleina, meitene no puķu zemes Holandes. Šajā kartītē ir iestrādātas puķu sēklas un, ieliekot to zemē, papīra sveiciens labas veiksmes gadījumā pārvēšas ziedošā. Man patīk! lasīt vairāk
Rakstura audzināšana
Nikola ar Maiklu mirkli strīdas, cikos man rīt vajadzētu celties. Maikls sākumā saka, ka piecos un tad sāk smieties, fū, bet drīz seko ar nopietnu seju teiktais – sešos. „Ai, nu beidz, sešos vēl ir tumšs”, iebilst Nikola, „Pusseptiņos būs ok”. „Nē, es taču ceļos sešos, ir gaišs”, Maikls oponē un tā nu paliek, ka... lasīt vairāk
Pūķis Riepulis
Vakar, klīstot pa Paragvajas ārēm, ceļmalā ieraudzīju māla podus. Pārāk gaumīgi gan tie nav, pa gabalu novērtēju „mākslu”, bet noteiktām vietām un situācijām derētu. Nez ko tas Pūķis Riepulis tur dara? Jāiet un jāizpēta tuvāk. Kad pieeju tuvāk, saprotu, ka viss, kas šeit tapis, ir tapis no vecām riepām, tai skaitā arī „māla podi”. Mani... lasīt vairāk
Kākupes jaunava, riepas un zirnekļu sedziņas
Apdaru jogas, rakstīšanas un pāris „zemes” darbus, tad laižu dzīvē. Aizeju līdz šosejai, viens autobuss mani aizvizina līdz krustojumam, otrs nogādā blakus pilsētiņā Kākupe (Caacupe) – nezinu, kā lai latvisko, lai neizklausās mazliet nepiedienīgi. Šī pilsēta slavena ar Romas katoļu baziliku un Kākupes jaunavas statueti, kas esot brīnumainā kārtā izglābusies no plūdiem un kurai tiek... lasīt vairāk
Latvietis latvietim
Šonakt atkal šķiroju e-pastus, atradu dažus nepateiktus paldies, pārlasīju siltuma pilnas rindas. Apstājos pie viena no e-pastiem, noklikšķināju uz pielikumā esošās saites un vairāk nekā stundu lasīju. Biju šajā vietā paciemojusies arī pirms vairākiem mēnešiem, bet tad tas atgādināja dārzu agrā pavasarī, kad viss vēl dubļains un drusku neglīts, bet apakš zemes raisās sēklas ar... lasīt vairāk
Brāļi krokodili un sapņu ķērājs
Tā pagāja mēneši, gadi. Labi, tā pagāja četras dienas – cītīgi strādājot un mazliet rakstot. Esmu tikusi galā ar savu kolonniņu mūri un vēl vienu sienu, bija brīži, kad šo procesu teju iemīļoju, bet bija arī tādi, kad atkal biju Bubo bubo. Ar visu suņu mammu Tigu esmu sadraudzējusies vēl ciešāk, esam kopā mierinājušās pērkona... lasīt vairāk
30 stundās uz Bolīviju
Tikko esmu ielikusi iepriekšējo ierakstu internetā un apdomāju, vai man ir laiks vēl viena publicēšanai, kad pēkšņi apjaušu, ka ir vēl kāds iemesls pasteigties – sāk kļūt tumšs. Ai, gan jau Bolīvijā paspēšu. Veļu plecos somu un dodos atvadīties. Iesākumā samīļoju suņus, tad atvados no Maikla, Nikolas un Žaklīnas, kura man uzdāvina ļoti skaistu atslēgu... lasīt vairāk
Odi un krokodils
Mans šodienas plāns ir iesākumā apdarīt rakstu darbus, tad aizbraukt līdz Botāniskajam dārzam, bet vakarā doties pie namatēva. Istabiņā vīkšos ceļam, kad no savu kaimiņu sarunām noprotu, ka arī šiem ir plāns apskatīt Botānisko dārzu. Braucam kopā? Kāpēc ne! Peruāņi ir devušies savās gaitās, bet otra kompānija no autobusa ir trīs jauni un jautri puikas... lasīt vairāk