Autors: Zane Eniņa

6:20 sāk zvanīt modinātājs  – ne prāts, ne ķermenis nesaprot, kas notiek. Pareizi, es taču nolēmu pieslēgties dramaturģijas lekcijai, tā sākas pēc 10 minūtēm. Ar bažām nospiežu MS Teams saiti, tomēr viss ir labi – redzu kursabiedrus, dzirdu pasniedzēju, tikai savu kameru neriskēju slēgt iekšā. Pagatavoju lielu kafijas krūzi un klausos par laika un telpas... lasīt vairāk

Šai bija jābūt īpašai dienai. Kāpēc? Pirmkārt, šodien ir vēlēšanas, un tas nozīmē citus noteikumus un svinības (vai nekārtības vakarā), otrkārt, ir mūsu pirmā svētdiena Senegālā un, treškārt, mēs brauksim uz Rozā ezeru. Diena arī izvērtās īpaša. Savā ziņā. Ibrahimā ir solījis būt mums pakaļ 10 rītā, līdz tam esmu cerējusi parakstīt. Tomēr pirms rakstīšanas... lasīt vairāk

Vakar, saules un kreņķu nogurdinātas, gribējām doties pie miera laikus. Tieši tad ārā sākās īstā dzīve – pa mazajām piemājas ieliņām virzījās gājiens ar cilvēkiem, kuri nesa karogus un plakātus, bet ielas malā stāvošie dejoja no smagās mašīnas skanošas mūzikas pavadījumā. Salūta puķes uzziedēja te vienā, te otrā pilsētas malā. Senegāla svinēja vēlēšanu rezultātus, cerot... lasīt vairāk

Šorīt lūgšana ir ļoti īsa, bet ļoti skaļa. Pamostamies, nošķendējamies un iemiegam atkal. Ceļamies līdz ar gaismu. Kafija, brokastis, sarunas. Pēc tam sakrāmējam mantas, sašķirojot tās divās kaudzēs – viena brauks mums līdzi, otra gaidīs tepat. Esam vienojušies ar mājas saimniekiem par draudzīgākiem nosacījumiem, tad nu arī atgriežoties izmantosim viņu nakšņošanas pakalpojumus. Nedaudz vēlāk nekā... lasīt vairāk

“Viesmīlība ir beigusies,“ Zane paziņo, iznākdama no vannasistabas. Nu labi, patiesībā ir beidzies tikai ūdens. Bunduļos tas vēl drusku ir, nomazgājos ar tazika metodi, un ir labi. Ienākušas koptelpā, satiekam saimnieci, kura slauka istabu. Pēc apsveicināšanās un miega atskaites Zane vaicā, vai var man parādīt iekšpagalmu, kur ir mājdzīvnieki. Atbildes vietā viņa, neklausīdama mūsu iebildēm,... lasīt vairāk

Esam lieliski izgulējušās – mērena gaisa temperatūra, svaigs gaiss, klusums, kuru bagātina maigas džungļu skaņas – kas vēl vajadzīgs labam miegam? Vannasistabas sadaļā vēl valda krēsla. Sāku pucēt zobus, gribu izmantot izlietni, bet tad pamanu, ka tur kāds sēž. Zane jau no paša rīta iegūst pozitīvos karmas punktus, jo palīdz nakts muzikantei cikādei tikt laukā... lasīt vairāk

Nakts izvērtās diezgan nemierīga. Vakara izskaņā mājas saimnieki vēl kādu brīdi skaļi skatījās (vai klausījās) televizoru, tad viena cikāde sāka zāģēt tādu solo, it kā sēdētu zem mūsu gultas. Cikāde tomēr bija aiz loga, bet arī zem gultas nebija tukšs. Ik pa laikam varēja sajust, kā ķermeni šķērso vai kā lidlauku izmanto mazi kukainīši. Pat... lasīt vairāk

Uz kājslauķa pie mūsu istabas durvīm sēž strīpains ciemiņš – Āfrikas Muris. Saņēmis dūšu, viņš atsaucas aicinājumam un ienāk iekšā. Glaužas gar Zanes kājām un saausās ikreiz, kad tiek atvērts ledusskapis. Man šorīt sāp galva, ir tāda pirms slimošanas sajūta. Tad nu papildus malārijas tabletei, imūnsupresantam un inhalatoram, ierauju arī ibumentīnu. Pa virsu uzdzeru divas... lasīt vairāk

Acis atveras starp trijiem un četriem naktī. Vispār jāceļas ir Zanei, es varētu mierpilni sust, bet man laikam piemeties kaut kāds empātiskais stress. Un nez no kā vēl sācis sāpēt zobs. It kā nepietiktu ar pumpu uz kakla, kas pamazām pārvēršas mazā augonītī. Toties galva gan vairs nesāp. Mierinu zobu un vēroju Zanes gatavošanos ceļam.... lasīt vairāk

Āfrikā man rādās spilgti un raibi sapņi. Piemēram, šonakt nosapņoju, ka Māra Zālīte grib rakstīt grāmatu bērniem, bet tad saprot, ka tieši tādu jau ir uzrakstījusi. Vēl redzu arī lielo augu terases malā, kuru vakar Zanei solīju apliet, bet aizmirsu. Tā ir pirmā lieta, ko izdaru no rīta. Paziņoju augam “tu man jau sapņos rādies”... lasīt vairāk