Meksika: mājas, teksti un augļi

No rīta Migels pazūd savās lietās, bet es datorā, jo man atnācis darba darbs – jātiek ar visu galā šodien, jo, kas to zina, kā tajos mazmiestos, uz kuriem plānojam braukt, būs ar internetu. Līdz pusdienām esmu tikusi ar darbiem galā, varu ķerties klāt arī bloga ierakstam. Atslodzes pauzēs papētu Migela mājas dekorus, izmazgāju drēbes, patērzēju ar Eduardu. Hmm, drīkst atzīties, ka gribu mājās? Bet ceļot arī, abus tā vienlaikus nevar.

Kad Migels pārrodas mājās, esmu tikko kā pabeigusi visus darbus un esmu gatava doties. Bet Migels saka to, ko mana intuīcija jau čukstēja no paša rīta – šodien mēs nekur neaizbrauksim. Viņš esot visu dienu gatavojies ceļam, bet neesot paguvis iecerēto paveikt. Aizvedis arī auto pie mehāniķa, par ko es patiesi priecājos. Man pat vienubrīd ienāca prātā doma – varbūt jāpiedāvā namatēvam izīrēt kāds labāks spēkrats šim braucienam, bet nolēmu to nedarīt. Pirmkārt, negribu viņu aizvainot, un, otrkārt, šāda mašīna no drošības viedokļa ir izcila. Man šķiet, ka pat laupītājs, ieraudzījis auto tehnisko stāvokli, atnāktu un piedāvātu mazliet naudas.

Tā kā pa tumsu negribu vandīties apkārt, tad uz pilsētas centru nolemju šodien nebraukt. Iešu un pastaigāšu pa apkaimi, lai izlocītu kājas, pie reizes nopirktu kādu augli. Migels pastāsta, kur atrodas tuvākais tirgus, iešu uz to. Lai nesanāktu kā vakar, cieši sarunājam, ka viņš būs mājās. Noskaidrojas vēl viens komisks aspekts. Kad Migels teica, ka nav jēgas viņam sūtīt ziņas, bet vajag zvanīt, domāju, ka viņam ir podziņtelefons. Izrādās vēl labāk. Viņam vispār nav mobilā tālruņa un zvani pienāk uz mājas stacionāro telefonu. Kad jūs pēdējo reizi satikāt cilvēku, kuram nav mobilā tālruņa?

Izeju uz ielas un saprotu, ka lēmums nebraukt uz centru bija pareizs. Mana “mēnessērdzība” ir mazinājusies, bet ne pazudusi. Ceru, ka rīt tā būs prom pavisam. Lēnām šļūcu tirgus virzienā, bildēju grafiti, kokus un ielas. Vietā, kur vajadzētu būt tirgum, ieraugu zināmu rosību un eju skatīties, kas tur ir. Tirgus te patiešām ir, tikai nemana augļus vai kādu citu pārtiku – te ir tualetes podu aleja. Nu labi, nopērkama arī cita santehnika un dažādas tehniskas lietas. Kad esmu gana uz šo piedāvājumu lūkojusies, ieraugu kartē, ka tirgus, ko meklēju, ir pāries ielas iesāņus. Tur patiešām ir dabūjami visādi produkti, sapērkos gan pazīstamus, gan nepazīstamus augļus un dārzeņus. Šitāda komplektācija maksā aptuveni 5 eiro.

Šoreiz ar mājās tikšanu nav nekādu problēmu. Migels atkal kaut ko pazūd, es uzgriežu augļus, kas visi garšo pēc čili. Laikam vajadzēja to nazi, kas stāvēja uz galda, tomēr nomazgāt. Oh, well. Migels atgriežas, aktīvi rosās un krāmējās, mēs abi ar duksi būtu gatavi braukt kaut šobrīd.

Ceru, ka izdosies aizmigt, jo aiz loga skan jestra meksikāņu mūzika. Laikam kaut kāds pasākums Helovīnam par godu.