Āraišu ezerpils jaunajā apmeklētāju centra ekspozīcijā var iepazīt ezerpils jaunatklājēja – arheologa Jāņa Apala stāstu, kā arī aplūkot izrakumos atrastās liecības – dažas pat tūkstoš gadus senas. Vēstures stāsta izzināšanai jāliek lietā dažādas maņas, jo daļa no tā ietērpta skaņās, citas lietas jāaplūko, vēl citas jāaptausta.
Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā var iepazīt akmens, bronzas un dzelzs laikmeta mājokļu ideālkonstrukcijas, kas pēc Latvijas arheoloģiskā materiāla veidotas Meitu salā. Šeit apskatāmas arī viduslaiku pilsdrupas no Livonijas laika pils, kas celta 14. gadsimtā kā militāras un saimnieciskas nozīmes blakuspils Cēsu pilij. Ezerā uz pārplūstošas saliņas slejas dzelzs laikmeta būve – Āraišu ezerpils, kas ir vienīgā 9. – 10. gadsimta šāda veida nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā.
Kā radusies doma meklēt ezerpilis? Senas teikas vēsta, ka kādreiz Latvijā ezeri lidojuši pa gaisu. Ja kāds uzminējis to vārdu, tie tūlīt pat laidušies zemē, noslīcinot visu zem sevis, saudzējot vien vārda uzminētāju. Tā ezeru dzelmēs skaidrā laikā varot zem ūdens saskatīt nogrimušas pilsētas – ar visām mājām, tirgus laukumiem un baznīcu torņiem.
Arheologs Jānis Apals, šo teiku iedvesmots, sācis interesēties – vai tām varētu būt reāls pamats? Viņš 20. gadsimta 50. gados uzsāka hidroarheoloģiskās ekspedīcijas, ar akvalangu pārmeklējot vairāk nekā 100 ezerus Latvijas teritorijā. Apals atklāja 10 ezerpilis Vidzemes augstienē.
Lai kārtīgi izpētītu ezera dzelmē esošo kultūrslāni bija nepieciešams pazemināt ūdens līmeni. Iesākumā sīkāka izpēte tika uzsākta Ušuru ezerā, bet tās ezerpils lielākā daļa, izņemot DR stūri, bija ezeru viļņu noskalota, tāpēc plašākiem pētījumiem tika izvēlēta Āraišu ezerpils. Jānis Apals šo vietu pētīja desmit arheoloģisko sezonu laikā (1965-1969; 1975-1979). 1966. gadā ūdens līmenis ezerā tika pazemināts par 1 metru, bet ap ezerpili tika uzbērts dambis un ūdens izsūknēts ar sūkņiem. Apalam izdevās izpētīt 1,5 – 3 metrus biezo kultūrslāni un, lūk, ko viņš noskaidroja.
Ezerpils apdzīvota vēlajā dzelzs laikmetā, 8./9.-10. gadsimtā, un te mituši senie latgaļi – lielākā no Latvijas teritorijā dzīvojošajām sentautām. Ezerpils iedzīvotāji ir ienācēji šajā teritorijā, kur jau senāk dzīvo Gaujas zemgaļi un Baltijas somi.
Ezerpils uz salas būvēta aizsardzības nolūkos, jo salas iemītniekus pasargā ūdens un koka nocietinājumi. Sala būvēta uz pamatklāsta režģoga un baļķu klājuma, kas paaugstina būvlaukumu uz salas, kas pavasaros varēja pārplūst. Ezerpils iedzīvotāji uz pamatklāsta bija atstājuši koka skaidas, zarus, noklājuši to ar zemju klonu, tāpēc pārvietošanās pa salu bija gana ērta. Ezerpili apjozusi aizargceltne ar kaujas eju, tās posms rekonstruēts pie ezerpils ieejas.
Ezerpils pastāvējusi aptuveni 100 gadus un šajā laikā tā vismaz 5 reizes pārbūvēta. Rekonstrukcijā redzama vissenākā salas apbūve, kur ēkas novietotas gar pamatklāsta malām un viena ēku rinda vidū.
Ezerpils izrakumos atrastas vairākas liecības par sadzīvi ezerpilī. Par ēdiena gatavošanu liecina atrastie trauki. Lielāko tiesu trauku gatavoja no māla – ezerpils izceļas ar neparasti daudz (120) trauku atradumiem, kas ir pilnīgi vai gandrīz pilnībā saglabājuši savu apjomu. Arī apģērbs gatavots uz vietas. Ļaudis valkājuši linu kreklu, vilnas bikses vai apliekamus vilnas brunčus, kas nostiprināti ar celaini – jostu, kas austa ar celu dēlīšiem. Kājas apautas ar autiem un ādas apaviem. Āraišos atrasti arī vasaras apavi – no liepu lūkiem pītas sandales.
Ezerpils ļaudis bijuši tipiski dzelzs laikmeta ļaudis, kuru iztiku nodrošināja naturālā saimniecība – lopkopība un zemkopība. Gan dārzi un lauki, gan lopi un ganības atradušies ezera krastā. Iespējams, visērtākā vieta tam bijusi pussala, kur šobrīd redzamas viduslaiku pilsdrupas.
Izrakumi liecina, ka ezerpils pēdējā apbūve nodegusi, iespējams gājusi bojā uzbrukuma rezultātā. Salas pamešanu, visticamāk, veicināja arī laika apstākļi, kas paaugstināja ezera līmeni un padarīja dzīvošanu uz salas aizvien neērtāku. Te arī vērts atcerēties teikas par lidojošajie ezeriem, kas nogremdē ēkas. Iespējams, pēc pēdējā uzbrukuma ezerpils iedzīvotāji saprata, ka salas apbūvi vairs nav vērts atjaunot.
Āraišu ezerpils Arheoloģiskas parks ir viens no objektiem, kurus ikviens šovasar tiek aicināts iepazīt Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”. Tajā apkopoti teju 60 no jauna izveidoti un atjaunoti objekti – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, Āraišu ezerpils pils ir viens no deviņiem Baltijas ceļa objektiem.
Kampaņas laikā ikvienam pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.
Šī materiāla tapšanu iedvesmojusi un atbalstījusi Kultūras ministrija, par to paldies!
