Bauskas pilī esmu viesojusies salīdzinoši nesen – pirms trim gadiem, kad vizītē pa Zemgali pavadīju žurnālistus no Lietuvas. Toreiz galvenā uzmanība bija pievērsta Jaunās pils uzlabojumiem un ekspozīcijām, bet Vecās pils tornis bija noslēpies stalažās. Šodien tas glauns un skaists stāv pils centrā. Un vientuļš. Man ir tā iespēja safotografēt Bauskas pili no visiem rakursiem tā, lai tajā nebūtu neviens tūrists redzams. Jo mana apmeklējuma brīdī pils ir apmeklētājiem slēgta. Tagad tas ir mainījies – no 5. jūnija apmeklēt Bauskas pils muzeju un novērtēt rekonstrukcijas gaitā paveikto var ikviens.
Mani sagaida muzeja vadītājs Māris Skanis un, pagalmā stāvot, pastāsta par Centrālā torņa pārvērtībām. Pirms tam šis tornis bijis bez jumta un mūrus nežēlīgi grauzis laika zobs. Faktiski tornis bijis avārijas stāvoklī – šeit var aplūkot tā izskatu pirms darbu veikšanas, lai labāk varētu novērtēt izmaiņas.
Atjaunošanas darbu gaitā tornis brūkošajās vietās pārmūrēts, atjaunotas šaujamlūkas pārsedzošās arkas, iztīrītas un atjaunotas izirušās akmens un ķieģeļu mūra šuves, atjaunoti saglabājušies apmetuma fragmenti. Un tagad tornim ir jumts, kas nodrošinās veikto darbu ilgmūžību.
Kad esam gana apbrīnojuši torņa pārmaiņas no ārpuses, dodamies iekšā. Arī iekšpuse izskatās satriecoši. Tornī nav atjaunoti strapstāvu pārsegumi, tāpēc torņa lielo telpu var apskatīt no dažādiem augstumiem – gan no lejas, gan no augšas skats ir varens. No viena stāva uz nākamo var nokļūt pa koka kāpnēm, bet starpstāvos ir koka platformas, no kurām var apbrīnot torni, skatus uz pilsētu. Nākotnē šeit iecerēts rīkot arī koncertus un citus pasākumus. Tā kā darbi tornī pabeigti pagājušajā rudenī, prasu vadītājam, vai vēl paspējuši uzņemt apmeklētājus. “Nē, šeit ir bijis tikai valsts prezidents un jūs”, viņš atbild.
Skaidrs, ka tas nav tiesa, bet joki man patīk un to Māra Skaņa stāstījumā netrūkst. Piemēram, kad nonākam līdz torņa augšstāvam, kur pie dienvidu ārsienas rekonstruēts koka tualetes erkers, viņš pastāsta, ka daži labi apmeklētāji šo vēsturisko instalāciju izmantojuši vēsturiski paredzētajam mērķim.
Nonākot torņa ārpusē, kur skatu platformas un kāpnes ļauj lēnām doties lejup pa torņa ārpusi, apstājamies, lai apbrīnotu drupas no augšas. Par mūru saglabāšanu, izmantojot virs tiem velēnas ar zāli, esot saņemta pat starptautiska atzinība. Pils apmeklētāji gan dažreiz pārmetot – kāpēc uz mūriem aug zāle, neesot nekādas kārtības. Kad raugāmies uz mīlīgo pils pagalmu, Skaņa kungs atceras vēl dažus piedzīvojumus, kuri viņa vairāk nekā 40 gadu ilgajā darba pieredzē šai vietā netrūkst.
Izdomājuši, ka cēli izskatītos, ja pa pils pagalmu pastaigātos pāvi. Domāts – darīts, pasūtījuši pāvus! Tomēr putni aizšmaukuši pie pirmās izdevības brīvībā un esot bijis nepieciešams iesaistīt simtlatnieku programmas dalībniekus, lai šos atrastu un noķertu. Pēc tam centušies šos pieradināt pamazām, ieviesuši nožogojumus. Bet arī tas neesot labi beidzies un pāvi tāpat aizmukuši uz pilsētu piedzīvojumus meklēt. Pēc kādas nedēļas vietējie zvanījuši – eu, brauciet savākt tos savus putnus. Īsāk sakot, nolēmuši, ka pāvi šeit tomēr nedzīvos.
Toties baloži te gan mitinās ar lielu patikšanu – tie ir katras vēsturiskās vietas bieds. Ierīces putnu aizbiedēšanai palīdzot daļēji.
Kad esam izstaigājuši Centrālo torni un apskatījuši mūrus, izejam aplūkot vēl vienu svarīgu darbu vietu – pils nogāzi. Tā kā Bauskas pils slejas Mūsas un Mēmeles satikšanās vietā, upes katru gadu pagrauž nost daļu no krastiem. Mēmeles pusē, kur straume rit pavisam tuvu pilij, situācija bija kļuvusi draudīga un nogāzi nolemts stiprināt. Celtnieki atgādājuši uz šejieni speciālu aparātu, kas var strādāt lielā slīpumā. Tomēr strādnieki baidījušies kāpt tajā iekšā, ka neiebrauc ar visu uzparikti upē. Beigās priekšnieks pats sēdies pie ruļļiem un darbi paveikti sekmīgi. Vēl palikušas darbu astes, lai nostiprināto nogāzi padarītu skaistu un tūristu acīm tīkamu.
Uz atvadām vēl izejam apskatīt pili no attāluma. Pa ceļam muzeja vadītājs stāsta, ka savulaik viskarstāk te esot gājis muzeju naktīs – pret rīta pusi, kad pils jāslēdz, apmeklētāju straume negribējusi rimties. “Nu, un tad mēs sajutāmies kā senos laikos, kad pili centās ieņemt iebrucēji. Mēs no iekšpuses aizbultējam vārtus, šie no ārpuses centās tikt iekšā”, smejas M. Skanis.
Bauskas pils ir viens no objektiem, kurus ikviens šovasar tiek aicināts iepazīt Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”. Tajā apkopoti teju 60 no jauna izveidoti un atjaunoti objekti – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, Bauskas pils ir viens no deviņiem Baltijas ceļa objektiem.
Kampaņas laikā ikvienam pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.
Šī materiāla tapšanu iedvesmojusi un atbalstījusi Kultūras ministrija, par to paldies!
