Otrdien, 20. Covid dienā, pēc saziņas ar ģimenes ārstu un nosūtījuma noformēšanas, zvanu uz Bior laboratoriju, lai vienotos par atkārtota testa veikšanu. Jau pēc pāris pīkstieniem atbild laipna darbiniece, kas piedāvā ierasties jau tai pašā dienā. Esmu pārsteigta par tik operatīvu iespēju, bet neesmu tai gatava – jau saplānotas vairākas darba tikšanās (virtuāli, protams). Pierakstos uz nākamo dienu, trešdienu, 14:30.
Trešdien kāpju auto ar dīvainām sajūtām; trīs nedēļas it kā ir nieks, bet ir nelielas bažas – vai pratīšu braukt. Protams, braukt prasme nav aizmirsusies un drīz jau traucos pa Siguldas šoseju Rīgas virzienā, vien ainava aiz loga šķiet slīdam garām pārāk ātri.
Precīza kā Šveices pulkstenis pieripoju pie covid testēšanas vagoniņa. Tajā šobrīd analīzes nodod kāds lietuviešu valodā runājošs puisis, bet burtiski pēc minūtes es tieku aicināta iekšā. Esmu sagatavojusi nosūtījuma numuru un pasi, ar papīriem tiekam galā raiti. Tad pārvācos pie māsiņas, kas noņem analīzes. Šoreiz gan viņa iegrūž man testa kociņu riktīgi dziļi un vēl pačakarē, līdz sāku sprauslāt. “Nu, sajutāt smadzenes?” viņa joko un es vāri pasmaidu. Kakla sadaļa nav tik netīkama. Pēc pāris minūtēm viss ir galā un sēžos auto, lai atgrieztos mājās. Lai arī ir sakrājusies vajadzību kaudzīte, ko atrisināt var Rīgas iespējas, pagaidām vēl skatos uz galvaspilsētu tikai caur mašīnas logu. Ceru, ka tikšu pie “brīvlaišanas” jau rīt.
Šodien visu dienu dīdos pie datora, ik pa laikam pārbaudot ne tikai e-pastu, bet arī tā gružkasti, pēdējā laikā svarīgas ziņas sākušas aizķerties tur. Vakara pusē neizturu un piezvanu laboratorijai – pagājušas vairāk nekā 24 stundas kopš analīžu nodošanas. Viņi saka, ka atbildei vajadzētu būt līdz 19 vakarā, ja nav, lai rīt no rīta zvanot atkal. Līdz 19 nekas nepienāk un es jau noskaņojos uz vēl vienu neziņas nakti, bet brīdi pēc 20 e-pastā iekrīt gaidītā ziņa. Ievadu kodu un meklēju tik ļoti gaidīto vārdu – “negatīvs”. Un – ir!
Rīt sazināšos ar ģimenes ārsti, lai izrunātu tālāko dzīvi un veicamās darbības. Šis rezultāts, protams, ir brīnišķīga ziņa, bet es apzinos, ka kovid sekas tik ātri nepazudīs. Ar nogurumu nāksies vēl kādu laiku sadzīvot, arī galva joprojām mēdz uzvesties dīvaini, šodien, piemēram, šī atkal nedaudz sāpēja. Bet, es esmu dzīva un pagaidām bez smagām sekām veselībai – tas ir galvenais.
Tātad – šis ieraksts ir punkts manam stāstam par kovid pozitīvu dzīvi. Vēl drīzumā uzcepšu vienu ierakstu par savu terapijas pieredzi, kā arī pēc kāda laika pastāstīšu, kā man iet un kā jūtos – vai nogurums atkāpjas, vai simptomi neatgriežas. Paldies vēlreiz visiem par palīdzību un līdzi jušanu. Lai jums veselība!
Evita
Super!! ??????
Zane
Sveicu, Zane, samīļoju!
Guntis
Prieks par izveseļošanos, paldies par stāstu!
Galvassāpju ir daudz un dažādu. Kādas tieši ir kovida sākuma galvassāpes, — vai tās visiem kovidniekiem ir līdzīgas? Vai pašai tās bija līdzīgas, t., i., — vienveidīgas? Kura galvas daļa, kā sāpēja? Cik ilgi galvassāpes bija?
Paldies par atbildi!
Zane Eniņa
Labdien! Es varu stāstīt tikai par savu pieredzi, es nezinu, kā ir citiem kovidniekiem. Manas galvassāpes bija stipras un diezgan visaptverošas, visvairāk galva sāpēja pirmajā slimības nedēļā, pēc tam aizvien retāk. Bet domāju, ka nav īsti nozīmes – kāda precīzi bija mana slimības gaita un sāpju specifika, jo, kā saprotu, covid var izpausties gana dažādi, tāpēc iesaku vērsties pie ārsta. Lai Jums veselība!
Skaidrīte
Labdien!
Cik Jums ilgā laikā atjaunojās oža? Vai bija kādas izmaiņas, piemēram, iepriekš pazīstamās, pierastās smaržas, kļuva nepatīkamas?
Zane Eniņa
Man oža atjaunojās diezgan ātri, dažu dienu laikā – sākumā daļēji, pēc tam pilnībā. dažas smaržas šķita citādākas vēl kādu brīdi, bet tagad, mēnešus 4 pēc slimošanas, viss ir kā iepriekš.