Kādā darbadienas vidū aizgājām uz Ribocu. Apskatījuši pirmos angārus un āra objektus, nonācām milzīgajā bijušās Rīgas tirdzniecības ostas ēkā. Uzkāpām otrajā stāvā un kādu brīdi baudījām milzīgo zāli un tajā esošos darbus vienatnē. Pēc brīža ienāca vēl daži cilvēki, tostarp Ilze ar draudzeni. Tieši viņas mums pavēstīja, ka šeit vērts uzkavēties, jo pēc īsa brīža būs neliela un ne pārāk plaši afišēta kora Kamēr skaņas performance. Izstaigājuši blakus telpu, atgriezāmies zālē, kurā nu jau bija sapulcējušies daži desmiti cilvēku. Pēkšņi ieskanējās balss mums pavisam blakus. Tai atsaucās cita zāles pretējā stūrī. Drīz visa telpa bija skaņas vibrāciju pilna, kur balsis sasaucās cita ar citu, sajaucās ar mākslas performances konstanto skanējumu un atbalsojās kaut kur griestos un krūšu kurvja rajonā. Kad skanējums apklusa, uz mirkli saskatījāmies ar Ilzi, acīs bija spožums. “Kas tas tikko bija?”, viņa vaicāja.
***
Otrajā darbnīcas dienā pusdienas ēdām pie Dzērbenes baznīcas. Mūsu nelielais “mākslas pulciņš” bija ierēķināts talcinieku zupas katlā, bija jauki pārmaiņas pēc iznākt no telpām un svaigā gaisā uzēst zupu. Pateikusies par pusdienām, iegāju baznīcā – nekad nebiju redzējusi to vaļā esam. Drīz man pievienojās vēl viena meitene no mūsu grupas. Pamanījušas mūsu interesi, piesteidzās A kundze un sākām sarunāties. Viņa stāstīja par ērģeļu prieku, par griestu nedienām, kas sākuši drupt, kopš ievesta jaudīgāka apkure, par lustras un altārgleznas zādzību. Par padarītajiem un plānotajiem remontdarbiem, to laikā atrastajām relikvijām, par kuru izcelsmi un pielietojumu neesot skaidrības. Par mācītājiem, kuru paspārnē parasti bijušas gan Drustu, gan Dzērbenes ļaužu dvēseles un grēki. Kamēr apbrīnojām priekštelpā eksponētās relikvijas, pie A kundzes piesteidzās jauniešu bariņš – gribot atrast trepes, pa kurām var uzkāpt zvanu tornī. A kundze viņiem tās parādīja, stingri piekodinot neaiztikt zvanu. Pēc šīs piezīmes sazvērnieciski saskatījāmies un nosmējām par šo piezīmi – tie gan būtu joki, ja jaunieši nepaklausītu. Pateikušās par negaidīto ekskursiju, ar kursabiedreni devāmies atpakaļ uz darbnīcu, turpināt savus praktiskās mākslas projektus.
***
Šorīt, zoom tikšanās laikā dzirdu, ka whatsappā iedžinkstinās viena ziņa pēc otras. Kad tikšanās beigusies, izlasu tās. Mūsu laipnā baznīcas ekskursijas vadītāja A šonakt kopā ar kovidu pārcēlusies augstākās vibrācijās. Ilze atsūtījusi labas veselības vēlējumus kopā ar skaņas ierakstu no (ne)jaušā koncerta, kura ausu liecinieces bijām.
Guntis
Kaut ko līdzīgu savulaik dzirdēju Krakovā koru festivālā – toreiz tas bija norvēģu koris, kas nevis kāpa uz skatuves, bet izklīda pa dažādām vietām zālē. Bet šis priekšnesums pat datora skaļruņos ir fantastisks!
Lai veselība atgriežas!