Bloķēt nedrīkst paciest

Ja aktīvi lieto sociālos tīklus un nekad neesi savā prātā virpinājis domu par kāda profila bloķēšanu – cepuri nost un kāju virsū. Vai nu tev ir ļoti stipri nervi, mierīgs prāts vai izcila kontaktu filtrēšanas higiēna. Varbūt viss kopā un vēl kāds būtisks resurss. Es, kā jau nojaut, nepiederu pie šīs kategorijas un ik pa laikam sastopos ar dilemmu – bloķēt kādu cilvēku vai nē?

Vai tad tā vispār ir dilemma? Nobloķē un miers. Nezinu kā tev, man šis solis tomēr parasti prasa zināmu iekšējo cīņu.

Parasti nebloķēšanas frontē ir nostājušies šādi argumenti.

• Nav jau tik traki, šis ir tikai atsevišķs ieraksts vai komentārs, konkrētajam cilvēkam mēdz būt arī saturīgi ieraksti.
• Tu pazīsti šo cilvēku dzīvē un tev ar viņu ir jākontaktējas privātos vai profesionālos jautājumos. Profila bloķēšana var padarīt ikdienas komunikāciju sarežģītāku.
• Nu un tad, ja persona pauž viedokli, kas galīgi nesakrīt ar tavējo, dara to tev nepieņemamā veidā, formā un saturā – tas ir domāts, lai tu pārāk neiegrimtu sava burbuļa burbuļošanā, bet gan būtu lietas kursā par citos burbuļos notiekošo.
• Tas, ka tu saasināti reaģē uz kādu impulsu, ir tava, nevis šī impulsa autora problēma. Labāk padomā pats, kāpēc šis jautājums tevi tā aizķer un uztver to kā prāta neitralitātes treniņu.

Savukārt, par labu bloķēšanai, iestājas šādas domas:

• Tava virtuālā vide nav miskaste un dzīve ir pārāk īsa, lai lasītu visādus draņķus.
• Konkrēto sociālo tīklu tu lieto kādam konkrētam mērķim un noteikti ieraksti tiem neatbilst.
• Ja laika joslā parādās netīkams ieraksts x, tas nozīmē, ka tur nav vietas ierakstam y. Ja tevi interesē y, tiec vaļā no x.
• Tu apzinies, ka pasaulē cilvēki ir dažādi, tādi ir arī viņu uzskati un to paušanas veids, bet savā ikdienā (arī virtuālajā) esošos cilvēkus tu izvēlies pats, attiecīgi izvēlies tādus, kas tevi stiprina, atbalsta, iedvesmo utt., nevis pazemo, noniecina, tracina utt.

Šie nav vienīgie par un pret argumenti, bet aptuveni šādas domu cīņas rosās pa manu smadzeņu podu brīdī, kad apsveru iespēju kādu nobloķēt. Jāteic, ka bloķējusi esmu cilvēkus ļoti reti, bet esmu. Viņu trūkumu dzīvē izjūtu tik maz, ka pat neatceros, kuri īsti tie bija. Pirms ķerties pie šī soļa, ir vismaz divi profilaktiski gājieni. Pirmais – rūpīgi izvērtēt profilu pirms draudzības apstiprināšanas. Ja cilvēka, kurš jums sūta aicinājumu, laika josla jums nepatīk – noraidot šo aicinājumu, jūs ietaupīsiet potenciālus kreņķus nākotnē (un es šeit nerunāju tikai par ārvalstu armijniekiem, jūrniekiem, atraitņiem un tumsējiem puišiem ar rozēm  un mirdzošām zvaigznītēm rotātām profila bildēm). Otrais – ja kaut kādu iemeslu dēļ nevarat atļauties bloķēt cilvēku (piemēram, tas ir jūsu priekšnieks vai svarīgs biznesa partneris), Facebook platformā ieraksta labajā stūrī ir trīs maģiski punktiņi, uz kuriem uzspiežot, tu vari izvēlēties dažādas iespējas – uz laiku “izslēgt” konkrēta cilvēka ierakstus no savas laika joslas, pavisam “atsekoties” utt.

Bet, ja nu svaru kausi nosveras par labu saiknes pārtraukšanai vai bloķēšanai – uz priekšu! Katram būs cits svaru kausu izmērs un saturs, padalīšos ar savējo. Citreiz pietiek ar vienu no kritērijiem, bet visbiežāk tā ir zemāk redzamo punktu kombinācija, kas mani motivē nospiest sarkano (labi, zilo) pogu.

• Negatīvisms. Klajš un konsekvents. Nav stāsts par to, ka nevajadzētu vai nedrīkstētu runāt par negatīvo – tas ir pat ļoti svarīgi, bet jautājums – kādās devās, formā un saturā. Ja cilvēks izceļ kādu problēmu, meklē risinājumus vai kādreiz vienkārši atzīst – man ir sasodīti bēdīgi (ar vai bez iemesla) – lielais tīkšķis par to! Bet, ja tā ir ilgus gadus izkopta ņaudēšana, gaušanās un dusmošanās par lietām, kuras itin viegli mainīt vari pats (sākot ar savu skatījumu uz pasauli) – adios!
• Stulbums. Vai tev ir gadījies kādreiz padalīties ar viltus ziņām? Man ir. Reti, bet ir. Mēs visi mācāmies šo citādo pasauli un vidi, kurā jāiztiek bez profesionālu žurnālistu vārtsarga prasmēm. Ir sajūta, ka daži itin nemaz negrib mācīties un tāpēc ik pa laikam manā redzeslokā pavīd pavisam “slimu suņu murgi”.
• Naids. Tas var būt naids pret Latviju, homofobija, cilvēku vērtēšana pēc viņa izskata un paražām, nevis veikuma. Jā, mēs katrs varam par kādu jautājumu kādreiz “sacepties”, bet, ja no profila vienkārši līst naida upes, man negribas tajās mērcēties.
• Konkursi. Ja vairāk nekā pusi profila satura veido dažādi konkursi un akcijas – nepatīk.
• Gramatika. Es nepretendēju uz latviešu valodas lietotāja goda pjedestālu, arī šajā vietnē var atrast gana daudz drukas un stilistikas kļūdu, kā arī svešvārdus, tomēr, ja vienā ierakstā var salikt kopā “ģemperis aismirsās toletē Ladgalē”,  uz redsēšanos!
• Privātums. Laika josla ir privātmājas fasāde – it kā tava, tomēr gana publiska padarīšana, bet privātie saziņas kanāli – mesendžeris, whatsapps, īsziņas utml. – manā skatījumā līdzinās tavai dzīvojamai istabai, guļamistabai vai pat tualetei. Tajā brīdī, kad diezgan sveši cilvēki sāk pārāk bieži nākt ciemos un ignorē lūgumu iet prom – atļaujos viņus izsviest pati.