Mierīga upe, golfs un veiksmīgas laulības knifi

Ceļā, Ceļojumi

Šorīt jau sajūtos kā “Murkšķa dienā” – atverot aizkarus, pa logu ir tieši tāds skats un laiks kā visus iepriekšējos rītus, lejā dod tās pašas brokastis un atkal mūs gaida busiņš, lai vestu piedzīvojumos. Labi, ka tie katru dienu atšķiras.

Šodien brauksim pa upi. Ierodoties “notikuma vietā” mums jāuzgaida, kamēr tiek piepumpētas trīs gumijas laivas, tad sadalāmies vienlīdzīgos sastāvos un kāpjam upē. Par raftingu šo braucienu var nosaukt cilvēki ar bagātu iztēli – šis ir ļoti mierīgs laivu brauciens pa Mūsu vai Mēmeli.

Kompānija ir laba, tāpēc paralēli aira cilāšanai kārtīgi izsmejamies un izrunājamies. Īsi pirms izkāpšanas krastā izbraucam cauri vienīgajām šīm upes krācēm, noķerot adrenalīna kripatiņu. Izkāpjam, starp citu, Polijā, jo laivojām pa robežupi. Ilgi gan kaimiņzemē neuzkavējamies, bet dodamies pāri tiltam atpakaļ uz Čehiju, kur mūs gaida gardas pusdienas. Šodien tiek servēti galda vidū trauki ar tipiskiem čehu ēdieniem – salātiem, dažādu veidu kartupeļiem un gaļu. Lai gan laivu brauciens visiem radījis izsalkumu, ar bagātīgo galdu galā netiekam.

Nākamajā punktā – golfa klubā – ierodamies saguruši un miegaini. Šobrīd visi daudz labprātāk gulētu diendusu nekā sistu pa bumbām. Bet, ja reiz esam šurp atvesti – jāpavicinās. Atsvaidzinu pirms gadiem padsmit gūtās iemaņas, lai konstatētu, ka golfs mani interesē tikpat stipri kā toreiz – necik.

Otrā daļa gan ir forša – mēs sasēžamies golfa mašīnītēs un dodamies izbraukumā pa laukumu! Īpaši ātri tie dambji neiet, bet stāvākās nogāzēs tāpat nervi drusku saspringst.

Kad esam atgriezušies viesnīcā, organizatori jautā, vai gribēsim tāpat kā vakar – desmit minūšu pauzi un laižam uz festivālu, vai tomēr atpūsties drusku ilgāk. Visi vienbalsīgi nobalso par atpūtu un tikšanu uz festivālu saviem spēkiem. Pēkšņi saprotu, ka ir pienācis brīdis, kad esam pēdējo reizi kopā šādā sastāvā – festivālā visi izklīdīs, bet rīt ir brīvā diena. Ar pārējiem dalībniekiem ceru redzēties brokastīs vai festivālā, bet organizatoriem gan saku lielo paldies un atvados!

Beidzot klāt ir ilgi gaidītā atpūta – nedaudz parakstu un tad ļaujos pēcpusdienas snaudai. Atpūtusies savīkšos vakara daļai un dodos uz festivāla teritoriju. Nekādu dižu plānu man nav, jo mani interesējošie mūziķi uzstājas rīt.

Nē, viena doma man ir gan – gribu redzēt Rūperta slavēto Gonga zāli, turp arī dodos. Šobrīd gan tur nenotiek koncerts, bet gan kaut kāda lekcija, bet gan jau tas netraucēs apskatīt zāli. Tā kā lekcija jau ir sākusies, klusi ielavos pilnajā auditorijā. Lai arī manos plānos nav klausīties padomus par veiksmīgu laulību, amerikāņa Marka Gangors (Mark Gungor) pasniegšanas stils nelaiž prom. Visus padomus – būt pacietīgam, proaktīvam, skaidri izteikties un tā joprojām – viņš pasniedz komēdijas stilā. Sieviete, kas tulko teikto čehu valodā, ir tikpat atraktīva. Finālā palieku līdz lekcijas beigām un izeju no tās pārsmējusies.

Doma, kuru paņemu līdzi no dzirdētās lekcijas ir, ka parasti laulību problēmas ir vienkāršas un atrisināmas, bet citādi ir ar personības problēmām, pie kurām ir jāstrādā daudz vairāk un kuras ir daudz smagākas. Personības problēmas bieži mēdz novest līdz laulības problēmām un attiecīgi pie šķiršanās. Tāpēc pāriem, kuri nonākuši strupceļā, iesākumā jāsaprot problēmas būtība – vai tā ir laulības vai personiskā problēma, pēc tam piemērojot atbilstošu risinājumu.

Netālu sākas čehu mākslinieces Mušas koncerts, pēc dažām dziesmām saprotu, ka bez čehu valodas zināšanām tas nav īsti baudāms un dodos galveno skatuvju virzienā. Pusceļā sāk smidzināt, bet brīdī, kad tuvojos vienai no lielākajam skatuvēm zem jumta – jau pamatīgi līst. Tā kā pretlietus jaka palikusi viesnīcā, tad sprūku zem jumta un esmu gatava klausīties jebko, kas šeit skanēt. Jebkas izrādās elektroniskās mūzikas apvienība Agents of Time no Francijas, kas man, neko no šī žanra nesaprotošam cilvēkam, šķiet tīra laba.

Kad stiprais lietus minējies, turpinu ceļu uz nākamo skatuvi, kur ģitāru strinkšķina Lewis Capaldi, viņa izpildīto pēdējo dziesmu “Someone you loved” pat atpazīstu no radio viļņiem. Pēc tam vienotā straumē ar pūli plūstu uz galveno skatuvi, kur uzstādies šodienas galvenās zvaigznes “Years & Years”. Neticamā kārtā šajā cilvēku masā uzskrienu virsū Airisai, Sabīnai un citiem mūsu grupas cilvēkiem, tad nu kopā nostājamies pie skatuves, lai gaidītu grupu. Atzīšos, ka nebiju painteresējusies, kas šie ir par mūziķiem, tāpēc brīdī, kad uz skatuves sāk notikt “popsa” šī vārda klasiskākajā nozīmē, saprotu, ka visu uzstāšanos neizturēšu. Ar vienu aci vēroju sirmo britu kungu Alenu un esmu pārliecināta, ka viņš domā to pašu. Tā arī ir. Atvadāmies no pārējiem, sakot, ka esam no cits paaudzes, un laužamies cauri pūlim, lai dotos viesnīcas virzienā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.