Berlīnes 6. diena: Velo ķeza un blogeru vakariņas

Kad mostamies, Katrīna jau šiverē pa virtuvi – top brokastu tortilja par godu Spānijas atmiņām un tam, ka ledusskapī daudz olu. Es vēl sariktēju salātus, un mums sanāk burvīgas brokastis. Ieturamies, nedaudz pastrādājam un zūdam ielās, lai netraucētu Katrīnai sakravāties nākamajam komandējumam. Tikko atgriezusies no iepriekšējā darba, viņa jau šajā pēcpusdienā dodas tālāk uz Frankfurti.

Šodien ir mūsu pēdējā diena, tāpēc jāiepsēj dažas lietas. Pirmā no tām – jāatdod velosipēdi Aņai un Arginam. Šodien ir vējains, tāpēc braukt ir auksti, īpaši, kad jāšķērso tilts. Ik pa laikam apstājamies, lai palūkotos navigācijā. Pēc vienas no šādās pieturām jūtu, ka velosipēds īsti labi neiet uz priekšu. Tāda sajūta, it kā bremzes nobloķējušās. Brīdi paķimerējamies ap tām, kļūst nedaudz labāk, tomēr kaut kas nav kārtībā. Palūkojos rūpīgāk – pakaļējai riepai pilnīgs mīkstais. Šaize! Neko, turpinām ceļu, stumjoties uz priekšu, atlikuši vēl divi kilometri. Galvenais kreņķis gan nav par atlikušo attālumu, bet gan par to – kā lai atdot sabojātu mantu īpašniekiem. Kā uz burvju mājienu ielas malā parādās velo darbnīca. Sākumā aizņemamies pumpi, cerot, ka ar to būs līdzēts. Drīz vien ir skaidrs, ka nebūs gan – skāde ir tāda, ka riepa pat lāga nepaceļas no asfalta. Atsaucīgs darbinieks ir ar mieru uzreiz nomainīt kameru un, lai arī prieks ir padārgs, piekrītam. Pēc pusstundas braucamais ir kārtībā un varam turpināt ceļu.

Aņa ir mājās arī dienas vidū, jo šobrīd ir sesija – viņa cītīgi izmanto Kiras prombūtni, lai fokusētos mācībām, piektdien esot īpaši negants eksāmens. Tāpēc mēs viņu ilgi neaizkavējam – pateicamies par velo aizdošanu, vēlam veiksmi mācībās un “kaujā”, un dodamies tālāk.

Turpmākās stundas ar mainīgām sekmēm pavadām veikalos, lai iegādātos dažas ikdienā nepieciešamas lietas. Tad braucam uz mājām, noliekam guvumu un laižam atkal centra virzienā uz mūsu pēdējo Berlīnes “randiņu”. Blogeru pāris, kuru pagājušajā rudenī vedu sēnēs, šobrīd bāzējas Berlīnē, esam sarunājuši satikties uz vakariņām. Kešam un Sabrinai kompānijā ir vēl viens blogeris, Pīters no Lielbritānijas. Šādi izskatās aina “Blogeru vakariņas” :).

Tā nu vakara gaitā, līdztekus jokiem un pļāpām, virpinām arī profesionālas tēmas. Kešs ir varens kontaktu un zināšanu apkopojums – lieku aiz auss ne vienu vien padomu bloga sakarā. Vakaru gan noslēdzam pieklājīgā laikā – Sabrinai jādodas uz nakts maiņas darbu, bet mums rīt laicīgi jāceļas lidojumam uz Rīgu.