Šorīt pamodos un domāju – cik ilgs laiks pagājis kopš atgriešanās no Berlīnes. Divas, varbūt trīs nedēļas. Ieskatoties blogā, konstatēju, ka faktiski mēnesis. Darbu un laika paātrinātājs kopš atgriešanās bijis uzdevumu augstumos. Pirms ķeros klāt jaunākajiem notikumiem, gribu pielikt atlikto punktu Berlīnes braucienam. Starp citu, šonakt sapņos klīdu pa Berlīnes ielām, līdz sapratu, ka tomēr esmu Barselonā.
Tātad par nedēļu Berlīnē. Braucot uz Berlīni domājām, ka nedēļa “neko nedarīšanai” būs diezgan ilgs laiks. Lidostā, gaidot reisu uz Rīgu, šķita, ka esam bijuši prom vien dažas dienas. Toties tagad mums ir diezgan garš saraksts ar lietām, kuras palikušas nākamajai reizei un ieteikums no visiem satiktajiem ļaudīm – atbrauciet vasarā! To dzirdot, man galvā sāk dziedāt Alphaville un gribas rezervēt biļetes.
No pēdējās viesošanās reizes visvairāk paliks prātā tas, ka Berlīnei nav centra, kā to apgalvo vietējie. Katram rajonam ir savs šarms, ko veido iedzīvotāju struktūra, bāri, veikali, kultūras objekti. Teju visi, ko satikām, bija sava rajona patrioti, nekavējoties iesakot īpaši labas vietas tieši tuvējā apkaimē. Forši bija arī dzīvot citā rajonā (Alt Treptow) nekā iepriekš, tā labāk iepazīstot jaunu Berlīnes reģionu.
Otra lieta – Berlīne ir velo pilsēta. Vislabāk, to, protams, izjutām paši esot uz riteņiem, bet arī pārējā laikā uz ielām vērojām nebeidzamu velo plūsmu. Vietām bija grūti atrast, kur braucamos pieslēgt, jo šim mērķim paredzētie statīvi bija pilni.
Trešā – Berlīne ir gastronomijas galvaspilsēta. Par visai saprātīgām naudām var tikt pie tiešām kvalitatīva ēdiena jebkurai gaumei. Mēs šoreiz nogaršojām indiešu, japāņu un vjetnamiešu virtuvi, bet tik daudz ieteikumu vēl palika citām reizēm. Jā, vidējais aritmētiskias alus gan mums ir stipri lētāks un labāks.
Ceturtais – uz Berlīni var braukt vienkārši satikt cilvēkus – tur mīt pulciņš foršu latviešu, vietējo “iezemiešu” un daudzu tautību bērnu. Dažādu, un, visticamāk, pamatotu iemeslu dēļ viņi par savu šī brīža dzīves vietu izvēlējušies tieši Berlīni. Laikam tieši kosmopolītisms un pieņemšana ir tas, kas mani šai vietā silda visvairāk.
Piektais – bezgalīgā kultūra. Berlīnē nemitīgi notiek tik daudz izstāžu, koncertu un citu notikumu, kur katrs var atrast kaut ko savām interesēm atbilstošu. Un jārēķinās, ka mēs bijām ziemā, bail pat iedomāties, kas tur darās vasarā (tāpēc jābrauc lūkoties).
Sestais – iepirkšanās. Jāteic, ka šajā braucienā īpaši ar veikaliem neaizrāvāmies, jo lidojām tikai ar rokas bagāžu un arī laika īsti nebija, bet kopumā Berlīne ir lieliska vieta, kur atjaunot drēbju, apavu un aksesuāru klāstu. Man priecīgākais pirkums no iepriekšējās Berlīnes vizītes ir garie ziemas zābaki – outletā necenoti no 100 uz 30 naudiņām, tie bez kurnēšanas brien kopā ar mani pa sālīto Rīgu jau otro ziemu un ir silti, ērti un visādi citādi burvīgi kompanjoni.
Droši vien varētu sadomāt vēl virkni argumentu, kāpēc vērts braukt uz Berlīni. Ā, nu, protams, uz turieni nokļūšana ir ērta un lēta. Tiešie reisi no Rīgas ir vairākām aviokompānijām, mūsu lidojums ar Ryanair maksāja 10 eiras vienā virzienā. Danke, Berlīne, un auf wiedersehen!
