Cik labi ir pamosties pēc astoņiem, pēc gara un pilnvērtīga miega. Katrīna aiziet uz veikalu pēc brokastīm un pusdienām, es tikmēr veicu rakstu darbus, kuriem vakardienas iespaidu pārpilnībā nepietika laika. Tad lēnām ieturamies, sagatavojam paprikas-kartupeļu-siera salātus ceļam (briesmīgi liela un smaga kaste) un izejam uz ielas tieši 11, kad ir check-out laiks. Tā kā esam pāris soļus no šejienes Santjago katedrāles, tad ieejam aplūkot to. Kopš pagājušā gada ieeja katedrālē maksā 5 eiro, laimīgā kārtā ne piligrimiem. Tā kā Katrīna šoreiz uzkavējas iekšā nedaudz ilgāk, es ārpusē noklausos gida vēstījumu par šo vietu iesākumā angļu, tad krievu valodā.
“Nu ko – no sakrālā uz profāno?” saku Katrīnai, kad viņa atgriežas. Katrīna pamāj ar galvu, un mēs dodamies uz outdoor Ikea veikalu Decathlon. Grūti fokusēties tikai uz vajadzīgo, jo cenas patiešām ir neticami zemas, tomēr doma par to, ka viss nopirktais būs jānes uz muguras, ļoti disciplinē. Rezultātā nopērku tieši to, pēc kā biju nākusi – pretlietus pančo, iešanas nūjas, saulesbrilles, vienas plānās zeķes iešanai, beigās groziņā iekrīt super maziņa mugursoma, jo man tomēr pietrūkst mazās somas, ar ko staigāt apkārt vakarā. Katrīna nopērk ūdens dzirdināšanas maisu, jo tas tomēr ir ļoti noderīgs. Jau pirms pāris dienām uzfilmēju šo īso video, bet nebija sanācis ielikt. Veltījums tiem no jums, kas prasīja – kas tas par zvēru.
Tā kā Ceļš ved gar Gugenhaimu, tad izmantojam iespēju vēlreiz par to papriecāties saules gaismā. Finālā, kad esam beigušas visas svarīgās rīta štelles, ir pusdivi. Bet tas nekas – šodien līdz galamērķim ir kādi 13 km pa pilnīgi līdzenu virsmu – tiksim galā dažās stundās. Tā mēs domājam. Iesākumā mūsu solis ir raits un priecīgs, bet jau pēc stundas meklējam pavēni un iespēju notiesāt līdzpaņemtās pusdienas – gan tāpēc, ka karstumā ēdiens ļoti strauji bojājas un Katrīna tādu nevar vairs ēst, gan tāpēc, lai soma būtu vieglāka. Un ēst arī jau gribas. Pēc pauzes turpinām iet. Šis apvidus nav diez ko pievilcīgs – ejam caur rūpnieciskiem rajoniem, brīžiem smaka ir neizturama. Vēl pēc laiciņa nokrītam sasvīdušas uz kāda soliņa ēnā un atzīstamies viena otrai, ka patiesībā ir baigi grūti.
Ar mokām piecēlušās, turpinām gājienu. Katrīna lēnām, bet pārliecinoši attālinās, es klunkurēju pakaļ. Kādā brīdī jūtu, ka drusku ļogos un bez jaunajām nūjām varbūt būtu jau pavilkusi uz deguna. Šļūcot garām kādai vārtrūmei, salecos, izdzirdot blakus savu vārdu. Tur stāv spilgti sarkana Katrīna. Mums abām priekšā kā pierādījums šībrīža sajūtam mirgo aptiekas termometrs. +36. Un šeit, upes “promenādē”, nav ne mazākās ēnas. Tad Katrīna nāk klajā ar priekšlikumu, kuram piekrītu bez vicināšanās. Nozagsim Ceļam atlikušos 5 km, nav ko riskēt ar karstuma dūrienu vai kāju pleķiem. Galu galā – tik daudz cilvēku paņem vienu dienu Bilbao brīvu – uzskatīsim šo par savu brīvdienu! Domāts – darīts. Turpat netālu ir autobusa pietura, drīz nāk arī pats buss, un par 1,30 eiro nepilnās 10 minūtēs nogādā mūs galā.
Tur mūs sagaida varena atrakcija – gaisa prāmis. Lai tiktu uz auberģi, mums jāceļas pāri upei un to var izdarīt ar šo amizanto transporta līdzekli par 0,40 centiem.
Otrā krastā sagaida vēl viens pārsteigums – pa diezgan stāvu ielu augšup var tikt ar slīdošo lentu – nu īsts piligrima sapnis. Vēl pārsimts metru un esam municipālās auberģes priekšā. Mūs piereģistrē vecs, tikai spāniski runājošs, ļoti lēns vīrs. Teju vienlaikus ierodas arī Hanss. Nevarētu teikt, ka priecājos viņu redzēt, jo šovakar gulēsim visi vienā telpā, bet man ir aizdomas, ka varenais krācējs pirms pāris naktīm bija tieši viņš. Apdarām ikvakara higiēnas darbus, tad es uzrakstu šo ierakstu un esam gatavas otrajai vakara daļai. Šovakar uz šo Bilbao piepilsētu atbrauc Elena, arī Folkers vēl ir tepat, vien Mirjama jau soļo tālāk. Mums pievienojas vēl Niks no Austrālijas un, protams, Katrīna – tad nu piecatā ejam notiesāt vienu piligrim’s menu, nosvinot Elenas pirmo darbadienu, dubultu varavīksni, satikšanos un šķiršanos.
Attālums: 8 km (13 km)
Izdevumi:
Nakšņošana – 5
Pārtika – 17,50 (5 veikals, 1,50 kafija, 11 piligrims menu)
Transports – 1,70 (1,30 buss + 0,40 gaisa tramvajs)
Kopā – 24,20 eiro
L.
Eh, bildes daiļas un viss skaisti un interesanti, arī Tavas apmaldīšanās pa takām (parasti kalnos tādās griežos atpakaļ, apbrīnoju Tavu drosmi). Vienā no ierakstiem pieminēji, ka serviss ir sliktāks uz šī ceļa, laikam jau, piemēram, ūdens vietas, kafijas un bulkas vietas, mazāk gulēšanas vietas utt.. Gribēju vaicāt, kādas ir sajūtas par “pūļiem” uz Ziemeļu ceļa, jo “tradicionālais” nu jau šķiet ļoti pilns ar ļaudīm. Vai uz šī ceļa ir vairāk miera un izbaudīšanas, mazāk tautas? saka, ka te esot vairāk kalnu, vairāk nokrišņu, bet skaistāka daba, mazāk cilvēku un skaistāks ceļš kopumā.