Paldies 2017-tajam!

Vairs neatceros, kopš kuriem laikiem gada beigās pārcilāju tā laikā notikušo, bet kopš eksistē šis blogs, daru to publiski. Tam par godu arī šis ieraksts.

  1. Ceļošana

Pērno jauno gadu sagaidīju Laosā kopā ar kolumbiešu Martinu un vēl dažiem svaigi iepazītiem ceļotājiem. Vakars noslēdzās ar vietējā bāra okupēšanu, mūzikas pults pārņemšanu un kolektīvām dejām. Šajā pasaules malā ceļot turpināju vēl trīs mēnešus, iepazīstot Laosu, Mjanmu un Indiju. Atgriezusies mājās un iesējusi gurķus, spontāni nopirku biļetes uz Porto, lai noietu savu trešo Santjago ceļa posmu. Augusta vidū sabiju Polijas Tatros, bet oktobra beigas sanāca pavadīt Berlīnē. Ceru, ka neko neaizmirsu. Kopumā ceļā šogad esmu pavadījusi aptuveni četrus mēnešus jeb trešo daļu no gada, tāpēc nav nekāds brīnums, ka atskatu sāku tieši ar šo punktu.

Kad es ceļoju, man tas nešķiet nekas īpašs. Nē, nu labi. Ir vietas, gadījumi, situācijas, kad tu, protams, paliec ar vaļā muti un sirdi, bet tā nav ceļa vidējā aritmētiskā sajūta. Arī ceļošana savā ziņā ir darbs un ikdiena, tikai citādāka. Bildēs un stāstos parasti nonāk spilgtākais, bet daudz garlaicības un nebūšanu paliek “ārpus kadra”. Skaidri atceros, ka pēc katra garāka ceļojuma, neiztrūkstoši seko nogurums un sajūta – tagad pietiek. Jautājums, cik ilgam laikam. Šobrīd, kad esmu atgriezusies darba cilvēka kurpēs, skats uz pašas piedzīvojumiem ir mainījies. Tie pēkšņi šķiet eksotiskāki, aizraujošāki, teju nereāli. Palasu uz dullo kādu ierakstu no gada sākuma un šaubos – tas tiešām notika tik nesen un ar mani? Citiem vārdiem sakot, sāku saprast, kāpēc jūs šo blogu lasāt (lai gan joprojām uzskatu, ka ceļot ir pulka jēdzīgāk nekā par to lasīt).

  1. Cilvēki

Šis gads man ir bijis ļoti bagāts satikto cilvēku ziņā. Man īpašākais Ceļa cilvēks ir Santjago Petra, ar kuru tikāmies arī Berlīnē, bet kopumā ceļojumos iepazīti vēl virkne fantastisku ļautiņu, no kuriem vairākus varu saukt par draugiem. Šajā statusā iekļuvuši arī daži mani naktsmāju ciemiņi, piemēram, Ivonna ar Tomu, pie kuriem mitinājos Berlīnē. Tad vēl Latvija man dāvājusi fantastiskus brīžus ar Ligiju, dakter Ilzi, Jāni, Aigaru, Ritu, Janu un citiem “jaunajiem” draugiem, kā arī sen zināmiem. Atsevišķs “bloks” ir jogas meitenes, bet par to nākamajā punktā. Un – last but not least – tagad ir kāds, kas no rīta uztaisa kafiju 😊.

  1. Joga

Mani virtuālie sekotāji nevarēja nepamanīt jogas invāziju šī gada komunikācijā. Pēc kādu astoņu gadu cīņas ar pašas izdomātiem argumentiem, kāpēc es nevaru pasniegt jogu, šogad jūnijā beidzot sāku to darīt. Gāja visādi, bet kopumā labi. Pateicoties nodarbībām, joga daudz biežāk nokļuva arī manā ikdienas praksē, piemēram, Ziemassvētkos piebeidzu gribas stiprināšanas vingrojumu kompleksu un dzīves virziena meditāciju, kuru pildīju 40 dienas pēc kārtas. Un, joga man ir uzdāvinājusi pulciņu ar fantastiskām meitenēm (un pāris puišiem) – ar dažām esam tikušās pāris reizes, bet daudzas ir regulāri paklājiņa cīņu biedri un ne tikai.

  1. Pie zemes

Tā kā šovasar/ruden varēju atļauties neiet katru dienu uz darbu, salīdzinoši daudz laika pavadīju “dillēs un pupās”. Mums laukos kuploja gana ražens un apčubināts dārzs, teju katru dienu gāju ogās, drogās, sēnēs – dažos no gājieniem guvums bija sekundārs, bet laba kompānija un lieliski pavadīts laiks – priekšplānā!

  1. Jaunas prasmes (attīstība)

Ko šogad izdevies attīstīt? Esmu turpinājusi darboties ar koku – ja pērn dikti lepojos ar pirmo gultu un plauktu, tad šogad jau ir tapis neliels namiņš. Jāteic gan, ka tas vairs nav individuāls veikums – projektā daudz prasmju un spēka ieguldīja Kaspars, Ilze un Eduards, tāpēc asti tik augtu negribas celt, bet veikums ir pieminams un nākamgad pabeidzams. Vēl liels prieks par tām pāris reizēm, kad Ligija mani uzaicināja palīdzēt pasākumos gatavot veselīgus un dabiskus kokteiļus. Tik ļoti patika pati darbošanās un tiešā komunikācija ar cilvēkiem! Rezultātā nopirku blenderi un tagad teju katru rītu arī mūsu mājās top veselīgs smūtijs. Ja jums pašiem ir slinkums tādus gatavot, bet vitamīnus gribas, meklējiet rokā Siguldas “Rūtas grozu”, Ligija jūs palutinās. Tā, kas vēl. Ā, rudens posms man pagāja franču valodas zīmē. Tur prieka brīži mijās ar dziļu izmisumu, ik pa laikam man nācās apšaubīt savu intelektuālo potenciālu un brīžiem pat veselo saprātu. Franciski joprojām nerunāju un arī nesaprotu, bet tagad vismaz sajēdzu, kāpēc vārdu ar padsmit burtiem izrunā kā vienu šņācošu skaņu. Nu un kādu pasūtīt trīs mājas tālāk tā, ka tas izklausās pēc komplimenta, arī mācētu.

  1. Grāmata

Saka, ka ar svešām spalvām nevajag lielīties, bet man ļoti gribas. Joprojām uzskatu mammas ārstniecības augu grāmatu “Veselība pie mājas sliekšņa” arī par vienu no saviem gada īpašākajiem notikumiem. Gan tāpēc, ka drusku jūtos vainīga pie pašas idejas, gan arī pie lietu uzpasēšanas noslēguma posmā. Bet, galvenokārt, tāpēc, ka mēs jau sen bijām šādu grāmatu pelnījuši un tagad šī ir!

  1. Piedzīvojumi

Traukšanās ar laivu pa Usmas ezeru, ar kvadraciklu pa Ragaciema apkaimi, ar SOTu no Alauksta uz Inesi, hmm. Labi, pēdējo atrakciju par traukšanos nenosauksi. Tā bija brišana, vilkšana, mirkšana, līšana, stumšana un kas tik vēl nē, tomēr finālā šo var atcerēties kā gada dullāko piedzīvojumu Latvijas ārēs. Pa vidu bija vēl kaudze ar koncertiem, pārgājieniem, talkām, pirtīm, ugunskuriem un citām jaukām būšanām.

  1. Lekcijas un stāsti

It kā jau nekas īpašs, bet, kad saskaita kopā visas reizes, kad ar iedvesmas stāstiem ir būts ciemos dažādos kolektīvos, skolās, radio studijās, žurnālu lappusēs, konferencēs – sanāk prāvs pulciņš. Amizants notikums bija pavasarī, kad 9. klases skolēniem latviešu valodas eksāmenā bija jāanalizē veca Sestdienas intervija ar mani. Pajokoju par tēmu Facebook, kā rezultātā sekoja 200 ieraksta share un jauniešu draudzības uzplūdi.

  1. Niks Keivs

Nu nezinu, vai šis ir gluži atsevišķa ieraksta cienīgs punkts, bet viss process – sākot ar neticamo biļešu rezervāciju Indijā un beidzot ar pašu Berlīnes notikumu – bija īpašs. Un tagad šis kungs brauks uz Latviju vasarā. Izskatās, ka beidzot būs iemesls apmeklēt Positivus.

  1. Darbs

Nu jā. Esmu nostrādājusi jaunajā darbā vienu mēnesi. Pa šo laiku ir piedzīvots diezgan plašs notikumu un emociju spektrs, bet apzinos, ka tie vēl ir ziediņi. Pāri visam – man ļoti gribas izdarīt kaut ko jēgpilnu, un šī šķiet laba iespēja. Tāpēc kādu laiku aizvietošu savu ceļošanu ar citu ceļotāju aicināšanu uz Latviju. Šis punkts būs arī mana nākamā gada fokusā – darbs, darbs un vēlreiz darbs!

Lai jums arī darbīgs gads! Lai top! Lai piepildās! Lai izdodas!

2 responses to “Paldies 2017-tajam!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s