Polijas punkts

Stāsti

Kā jau jūs nojaušat, neesmu iesprūdusi Polijas kalnu pakājē. Drīz būs nedēļa, kopš esam atpakaļ Latvijā, bet šejienes darbi metās virsū ar tādu vilkmi, ka Polijas brauciena punktam nācās drusku pagaidīt.

Tātad. Krakovā mums gāja… raibi. Bet ne sliktā nozīmē. Raibi tādā ziņā, ka redzējām un pieredzējām ārkārtīgi dažādus notikumus, vietas, noskaņas. Saulrieta pilnu vecpilsētu un lietus samērcētu. Mises baznīcās poļu valodā un kaimiņu igauņu folkmūzikas grupas koncertu. Krogus. Šausmu māju. Apmeklējām arī vietējo mūzikas festivālu, kurā uzstājās visādi vietējie un starptautiskie dziedoņi, man īpaši gribējās dzirdēt Nick Murphy un Lana Del Rey, kas arī tika izpildīts.

Tad, svētdienas rītā, izmetuši lociņu caur vietējo Ikea veikalu, sākām stūrēt māju virzienā. Arī šoreiz, līdzīgi kā turpceļā, sadalījām braucienu divās daļās ar pieturu Bialystok. Pjotrs mūs sīki un smalki iztaujāja par kalnos pieredzēto un tad aplaimoja ar savu stāstu plūdiem, bet noslēgumā arī dziesmām. Kaut kā biju palaidusi garām, ka sporta skolotājs aizraujas ar dziesmu rakstīšanu un izpildīšanu. Tad nu tikām pie privāta koncerta pusnaktī.

Nākamajā dienā mūs sagaidīja tikpat privāta ekskursija pa pilsētu. Pjotram vēl bija atvaļinājums, attiecīgi iespēja pirmdienas dienā vazāties riņķī ar ciemiņiem. Man līdz šim Bialystoka ar neko īpaši ievērības cienīgu nesaistījās, bet pēc šīs ekskursijas, kurā dzirdējām tik daudz stāstu un redzējām visādus vietējos apskates objektus (tostarp labi noslēpušos), esmu citās domās. Visvairāk mani sajūsmināja lielie grafiti – īpaši interneta plašumos redzētā meitenīte, kas laista koku. Noslēgumā vēl Pjotrs mūs aizveda paēst uz vietu, kur iet vietējie – nenormāli garšīgi un vairāk nekā uz pusi zemākas cenas nekā tūristu vietās, kur ieturējāmies līdz šim.

Ap diviem beidzot bijām brīvi – pateicāmies laipnajam namatēvam un turpinājām mājupceļu. Lietuvā mūs vēl nosvētīja kārtīgs gāziens, ne tik traks kā turpceļā, bet tāpat gana iespaidīgs. Latvija mūs sagaidīja jau tumsā. Pat pēc īsas prombūtnes bija tāds prieks lasīt uzrakstus dzimtajā mēlē. Īsi pirms pusnakts iestūrējām pagalmā – un brauciens bija galā! Paldies Ceļam, Kalniem, Pilsētām, Kompānijai un Vāģim!

  1. gada 18., 19., 20. un 21. augusts, 7., 8., 9. un 10. diena

Viens komentārs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.