Es jūtu ar pirkstu galiem. Datora taustiņi pārtulko domas un jūtas, sakārto tās vārdos, teikumos, rindkopās, lappusēs. Brīžos, kad jārunā, vārdi mēdz apjukt, iestrēgt, iespītēties un negribēt nākt pasaulē. Kāds pasteidzas pa priekšu, sasteigts un nesaprasts. Pārprasts. Kāds tā arī paliek nepateikts. Nav pateiktam vārdam “backspace”, nav izteiktam pārmetumam “delete”. Vārdi un teikumi plivinās gaisā, savijas garās dezoksiribonukleīnskābēs, pievelkas un atgrūžas. Līdzīgie un pretpoli. Kas pievelkas? Kas atgrūžas? Brīžiem nesaproti.
Pasaule ienāk tevī caur pirkstu galiem. Melleņu malu. Tavu ādu. Kartupeļu mizu. Un tu izej pasaulē. Caur vijoļu, zemeņu stādu un nervu stīgām. Arī caur pēdām, jā. Sāpinot čiekurus, pieķeroties māliem un noglāstot zāli.
Un tad es paceļos pirkstu galos. Arī stārķi, kas lidot mācās. Uz ligzdas malas.
Āzija rullē !
Jancīgākais ieraksts “ever” 😉