Divos naktī padodos un izslēdzu modinātāju. Biju uzlikusi to uz puspieciem, lai piecos būtu uz rīta meditāciju un tad piedalītos pārējās rīta aktivitātēs. Bet, lai gan zem segas ielīdu ap desmitiem, pagaidām nav izdevies iemigt. Izklausās, ka neesmu vienīgā, arī pārējie grozās savās bezmatraču gultās un pleķīšos uz grīdas. Gulēšana uz grīdas tiešām būtu štrunts, esmu kā pele savilkusi visādus labumus no pakšiem, ir gandrīz mīksti. Galvenās problēmas ir divas – odi un karstums. Mums nav pretodu tīkla, tāpēc esam visiem kodējiem pa snuķim. Ja sasedzas tā, lai šie netiek klāt, no karstuma var garu izlaist, kolīdz atsedzas, niknie lidotāji metas virsū. Papildus visam, meitene man blakus ir kārtīgi slima un ik pēc stundas apmeklē labierīcības, kurās notiekošo varam dziedēt visās niansēs. Žēl meitenes. Aiz loga skan kaut kāds nerimstošs mantru skandējuma ieraksts, kuru ik pa laikam pārtrauc visu ciematā mītošo suņu gaudošana. Es piedodu savu artavu kopīgā miega traucēšanā, ik pa laikam izšņaucot degunu – nez no kurienes tieši šonakt man uzklupušas kārtīgas iesnas.
Iemigt izdodas pēc četriem, kad pirmie cilvēki sāk celties uz meditāciju. Murgainā miegā noguļu dažas rīta stundas, izlaižot visas aktivitātes un darbus, tai skaitā brokastis. Lai nebūtu pusdienās, kas ir jau pēc pāris stundām, jādodas ar liekēža sajūtu, iztīru mūsu telpu un trepes. No izslaucītajām smiltīm varētu mazu rotaļu laukumu bērniem ierīkot.
Pusdienās tiek dots tas, ko mūki no rīta saņēmuši žēlsirdības dāvanās. Ēdienam nav ne vainas, tomēr neesmu starp pirmajiem, tāpēc jāiztiek ar to, kas palicis pāri. Bet, pateicoties jokainajai veselībai, nemaz tā īsti ēst negribas. Pēc brokastīm izdodas vēl pāris stundas pagulēt, tad beidzot jūtos spējīga kaut ko iesākt.
Esmu šodien pieteikusies palīdzēt akupunktūras punktā kopā ar holandiešu meiteni Pimu. Dakteris sasprauž cilvēkiem rokās un kājās nelielas adatiņas, mūsu darbs ir šīs adatas pēc kārtas izgrozīt. Daži cilvēki uzvedas pavisam mierīgi, citi vaid un lūdz, lai liek viņiem mieru. Mana pirmā paciente ir aptuveni desmit gadus veca meitenīte, kuru man jāspīdzina vairāk nekā pusstundu. Mazā turas vareni, daudz brašāk nekā visas kundzes gados. Kad procedūra ir galā, māsiņa izņem adatas un pacienti var doties tālāk. Mazā meitene var pārvietoties tikai tupus, tāds mazs, rāpojošs eņģelītis. Pēc viņas tieku pie pāris tantēm, viena vīra labākajos gados un mūķenes. Pēc sejas spriežot viņai ir vismaz sešdesmit gadu, bet āda pavisam maiga, droši vien veselīga dzīvesveida un meditāciju efekts. Kad esam savu maiņu beigušas, kautrīgi izvelku fotoaparātu, jo gribu nobildēt Pimu darba procesā. Ko tu. Dakteris un viņa palīgi met adatas pie malas un sauc, lai nobildējamies ar viņiem. Te rezultāts.
Nākamā ir birmiešu valodas nodarbība, kas sākas no šodienas. Tajā gan oficiāli drīkst piedalīties tikai tie, kas šeit paliek vismaz nedēļu, bet interesentu nav daudz, tāpēc domāju, ka nevienam pret manu dalību mācībās nav iebildumu. Vecs vīrs, ienests no ratiņkrēsla telpā, mums zīmē uz tāfeles birmiešu ciparu un, skaļā balsī aurodams, māca izrunu. Tad cipari jāizdzied angļu dziesmiņas “are you sleeping” meldijā. Jāsaka, ka skolotājs ir visai haotisks, bet kaut ko iemācāmies. Pēc tam ašiem soļiem jādodas atpakaļ uz mūsu guļamistabu, kas šobrīd pārvērsta jogas zālē. Kad vaicāju, kāpēc joga nevar notikt meditāciju zālē, saņemu atbildi, ka hindu un budistu štelles nevarot jaukt kopā un zālē, kurā visu vēro Buda, nedrīkstot ieņemt visas tās nepiedienīgās pozas, kas jogā tiek praktizētas. Jā, kategoriski aizliegts vērst pēdas gan pret Budu, gan mūkiem vai mūķenēm.
Pēc jogošanas mazliet atpūšamies un tad jau klāt ir vakara sapulce, kurā tiek dalīti nākamās dienas darbi. Ar cerību, ka jutīšos labāk, atkal piesakos rīta aktivitātēm. Šodien esmu vietējā ciema veikalā nopirkusi pretodu tīklu un ceru, ka tas palīdzēs izgulēties. Beidzot ir parādījusies elektrība un atgriezies ūdens – gandrīz svētki.
2017. gada 24. janvāris, 76. diena
Izdevumi:
Proviants – 1 eur
Citi – 3 eur
Kopā – 4 eur
Bilance: – 391 eur
