Pilsēta, kas nekad neguļ

Mazs buseklis mūs ved uz pilsētas centru, jo autoosta atrodas pilsētas nomalē. Iepriekš domājām, ka iebrauksim galvaspilsētā nakts vidū, bet esam nočammājušies līdz pat 7 rītā, kas labi, jo viesnīcā varēsim maksāt tikai par nākamo nakti. Saku Martinam, ka ir labi, ka tagad pilsēta ir pamodusies, būs vieglāk sameklēt naktsmītni. “Ko tu”, viņš nopietnā balsī atbild, “Vjenčena ir pilsēta, kas nekad neguļ.” Pārējie pasažieri ar vieglu neizpratni veras divos ārzemniekos, kas rīta agrumā zviedz kā negudri. Ieraugām norādi uz “Draudzības tiltu” un Martins paskaidro, ka Sanfrancisko Zelta tilts ir vien vāra atblāzma, salīdzinoši ar šo šedevru.

Turpinām līdzīgā garā un centrā iebraucam pārsmējušies. Pēc īsas apkaimes vietu apstaigāšanas, izvēlamies hosteli, kurā istabiņa ar svētku atlaidēm maksā 9 USD. Šeit ir internets gultā, karstais ūdens dušā un brokastu sviestmaize ar kafiju. Mani gan visvairāk sajūsmina interjers – lielākā daļa mēbeļu ir uzbūvētas no dēļiem, cenšos izpētīt katras lietas konstrukciju, lai ko līdzīgu atkārtotu mājās.

Atpūtušies un atjaunojuši higiēnas līmeni, dodamies apskatīt “beautiful Vientiene”, šo apzīmējumu parasti lietojam visām vietām, kas ne ar ko īpaši neizceļas. Citi ceļotāji bija brīdinājuši, ka Vjenčana ir izcili neglīta pilsēta, tomēr tā nu gluži negribas teikt. Nekāds dižais skaistums te nav atrodams, bet kopumā pilsēta ir ok. Par ikdienas atmosfēru gan grūti spriest, jo šodien ir brīvdiena – tā kā 1. janvāris šogad iegadījies svētdienā, brīvdiena pārcelta uz pirmdienu.

Viens no iemesliem, kāpēc esam ieradušies galvaspilsētā, ir vīzu kārtošana. Man jātiek pie Mjanmas vīzas, bet Martinam – pie Taizemes. Uz neko diži necerot, soļojam Mjanmas vēstniecības virzienā. Pa ceļam teju viss ir ciet, izņēmums ir pāris veikali un ēdinātavas. Tomēr, kā par brīnumu, vēstniecība ir vaļā, esam vienīgie apmeklētāji un 15 minūšu laikā esmu aizpildījusi visas formalitātes, vīza būšot gatava ceturtdienas pēcpusdienā. Martins bija internetā apskatījies, ka Taizemes vēstniecība ir ciet, tomēr tā ir netālu no mūsu hosteļa, tāpēc pastaigas nolūkos aizstaigājam arī līdz tai. Tiešām ciet – gan šodien, gan rīt.

Pēcpusdienu un vakaru pavadām hostelī – pēc garās nakts autobusā nekam aktīvam nav spēka. Izejam vien vakariņās, tad atgriežamies miera režīmā. Tādās dienās kā šī diezgan labi izdodas turēt solījums par jaunu lietu apguvi. Martins man demonstrē muļķīgus video spāniski, es piefiksēju jaunos vārdiņus – sanāk tāda mācīšanās caur izklaidi. Savulaik angļu valodu mācījos, tulkojot dziesmas, viegls veids kā iegaumēt jauno. Tā izskatās mani šībrīža “mācību materiāli”.

_dsf6654

Pirms gulētiešanas noskatāmies filmu “Children of men”, diezgan biedējoši, ka kāds uzņēmis ko tādu pirms desmit gadiem. BBC arī nesen publicējis rakstu par tēmu, ja ir interese, var izlasīt šeit.

2017. gada 2. janvāris, 54. diena

Izdevumi:

Naktsmītnes – 4 eur

Proviants – 5 eur

Transports – 2 eur

Citi – 40 eur (vīza)

Kopā – 51 eur

Bilance: – 300 eur

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s