Karstie avoti, ziloņi un Baltais Buda

Šodien jāpieveic mazs ceļa posms ar motorolleri “nākamajā līmenī” – ar mazo mugursomu pie kājām un lielo uz muguras. Pēdējo nakti Pai pavadīšu hostelī pilsētas centrā, jo rīt man jau 6:45 jābūt pie autobusa, kas aizvedīs līdz citai Taizemes ziemeļu pilsētiņai – Čangrajai (Chiang Rai). Es labprāt būtu palikusi tepat vēl vienu dienu, tomēr no Pai man vajadzīgajā dienā nelido lidmašīna uz Bangkoku. Tā kā avio biļetes Āzijā ir tikai nedaudz dārgākas nekā zemes transports, nolēmu ietaupīt laiku un nervus, lidojot no ziemeļiem uz Bangkoku, bet nu turienes tālāk jau uz Kambodžu, neizejot no lidostas.

“Keep it slowly, keep it slowly”, murminu pie sevis, balansējot ar somām uz rollera. Pēc nepilnām desmit minūtēm esmu laimīgi ieradusies jaunajā hostelī. Palikšana šeit ir vēl lētāka nekā iepriekšējās naktis Pai – gulta 10 ļautiņu kompānijā maksā 100 batus (2,64 eiro). Iepretim gan ir bārs, attiecīgi klusums šeit droši vien iestājas pret rītu, bet ceru uz ausu aizbāžņiem un nogurumu.

Gāju garām šim hostelim pirms pāris dienām un gribēju norezervēt palikšanu iepriekš, bet saimnieka koncepts ir – nekādu rezervāciju. Kas pirmais atnāk, tas var palikt. Tā kā šobrīd ir rīts, tieku pat pie pirmā stāva gultas. Nolieku lielo somu un dodos brokastīs kopā ar Gošu un Čeranu. Visi pasūtām dažādu veidu kariju un šoreiz tas atkal ir pavisam garšīgs.

“Neiebilsti, ja atkal izmantošu tavus šofera pakalpojumus”, prasu Čeranam. Šis tikai nozibina balto zobu rindu un nosaka “sure”. Goša dodas noīrēt savu morotolleri, mēs atkal braucam ar manu balto zirgu – aizšausimies līdz karstajiem avotiem, kas šajā apvidū netrūkst.

Pie ieejas gan jāšķiras no 300 batiem (8 eiro), tad var mirkt, cik vien ilgi tīk. Ejam garām norādei “olas” un nesaprotam, kādā sakarā tas šeit karājas. Drīz “mistērija” atrisinās – dažos avotos ūdens temperatūra ir + 80 grādi un tajos var izvārīt olas. Olas pītos groziņos iegremdē ūdenī, tad izzvejo laukā un var ieturēties.

_dsf2309

Mēs gan ejam “vārīties” paši. Baseinā, kas ir tuvāk karsto avotu iztekai, temperatūra ir gana augsta, iekšā var ielīst tikai pamazītiņām pieradinot ķermeni. Katrs nākamais baseins jeb posms ir par kādu grādu vēsāks. Vispatīkamākais tas ir pašā pēdējā – tur var tupēt kaut stundu. Šāda mērcēšanās gan ir patīkamāka, kad ārā ir auksts, ko gan nevar attiecināt uz šodienu. Naktis Pai ir diezgan vēsas, man iepriekšējā naktsmītnē pat sala, aizņēmos papildus segas no tukšajām blakus gultām, bet dienās ir karsts. Kad apnīk būt slapjumā, var pasēdēt laukā vai atgulties uz koku stumbriem, kas līkst pāri ūdenim. Īsāk sakot, īsta sevis palutināšana, par ko paldies sūtu Aigai Veckalnei! Arī otra uzdevuma sadaļa ir par 80% izpildīta, ceru, ka draugs priecāsies. Paldies, Aiga!

_dsf2340

Kad dodamies atpakaļ, mums pa ceļa vidu pretī soļo zilonis. Viena no tūristu atrakcijām šeit ir vizināšanās ziloņa mugurā, ko varam novērot dzīvē. Traki jocīgi lielais dzīvnieks izskatās ierastās sadzīves vidū. Attiecībā uz šo nodarbi ir duāls viedoklis, daudzi uzskata, ka tā ir nejauka izturēšanās pret dzīvniekiem. Šādiem tūristiem tiek piedāvāta cita iespēja – parotaļāties ar ziloņiem, viņus pabarot, nomazgāt un tā joprojām. Tomēr arī tas ir relatīvi dārgs prieks. Šeit ziloņi vienkārši apskatāmi ceļmalā, mēs arī uz mirklīti piestājam un pavērojam kā šie ieturas.

Pilsētā pateicos Čeranam par vizināšanu un jauko kompāniju – viņš šodien dodas uz Čangmaju. Vēl pāris stundas ir gaišs, nolemju izmest mazu lociņu pa apkaimi un noskatīties saulrietu pie Baltā Budas, kas sēž uz viena pilsētas pakalna. Saulriets šeit ir diezgan iecienīts, pie Budas kājām savācies krietns vērotāju bariņš. Esmu tieši laikā, lai paspētu uz pēdējiem slīpās saules kadriem.

Brīdi pavēroju cilvēkus, manu uzmanību piesaista kāda meitene, precīzāk, viņas T-krekls. Neatceros, kurš no ceļabiedriem to minēja, laikam Čerans, ka vietējie bieži nēsājot kreklus ar uzrakstiem angļu valodā, bet viņiem neesot ne mazākā nojausma, kas tur rakstīts. Līdzīgi kā baltie ietetovē kādu ķīniešu hieroglifu, kas mierīgi var nozīmēt nevis laimi vai mieru, bet gan zupu vai ķerru. Šai bildē uzraksts nav līdz galam redzams, tāpēc atļaušos nocitēt: “Great in bed. Free tires” Var jau būt, protams, ka tur ir kāds smalks joks, kuru es tā uzreiz neuzķēru.

_dsf2395

Sāk krēslot, tāpēc rūcinos atpakaļ uz centru un ar vieglām skumjām (un arī zināmu atvieglojumu) šķiros no motorollera. Paķeru pa ceļam kastīti ar “ielas ēdienu” un dodos uz hosteli atpūsties un rakstīt. Redzēs, kāda būs Čangraja, kurā būšu pavisam īsu mirklīti, bet pagaidām man Pai patīk vislabāk no Taizemē redzētā.

  1. gada 23. novembris, 14. diena

Izdevumi:

Nakšņošana – 3 eur

Proviants – 13 eur

Transports –  3 eur

Atrakcijas – 8 eur

Kopā –  27 eur

Bilance: – 169 eur

6 responses to “Karstie avoti, ziloņi un Baltais Buda

  1. Kambodžas iepazīšanu sāksi ar galvaspilsētu?

    Ja nu kas, man plānots 28.11 – 05.12 Sieam Reap, tad pa vidu vēl šis tas un 07.12-08.12 galvaspilsēta.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s