Arī šodien priecājos par vakardienas godīgajiem rezultātiem un to, ka jums šī mazā ēverģēlība gājusi pie sirds. Un arī šodien biju mežā, kā jau ierasts. Tikko atgriezos ar guvumu, kas bija daudzveidīgāks nekā ierasts.
Viena no manam foršajām kolēģēm Marta ir izveidojusi šo Facebook lapu – “Nav jau grūti”. Ideja pavisam vienkārša – ejot uz mežu sēnēs vai ogās, paķert līdzi arī maišeli mežā sastaptajiem elementiem, kuriem tur nav jābūt. Un, kā uzsver Marta, nevajag sēņu groza vietā stiept riepu vai pārkrautu atkritumu maisu, bet paņemt kādu drusciņu. Un tā mēs katrs pa vienai drusciņai – un mežs būs tīrāks. Labi kurmjiem, krupjiem, odzēm (vakar vienu satiku un apsveicinājos) un kam tik vēl ne.
Gan jau arī Lielajā talkā būs ko darīt, un šāda ikdienas prakse varētu līdzēt pamazītiņām vērst pavasara talkas fokusu no gružu vākšanas uz koprades prieku.
Ticu, ka daļa no jums jau to dara. Atzīšos, ka līdz šim, redzot mežā gružus, biju nodomājusi sezonas beigās uztaisīt vienu varenu atsevišķu atkritumu tūri, bet tad nolēmu, ka labāk mazs un jau padarīts darbiņš, nekā lielas un varenas idejas.
Bija grūti? Nea.
Alda Apiņa
Jums nu gan tas mežš tāds tīrs izskatās. Es jau viarākus gadus šitā staigāju pa Ogri ar maisiem apkārt. Citreiz sanāk viens, citreiz pat divi krietni Rimi maisi. Toties pēc tam tāda laba jušana. Tas nekas, ka nākamreiz atkal maiss pilns. Vai ta man grūti? Fizkultūra!