Džoanna un mājas koncerts

Diezgan bieži es rakstu galvā – sēžot mašīnā, pirms gulētiešanas vai kādā citā vietā un laikā, kad smadzenes nav nepieciešamas tiešā uzdevuma veikšanai. Pēc tam atliek vien vārdus uzlikt uz ekrāna. Pēdējās dienās, protams, esmu pierakstījusi pilnas smadzenes ar domām, pārdomām, jautājumiem un skumjām. Bet šoreiz paturēšu tās savā galvā, man šķiet, ka pasaulei pietiek viedokļu par nesen piedzīvotajām šausmām. Manuprāt, vienīgais labais, kā šādi notikumi var atbalsoties, ir ikkatra dzīves trausluma un sev tuvo cilvēku vērtības apzināšanās. Un to, ka tavas problēmas bieži vien nenozīmē pilnīgi neko, kad pieliek blakus citu mērogu.

Šajās dienās mēs tiekam lutināti ar labiem cilvēkiem. No rīta Edvīns un Liliāna mūs pabaro, samīļo un palaiž pasaules ceļos, jau pēcpusdienā attopamies Džoannas apkampienos. Džoanna, mana Anarktīdas kuģa kajītes biedrene, bija aicinājusi mūs ciemos jau ceļojuma sākumā, bet tā nu iznāca, ka atstājām šo tikšanos uz pašām beigām.

Džoanna mīt Guelph pilsētiņā, kas atrodas stundas brauciena attālumā no Toronto. Gan pilsētā, gan mājā valda rudens miers, vērojam aiz milzīgajiem stikla logiem melnu vāveru gatavošanos ziemai – viena par katru cenu grib paslēpt riekstu terases akmeņos, cita zog tulpju sīpolus. Un runājam, runājam, runājam. Mums ir ne tikai kopīgas Antarktīdas atmiņas, Džoanna kopā ar vienu no dēliem pāris nedēļas pirms mums veikusi līdzīgu maršrutu – apciemojusi Kanādas nacionālos parkus ziemeļu pusē un mērojusi Dempterceļu. Dažas fotogrāfijas ir pilnīgs copy-paste.

Viesošanās laikā apskatām Guelph pilsētiņu un dodamies pārgājienā uz Rockwood apvidu, kur var aplūkot 200 “bļodas”, ko pirms vairāk nekā 11 000 gadiem izgrebis Viskonsīnas ledājs. Ir laba sajūta pastaigāties rudens dzestrumā un izlocīt mašīnā iestīvinātos kaulus.

Vakarā Džoanna mūs paņem līdzi uz pavisam neparastu pasākumu – mājas koncertu. Tā ir diezgan jauna modes lieta Kanādā – kāds ļautiņš uzaicina pie sevis mājās mūziķus un var doties ciemos uz šo pasākumu, kura ieejas maksa ir 20 Kanādas dolāri – visa ieejas biļešu nauda tiek mūziķiem, kas, kā noprotu, finālā viņiem ir labāks atspaids nekā dažs labs cits koncerts, kad jāmaksā par īri, skaņu un mārketingu. Viesi paķer līdzi vīnu un nelielu groziņu, kaut ko sarūpē namamāte – tā cilvēki 30 – 40 var baudīt koncertu pavisam intīmā atmosfērā, aprunāties ar mūziķiem un iepazīties savā starpā. Mūziķi tiek turpat mājās arī izguldīti un pabaroti, bet pēc tam dodas uz nākamo pilsētu, kur notiek līdzīgs pasākums. Šāda “tūre” ilgst divas nedēļas, kur viena diena ir brīvdiena, viena – koncerts. Šovakar klausāmies burvīgās balsīs un ģitāras skaņās: http://www.sinandswoon.com/. Man šķiet, ka mēģināšu ko līdzīgu saorganizēt savās mājās, ja kādam ir ideja par feiniem mūziķiem, kas ko tādu gribētu darīt, dotiet ziņu, publiku gan jau man izdosies savākt. Pielikšu klāt vēl kādu bildi un stāstu no pēdējā gada ceļojuma un būs vakars labu labais.

13. un 14. novembris, 115. un 116. Aļaskas road-trip diena, 376. un 377. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 304 km, kopumā 29104 km

Izdevumi (2 pers.)