Stirnas un govis pilsētā

No rīta, gremodams savu zemesriekstu tostermaizi ar sieru un strēbdams kafiju, Rafaēls murmina, ka šito jau nu mums būtu vajadzējis iedomāties. Ja apkārt ir lietus mežs, tad tuvumā ir lietus. Lietus bungāja pa telti visu nakti, arī no rīta viss ir slapjš. Es aprēķinu, ka šovakar tiksim līdz Prince Rupert un norezervēju tur viesnīcu.

Viena lieta ir slapjums, otra – mati. Lielākajā daļā kempingu nav pieejamas dušas, tāpēc mati, pēc vairāku dienu nemazgāšanas un rotēšanas par daudzo guļammaisu kapucēm un rāvējslēdzējiem, ir tā savēlušies, ka faktiski var uzskatīt, ka man tagad ir dredi.

Ietūcām slapjo telti bagāžniekā, ieslēdzam sildītāju un dodamies ceļā. Visus 464 kilometrus līst. Dažbrīd tās ir vien pāris lāses, bet dažbrīd gāž tā, ka ceļu neredz. Ceļvedis vēsta, ka šim ceļam jābūt pasakaini skaistam, mēs no tā visa varam redzēt vien pabiras – pāris reizes mākoņi apžēlojās un ļāva mums pavērties kalnos. Jā, pa ceļam divas reizes apdzinām šveiciešus.

Iekārtojušies sausajā viesnīcas istabiņā un tikuši pie dušas, dodamies apskatīt Prince Rupert. Īstenībā pilsēta ir gaužām glīta un brīdī, kad lietus pēkšņi izbeidzas, mums te sāk patikt pavisam labi. Es jau grasos žēloties Rafaēlam, ka šodien, par spīti daudzajiem kilometriem, neesam redzējuši nevienu dzīvu radību, kad pārdesmit metrus no mums uz ceļa iznāk divas stirnas. Mēs esam faktiski pilsētas centrā, abās ceļa pusēs ir vien nelieli krūmāji. Lēnām tuvojamies dzīvniekiem un esam gatavi, ka šie jebkurā brīdī ņems kājas pār pleciem, bet nē – stirna man atļauj pienākt metru piecu attālumā, ne brīdi nepārstājot vakariņu ieturēšanu. Vienīgi kad parādās auto, viņa lēnā solī iebrien dziļāk krūmos.

Viena no mīlīgākajām pilsētiņas daļām ir Govs līcis – te visi priekšmeti un apkaimes objekti nokrāsoti kā melnbaltas govis, izskatās kā Gunas Bazones paradīze. Ieraugām ļoti vilinošu jūras produktu restorānu un šķendējamies, ka esam jau paēduši. No restorāna loga mums māj.. šveicieši!

Prince Rupert ir ostas pilsēta un te kursē lieli un mazi kuģi. Ieraugām vienu no tiem un Rafaēls prasa, vai es gadījumā neatpazīstu kuģi. Neatceros, ka būtu to redzējusi, bet Rafaēls man parāda telefonā bildi – esam šo pašu eksemplāru satikuši Antarktīdas plašumos. Bijām iecerējuši no šejienes uz Vankūveru doties ar kuģi, bet zvans prāmja kompānijai mūs „atsēdināja”. Cena neesot vis Lonely Planet minētie 200 plus ciktur dolāri, bet gan nieka 800. Paldies, par šo naudu mēs labāk trīs dienas paspaidīsim gāzes pedāli.

6. septembris, 60. Aļaskas road-trip diena, 308. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 464 km, kopumā 15619 km.

Izdevumi (CAN, 2 pers.)

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 27 CAN
Naktsmītnes 80 CAN
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 127 CAN
   
Road-trip kopējie tēriņi 6329 CAN + 1268 USD

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s