Serpentīni un vakars ar šveiciešiem

Stāsti

„Tu esi traka”, Rafaēls man paziņo, kad nāku pēc peldes no ezera. Bet šorīt saule tik kārdinoši vizuļoja pa dzidro ūdeni, ka nevarēju atturēties no kārdinājuma. Un, kopš naktīs vairs nesalstu, auksts ūdens vairs nešķiet nemaz tik auksts. Īstenībā tas ir stipri siltāks nekā gaiss. Naktī, ejot uz krūmiem, viss ezers kūpēja kā milzīga pirts baļļa. Pa debesīm lēkāja baltā ziemeļblāzma, bet ļoti vāja, jo pašlaik ir mēness laiks. Izskatās, ka tagad Rafaēls ir pārņēmis no manis salšanas stafeti – kad ielīdu atpakaļ teltī, bija grūti noturēties un nesākt skaļi smieties – ievīstījis starp guļammaisa kapuci un galvu dvieli kā siltumizolāciju un atstādams ārā vien pašu sejas centru, viņš izskatījās pēc milzīga, guļoša teletūbija. Kad Rafaēls cēlās, bija plus trīs grādi, bet šveiciešu pāris, kas ir agrie rīta putni, pamostoties atraduši dzeramo ūdeni sasalušu un kempinga galdu nosarmojušu. Tagad jau ir kādi pieci grādi, bet saulē viss šķiet siltāks.

Izbraukuši no kempinga, prātojam, vai sastapsim vakardienas draugu, tomēr nē, šis droši vien devies rīta gaitās citā virzienā. Pēc pāris stundām, apstājušies benzīntankā, satiekam… šveiciešu pāri. Kārtējo reizi nosmejamies par šo jaušību un viņi mums pastāsta, ka kilometrus desmit no šejienes esot pavisam mīlīgs kempings, kas maksājot nieka 10 CAN. Sarunājam vakarā tur satikties, bet paši dodamies iekšā sānu ceļā, lai aizbrauktu uz miestu, ko sauc Telegraph creek, Markuss lielīja šo ceļu kā dikti ainavisku esam.

Pirmos 70 km, kratoties pa zemes ceļu, jau sāku domāt, ka Markusa izpratne par ainaviskumu ir visai oriģināla. Vienīgais ievērības cienīgais moments bija mūsu divpadsmitais lācis, kas laiski atpūtas ceļa malā. Ieraudzījis mūs, viņš palēcās uz vietas un pagalam veikli iespruka krūmos. Tas, kurš „lācīgu” gaitu piedēvē lempīgam cilvēkam, nekad nav redzējis, cik filigrāni un ātri šie lielie dzīvnieki prot pārvietoties. Šoreiz mūs priecēja melns pusaugu lācis.

Tad vienā brīdī parādās ceļa zīmes, kas brīdina par 20% stāvām nogāzēm – sākas kalnu serpentīnu ceļš. Ar stāvām kraujām, bez jebkādiem norobežojumiem. Jūtamies it kā pēkšņi būtu nonākuši Bolīvijā vai Peru. Toties skati atsver relatīvi bīstamo ceļu. Upes izgrauzušas klintīs pamatīgus kanjonus, acis var priecēt gan braucot lejup, gan augšup. Es gan pamatā veros uz ceļu, lai nesastrādātu kādas muļķības, tāpēc galamērķī nonāku diezgan sagurusi no nepārtrauktās koncentrēšanās.

Pats Telegraph Creek miests, īpaši tā vēsturiskā daļa, atgādina spoku pilsētu. Mēs šeit uzturamies vairāk nekā pusstundu – izstaigājam apkārtni, paēdam pusdienas un visā šajā laikā nesatiekam nevienu cilvēku. Arī šīs vietas ziedu laiks bija zelta drudža gados.

Lai gan ir mana braucamā diena, ļoti priecājos, kad Rafaēls piedāvā stūrēt atpakaļceļā – es arī gribu labāk apskatīt apkaimi un kaut ko nobildēt. Kad grūtais posms ir garām, Rafaēls atzīst, ka šis ir bijis sarežģītākais ceļš Kanādā, ko viņam jebkad nācies mērot – sajūta esot, ka visu gabalu viņš neesot mirkšķinājis acis, lai nepalaistu garām kādu bedri vai pagriezienu.

Bez grūtībām atrodam šveiciešu ieteikto kempingu un iekārtojamies kaimiņos. Paēduši vakariņas, paņemam kempinga krēslus un ejam socializēties pie viņu ugunskura. Abi šveicieši ir priekšlaikus aizgājuši pensijā, lai varētu ceļot. Margarita strādājusi par sākumskolas skolotāju, bet Endrjū ir ārsts. Kā jau visiem ārstiem, arī viņam ir lieliska humora izjūta. Kolīdz viņš pastāsta par savu bijušo profesiju, ievaidos, iebakstu sānā un paziņoju, ka man šite dikti sāp, kas man esot. „Kad es tev iesperšu pa to vietu, uzreiz zināsi, kas tev ir”, šis nepaliek atbildi parādā. Neviens nav sajūsmā ārpus darba runāt par savu profesiju, bet ārstiem tas ir īpaši nepatīk – lielisks iemesls „pavilkšanai uz zoba”.

Mēs nemanot nopļāpājam stundas četras – par motocikliem, par bēgļiem, par ceļošanu un dzīves jēgu. Ceram, ka mūsu ilgā palikšana augšā vainagosies ar ziemeļblāzmas vērošanu, tomēr nekā, šovakar tā izdomājusi nerēgoties. Žēl, jo šveicieši līdz šim brīdim vēl nav ziemeļblāzmu redzējuši, mums laikam vienkārši veicas.

4. septembris, 58. Aļaskas road-trip diena, 306. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 388 km, kopumā 14770 km.

Izdevumi (CAN, 2 pers.)

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 30 CAN
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 30 CAN
   
Road-trip kopējie tēriņi 6069 CAN + 1268 USD

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.