Arī Kanādā snieg

„Varu aizņemties mašīnu uz minūtēm desmit?’, prasu Rafaēlam un viņš neliedz šo prieku. Aši piestāju pie pasta, lai nosūtītu pēdējās vēstis no Aļaskas, tad dodos slēpņa medībās. Zinu, ka Rafaēlu šī nodarbe neaizrauj, tāpēc neesmu to piekopusi, tomēr pamest Aļasku, neatrodot nevienu slēpni, arī negribas. Manis izraudzītais objekts ir pamanāms pa gabalu, neizkāpjot no mašīnas. Ļoti labi, īpaši negribētos ar slapjiem matiem ložņāt pusstundu pa krūmiem. Jā, joprojām ir +3 grādi. Atzīmējusies Aļaskā, atgriežos naktsmītnē, sakrāmējam mantas, uzpildām degvielu, kas ASV ir lētāka, un uzsākam ceļu Kanādas robežas virzienā.

Arī šodien mašīnas logā sitas sniegpārsliņas, termometra stabiņš pakāpjas līdz + 4 grādiem un tur arī paliek. Lielākā daļa koku lapu ieguvušas sārtu vai dzeltenu nokrāsu, bet daļa zaraiņu jau zaudējuši savu krāsu rotu. Ar steigu jāpošas dienvidu virzienā.

Mirkli aprunājamies – vai Aļaska bija tāda, kādu to iedomājāmies. Mums ir diezgan līdzīgs viedoklis. Dabas skaistums ir satriecošs, cilvēki ir dažādi. Es nebiju gaidījusi ieraudzīt Aļaskā trīsjoslu šoseju katrā virzienā, manā galvā tur bija jābūt vientuļiem ceļiem ar pāris guļbaļķu krodziņiem malās. Rafaēlu visvairāk pārsteigusi ieroču mānija – ja kādam mājās nav šaujamais, viņš netiek uzskatīts par pilnprātīgu. Lielākā daļa ceļa zīmju ir sašautas, gar ceļa malām ir uzraksti, kas vēsta, kurās vietās šaušana aizliegta. Esam priecīgi, ka mums bija iespēja apmeklēt Aļasku, tomēr esam vienisprātis – Jukona mums patīk labāk.

Dienas vidū sasniedzam Kanādas robežu – puisis uzdod vien pāris jautājumus, par mūsu produktu krājumiem viņam vispār nav nekādas intereses. Dažu minūšu laikā tiekam atpakaļ Kanādā – ir labi atkal redzēt ceļazīmes ar kilometru norādēm. Cerība, ka, iebraucot Kanādā, klimats būs nedaudz maigāks, neattaisnojas. Te pat izskatās vēl mežonīgāk – ceļmalas mežā vietām vērojams sniegs un arī zemo kalnu zaļā rota augšgalā ir balta. Lai būtu pavisam jautri, iebraucam sniega mākonī un temperatūra nokrītas līdz 1 grādam. Plusos, pagaidām. Mums joprojām galvā nerīmējas doma, ka augusts = sniegs.

Deviņos vakarā, zaudējuši vienu laika stundu, beidzot iestūrējam Whitehorse. Mūsu pārliecība, ka hostelis ārpus sezonas būs pustukšs, izrādās aplama – tas ir pilns. Darbinieks man laipni paskaidro, kā nokļūt uz citu, ārpus pilsētas esošu, bet Rafaēls paziņo savu „f-it” un to, ka mēs šonakt varētu nakšņot kempingā. Oho, tas nu ir jaunums! Parasti es esmu tā, kas pārstāv kempinga idejas un Rafaēls vēlas komfortu, nez kas šim iekodis. Bet nu labi, ja reiz telts, tad telts. Mana sirds ir mazliet mierīgāka, jo Anchorage investēju 30 USD vēl vienā guļammaisa kārtā – atsevišķi tā droši vien ir sū, bet visiem trīs slāņiem kopā vajadzētu panākt siltuma efektu.

30. augusts, 53. Aļaskas road-trip diena, 301. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 615 km, kopumā 13672 km.

Izdevumi (CAN, 2 pers.)