Karsti nebija arī šonakt, jo temperatūra pietuvojās nullei, tomēr trijos slāņos gulēt bija daudz siltāk nekā ziemeļblāzmas naktī. Sapakojušies aizbraucam uz pilsētas centru, lai atjaunotu degvielas un pārtikas krājumus. Šodien dosimies uz netālo Atlin, kur mīt Markuss, bijām runājuši atpakaļceļā viņu apciemot. Temperatūra joprojām dzīvojas ap + 5 grādiem, visus apkaimes kalnus klāj tikko uzsnidzis sniegs. Sazvanām Markusu, lai apvaicātos, ko no pilsētas atvest, un viņš, pēc pārtikas saraksta nodiktēšanas, piekodina braukt uzmanīgi, jo šorīt redzējis pilsētā iebraucam apsnigušas fūres.
Markusa, kā jau vācieša, ceļa apraksts ir līdz detaļām precīzs, tāpēc pareizo māju atrodam ar pirmo piegājienu. Sarokojamies, apkampjamies un ejam iekšā dzert kafiju. Šī ir māja, kuru Markuss šoziem pieskatīs, „house-sitting” ir daudz populārāka nodarbe, nekā man šķita. Pašlaik viņš šeit ir viens, tāpēc arī mēs pāris naktis varēsim gulēt zem jumta.
Padzēruši kafiju un mirkli aprunājušies, dodamies apskatīt Atlin pilsētiņu, kas atrodas ezera krastā ar tieši tādu pašu nosaukumu. Vai arī pilsēta atrodas Atlin ezera krastā un tai ir tāds pats nosaukums. Nekad nezinu, kas bija pirmais šajā vistas-olas dilemmā, bet man ir aizdomas, ka ūdens nosaukumi parasti ir senāki.
Iesākumā Markuss parāda nelielu koka namiņu, kur viņš šobrīd palīdz galdniecības darbos – tas ir bijušais cietums, viens no senākajiem vienas celles cietumiem Kanādā. Apskatām no ārpuses kuģi, kas kādreiz devies kruīzā pa šejienes ūdeņiem, arī pašlaik, reizi gadā, cilvēki sapucējas atbilstoši modei, kas valdīja pirms 100 gadiem, un uz kuģa notiek smalka tējas ballīte.
Markuss stāsta, ka Atlin pilsētā neesot īpašu arhitektūras noteikumu, tāpēc katrs var izpausties pēc sirds patikas. Dažas mājas ir gana amizantas. Arī Henrija namiņš – šveiciešu vīrs gados šeit atradis savu miera ostu. Kad viņa pirmā sieva pirms nez cik gadiem laimējusi lielu naudas summu loterijā, šis laidies prom neatskatoties, jo dzīve tapusi neciešama, visam bijis jānotiek pēc sievas prāta. Vispār tā man ir viena no šī ceļojuma mācībām – nekad iepriekš nebiju novērojusi, cik ļoti cilvēkiem nepatīk, kad „viņus māca dzīvot”, norāda, kā lietas darāmas. Jo īpaši vīriešiem. Citreiz pat nevainīga piezīme var novest līdz lūpas uzmešanai uz skapjaugšas. Man šķita, ka es ar šo lietu īpaši neizceļos, tomēr mācos turēt muti „in general”. Henrija nama priekšu rotā dažnedažādi spārnoti izteicieni, kas balstīti viņa dzīves pieredzē (skat. bildes). Mēs tiekam pacienāti ar pašbrūvētu alu un tiekam pie dažiem kolorītiem stāstiem.
Izstaigājuši Atlin centru, kas savulaik, zelta drudža laikos, pirms vairāk nekā 100 gadiem, esot pulcējusi pat 20 000 cilvēku, dodamies atpakaļ uz Markusa dzīvesvietu. Pa visiem aši sariktējam pusdienas. Pēc tām Rafaēls lasa, bet es rādu Markusam bildes – ko esam redzējuši, kopš mūsu ceļi šķīrās Whitehorse.
Vakarpusē vēlreiz apciemojam pilsētas centru – iemalkojam alu vienā no diviem šejienes bāriem, uzspēlējam dažas biljarda partijas un vērojam vietējos. Dažus no tiem Markuss pazīst un stāsta, kas ir kas. Bārmene, kas ir no Kvebekas, papildina Markusa sacīto – pamatā bārā sēdošie vīri ir zeltrači. Zelta ieguve joprojām ir viena no galvenajām šejienes nodarbēm. Viņa smejas, ka daži viesi, kas te mēdzot iegriezties, esot miljonāri, bet nekas ne viņu izskatā, ne attieksmē neliecinot par to.
Vakara izskaņā aprunājamies ar skaņu vīru no šova „Jukonas zelts”, viņi pašlaik šeit filmē realitātes šova kārtējās epizodes. Man šis šovs neizsaka neko, bet, cik saprotu, Kanādā tas ir diezgan populārs. Vīrieši kādu brīdi diskutē par šova tēliem un sižetu. Pagājušo sestdien te notikusi krāšņa ballīte, arī visas šova zvaigznes bijušas te. Vienīgie, kas šajā apvidū nav bieži sastopami subjekti, ir sievietes. Markuss smejas, ka no ballītes 200 viesiem, aptuveni 190 bijuši vīrieši, tāpēc jebkuras būtnes bez krāniņa ienākšana pa durvīm acumirklī piesaistījusi visa bāra uzmanību.
Tagad laiks ir noskaidrojies un sniegotie kalni otrpus ezeram naktī izskatās pavisam spokaini. Markuss izsaka cerību, ka rīt būs saulaina diena un viņš varēs mums parādīt apkaimi. Atgriežamies sakurinātās mājas siltumā, tik labi aizmigt siltos pēļos, nevis slapjā teltī.
31. augusts, 54. Aļaskas road-trip diena, 302. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 190 km, kopumā 13862 km.
Izdevumi (CAN, 2 pers.)
| „Tālais” transports | 71 CAN |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | 170 CAN |
| Naktsmītnes | – |
| Izklaide | – |
| Citi | – |
| Dienas tēriņi | 141 CAN |
| Road-trip kopējie tēriņi | 5958 CAN + 1268 USD |
