Pēdējā piezemēšanās un kūkas

Šodien piestājam zilzaļa ūdens līča vidū un pēdējo reizi raušamies iekšā melnajos gumijas zodiakos, lai izkāptu vienā no Folklendu salu grupas māsām – West Point salā. No lidoņiem vairāk kā 220 putnu sugas ir novērotas Folkendu salās, ieskaitot 5 pingvīnu. Šodien dodamies apskatīt Klinšu pingvīnus, kas izceļas ar spilgti dzeltenu galvas rotu un sarkanām acīm. Kopā ar šiem „velnēniem” ligzdo arī albatrosi.

Pirms apciemojam putnus, dodamies nelielā pārgājienā – kāpjam augšā vienā no salas kalniem, lai pavērtos uz apkaimi no augšas. Viss jau būtu labi, tik tas vējš. Dakteris Saimons mums piekodina neiet tuvu kraujai, lai kāda no brāzmām mūs „nepaķertu uz izbrīnu” un mēs uz īsu brīdi nepievienotos albatrosiem. Kāpiena laikā nevaram vien beigt priecāties par dažādajām akmeņu rotām.

Kalna galā dīvainā kārtā vējš pat ir mazliet maigāks, varam izbaudīt skatus un safotografēt apkaimi un cits citu. Tad gan kūleņojam lejup pa vienu no lēzenajām nogāzēm, lai apskatītu albatrosu un pingvīnu koloniju. Kolonijas malā aug milzīgi zāles puduri, tajos varētu spēlēt paslēpes ar visai labām sekmēm. Puduri mūs paslēpj arī no putniem, tāpēc varam to aizsegā pietuvoties perētājiem pavisam tuvu un, viens otru netraucējot, vērot jaunuļu izdarības un vecāku rūpes.

Uz atvadām ir sarūpēta vēl kāda atrakcija – mēs varam paciemoties vietējo iedzīvotāju mājā, iemalkot tēju no porcelāna tasītēm un apēst kādu kūku vai cepumu. Tūrisma sezonai mājas māte sāk gatavoties jau septembrī – lai saceptu visus labumu kalnus.

Mēs apceļam cits citu par vēlmi pagaršot visas zortes, skaitām kumosus, tā teikt. Dunkans man piebiksta un čukst: „Saki, ka ņem kādam citam, bet tad ārā visu notiesā. Es tā daru jau trešo reizi”. Skaistais britu dārzs pasargā no vēja un mēs saulītē labpatikā gremojam pašceptos gardumus. Tad pateicamies un viegli stenēdami kāpjam atpakaļ uz krastu. Vēl brīdi pastaigājam pa pludmali un izlokām kājas pirms četru dienu finiša spurta uz Buenosairesu.

8. marts, 124. diena (17. Antarktīdas ceļojuma diena)