Karaļi saullēktā

Stāsti

Vakar Alekss mazliet bailīgi paziņoja mums šodienas plānu – būšot jāceļas 5 no rīta. Kas jādara, jādara. Drusku samiegojušies saģērbjamies un sakāpjam zodiakos, vējš mūs ātri sapurina un esam gatavi dienai. Krastā tiekam pirms saullēkta, debesis ir rīta krāsu pilnas. Drīz lec saule, apzeltījot jau tā skaistos karaliskos putnus.

Pa roņiem pilnu pļavu dodamies pingvīnu kolonijas virzienā. Pirms ieraugām pašus putnus, dzirdam skaņu – izklausās it kā mēs tuvotos milzīgam bišu stropam. Kad uzkāpjam kalnā, ieraugām pašus putnus – mūsu skatam paveras neticams pingvīnu daudzums. Mums nav skaidrs, kā pingvīnvecākiem pēc medībām jūrā iespējams šajā troksnī un barā atrast tieši savu mazuli, lai viņu pabarotu.

Šoreiz mūs tiešām ir ar varu jādzen prom – diena ir silta, krāsas pasakainas, pingvīni draudzīgi. Viens no viņiem ir ar mieru būt mans fotomodelis – tās ir manas mīļākās pingvīnbildes no visa ceļojuma.

_DSF4790

Atgriezušies uz kuģa, ejam brokastīs. Ieraudzījusi, ka kapteinis ēd vienatnē, palūdzu un saņemu atļauju pievienoties. Sāku nelielu iztaujāšanu un finālā vienojos par interviju vēlāk – to varat izlasīt vienā no pirmajiem Antarktīdas ierakstiem.

Mūsu nākamā dienas atrakcija ir izbrauciens ar zodiakiem pa neticami mierīgu ūdeni, šeit pat kajaki dabū izskrieties, kas esot liels retums pie Dienviddžordžijas krastiem. Apskatām līcī sašķiebušos vaļu mednieku kuģa vraku, kas tagad tapis par mājām ligzdojošiem putniem, fabrikas ēku karkasus krastā un roņus, arī šeit viņu netrūkst.

Pēc izbrauciena mēs ar Džoannu kā sarunājušas ielienam zem segām, agrais rīts un spilgtie iespaidi mūs ir nogurdinājuši. Pēc pusdienām atkal tiekam izsēdināti krastā – šoreiz mums ir iespēja kārtīgi izstaigāties. Esam cilvēki divdesmit, kas grib tikt līdz kalna virsotnei. Lēnā garā kāpjam augšup pa diezgan stāvu akmeņainu nogāzi un ik reizi, kad mani piemeklē doma „ak-cik-grūti”, es atskatos uz Dunkanu. Johaidī, ja viņš var tikt augšā savos 80 gados, es arī varu.

Augšā tiekam atalgoti ar krāšņiem skatiem visos virzienos, ik pa laikam mākoņi ir tik laipni un pašķiras, lai varam skatīt okeānu un tā roboto zemes malu. Lēnām raušamies atpakaļ, es parasti eju pēdējā kopā ar japāņu meiteni Hitomi, arī šoreiz. Vairākas reizes virs mūsu galvām noplivinās albatrosi, pie krasta ceļu šķērso džentū pingvīni. Tagad, kopš esam redzējuši karaliskos pingvīnus, džentū šķiet tik maziņi. Jocīgi arī vērot, kā šie lēkā pa zaļo zāli, bija pierasts nebēdņus skatīt uz balta fona.

It kā diena jau tā nebūtu iespaidiem pārbagāta, šodien ir arī vakara sadaļa. Viens no maniem mīļākajiem ekspedīcijas komandas dalībniekiem – Deivs, uzstājas ar „bāra runu”. Viņš stāsta par piedzīvojumiem no laika, kad strādājis par šoferi un ekskursiju vadītāju kompānijā Dragoman. Tas ir koncepts, kad smagajā auto vai nelielā autobusā tiek savākts bars ar mugursomniekiem un visi kopā mēro diezgan tālus maršrutus, citreiz šķērsojot kontinentu vai vairākus. Šoreiz viņš stāsta par ceļojumu no Helsinkiem līdz Pekinai. Piedzīvojumi ir neticami, bet tas, kā Deivs prot tos pastāstīt, liek mums smieties līdz asarām 40 minūtes no vietas. Deivs ir viens no labākajiem oratoriem-komiķiem, ko es savā dzīvē esmu sastapusi.

Šodien ir arī Rafaēla dzimšanas diena un mēs jokojam, ka visi šodienas brīnumi ir viņam par godu. Es gan šovakar esmu slikts darbinieks un agri pametu ofisu. Alekss ir piedāvājis rīt īpaši staigāt gribošus ļautiņus izsēdināt gabalu pirms Dienviddžordžijas centra Gritvikenas (Grytviken), lai viņi varētu turp doties kājām. Es, protams, esmu pieteikusies. Jāceļas sešos no rīta, Alekss katru „dullo” modinās personiski, piezvanot uz kajītes telefonu. Viņš zvanīšot arī gadījumā, ja gājiens nebūs iespējams laika apstākļu dēļ. Tad jau redzēs.

2. marts, 118. diena (11. Antarktīdas ceļojuma diena)

p.s. Ļaujiet man jūs uz mirkli atstāt varen drošā vietā – karalisko pingvīnu vidū, jo rīt es uz nedēļu dodos uz Urugvaju kopā ar kuģa ofisa biedriem. Man ir aizdomas, ka tas nozīmē nelielu pauzi rakstu darbos. Vēlākais 1. aprīlī tiekamies atkal, lai apmeklētu Ernesta Šekltona atdusas vietu Gritvikenā, cīnītos ar roņiem, apbrīnotu albatrosus un piestātu Anglijas un Argentīnas strīdus ābolā – Folklendu jeb Maldivu salās.

9 komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.