Pingvīna anatomija

Ir pagājusi viena nedēļa, kopš noslēdzās operācija Pingvīns un man šķiet, ka tas ir labs laika attālums, lai atskatītos uz to, kas notika. Šis ieraksts gan pamatā būs mērķēts „sausiņiem” un manas „iepriekšējās dzīves” cīņu biedriem, kuriem patīk cipari. Man burti vienmēr ir bijuši tuvāki, bet arī cipariem nav ne vainas.

Pirms ķeros pie tiem – vēlreiz visiem liels, liels paldies par jebkura veida atbalstu – domās, darbos, vārdos! Visi labi un ļoti vajadzīgi. Pingvīns un arī daži lasītāji man atgādināja, ka tas, ko biju citiem „sprediķojusi” Jaunā gada uzrunā, ir jāpilda arī pašai – nevajag ķert kreņķi par to, ko domā un saka citi. Kā parasti – vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Tomēr domāju, ka patiesībā es jutos labāk nekā vērotājam no malas varēja šķist, jo neviens cits neredzēja teju 100 vēstules un ziņas, kuras saņēmu privāti. Tās visas bija uzmundrinošu vārdu pilnas un tik īpašas, ka būtu pelnījušas vismaz katra savu pingvīnu. Šeit jums visiem viens kopīgs – māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa, izlasījusi vienā no maniem ierakstiem domu par Pingvīnu kā sapņu talismanu, atsūtīja man savējo, jau pirms pāris gadiem tapušo Sapņu sargu (arī ievadā izmantota mākslinieces glezna un foto). Domāju, ka Kristīne būs priecīga, ja tas pasargās arī Jūsējo sapni!

Labi, tagad gan pie cipariem. Četrās diennaktīs jeb no pirmdienas, 19. janvāra līdz piektdienai, 22. janvārim Pingvīnam atsaucās 112 cilvēki un atbalstīja ideju, veltot tai 4605,62 EUR jeb 5164 USD. Pēc operācijas noslēgšanās un rezultātu publiskošanas notika zināms pēcefekts – atsaucās vēl 8 cilvēki, tāpēc tagad operācijas kopsumma ir 4909,24 eiro jeb 5566,52 USD. Man šķita interesanti aprēķināt, kā izskatījās aktivitātes norise pa dienām.

Atļāvos arī apskatīties pēc dažiem kritērijiem, kādi cilvēki ir mani atbalstījuši. No sākotnēji privāti uzrunātajiem cilvēkiem ir atsaukušies 31, tātad, teju trešdaļa. Tikpat, vēl 31, ir cilvēki, kurus pazīstu, bet netiku uzrunājusi tieši. Tātad kopumā mani atbalstījuši 62 pazīstami cilvēki, un, kas gana aizkustina, – 58 (jeb teju puse) nepazīstami. No tiem gan daudzu vārdus esmu ievērojusi pastāvīgo lasītāju un komentētāju rindās, bet gana daudzus redzēju pirmo reizi.

Operāciju atbalstīja 43 vīrieši (25 pazīstami, 18 pagaidām nē) un 77 sievietes. Man šķita interesanti, ka mazliet vairāk tiku atbalstīta no nepazīstamu sieviešu puses (40), nekā pazīstamu (37). Par nepazīstamajiem man grūti ko teikt vairāk, bet no pazīstamo vidus absolūti lielāko atbalstu esmu saņēmusi no kādreizējiem sadarbības partneriem un darbakolēģiem. Man par to ir īpašs prieks, jo šis nebija gadījums, kad vēlējos, lai aktīvi atsaucas draugi un ģimene. Arī daži no viņiem, protams, nevarēja palikt malā, paldies par to, apaļš un pūkains. Vēl mani ļoti priecēja, ka ideja guva atsaucību citu dullo ceļotāju vidū – saņēmu pat uzdevumu pasveicināt Pingvīnus no Baložiem :).

Kas notika ar bloga cipariem Pingvīna laikā, un, kas, daudz svarīgāk – pēc tam? Savu līdzšinējo lielāko apmeklējumu skaitu tas sasniedza 23. janvārī – 34 621 vizītes, ko es skaidrotu pamatā ar Sestdienas interviju. Visas Pingvīna nedēļas laikā skatījumu skaits bija mazliet virs 20 000 dienā, bet nedēļā pēc tam nokritās 10 000 līmenī. Tas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā pirms Pingvīna – iepriekš 10 000 blogs piedzīvoja “labās” dienās, tagad tas ir ikdienas rādītājs.

Būtiskākās izmaiņas piedzīvoja unikālo lietotāju skaits, īpaši izcēlās divas dienas – 20. janvāris ar 7591 apmeklētājiem un 23. janvāris ar 6809.

Kopumā Pingvīna nedēļā blogā ieskatījās 23 279 cilvēki (162 632 apmeklējumi), salīdzinoši nedēļā pirms tam šie rādītāji bija attiecīgi 1079 (31 827), bet nedēļā pēc tam – 3528 (101 712). Rādītājs “views per visitor”, ko Pingvīns nogrāva līdz 6,99, ir atgriezies iepriekšējā līmenī, kas ļauj cerēt, ka Pingvīna piesaistītie jaunpienācēji šeit ir uz palikšanu.

Informācijas izplatības gaitai es jau pieskāros iepriekšējos ierakstos, bet īsumā vēlreiz. Aicinājums piedalīties operācijā tika piesaukts Twitterī 91 reizi, bet Facebook – virs 1000. Es īstenībā nemaz nezinu, kā var noskaidrot, cik īsti reizes tas tika šērots Facebook, jo pie 1000+ bloga “statistikas” poga pārstāj skaitīt. Varbūt kāds no daudzajiem sociālo mediju guru kaut ko šeit var man ieteikt. Šajā periodā arī mans Twitter konts pārkāpa 1000 sekotāju slieksnim un Facebook tagad “draudzējos” arī ar dažiem cilvēkiem, kurus neesmu apskatījusi dzīvē.

Tas, ko es nebiju gaidījusi, bet, kas notika – Pingvīns izlauzās no sociālo mediju būrīša, mazliet pastaigājās apkārt pa internetu – redzēju to ieklīstam portālos Delfi un Kas jauns, vienā otrā citā blogā, tāpat dzirdēju, ka šis esot iejaucies Ritas Paulas un Valda Meldera rīta sarunā radio Skonto ēterā. Pingvīns pamanījās iešmaukt manā sen plānotajā Sestdienas intervijā un runā esot pabāzis degunu arī redaktora slejā. Varbūt viņš aizklīdis vēl kaut kur, bet par to man ziņu nav.

Kaut kā tā izskatās, manuprāt, galvenie Pingvīncipari. Pēdējo divu nedēļu laikā esmu pavadījusi pie datora stipri vairāk laika nekā vajadzētu, tagad ceru to mainīt. Esmu centusies atbildēt uz visām privātajām ziņām, kā arī pēc iespējas rūpīgi apkopot un konvertēt trijās valūtās ienākušos skaitļus, ka arī atšifrēt jūsu vārdus, kas bankas kontā bieži parādās bez garumzīmēm. Tāpēc, ja tomēr esmu kaut ko palaidusi garām vai sajaukusi – lūdzu, nedusmojieties, bet painformējiet mani par to.

Esmu priecīga, ka tagad atkal dzīve rit ierastajā ceļošanas ritmā un varu aprakstīt savus ikdienas piedzīvojumus. Atzīšos, ka man joprojām nav kabatā biļete uz Antarktīdu, vien ticība un pārliecība, ka vienā vai otrā ceļā tur nonākšu. Tik dēļ, jums, mīļie lasītāji, dēļ jums. Paldies!