Vai 100 Latvijas biznesa cilvēki var atteikties no pusdienām jeb sākas “Operācija Pingvīns”

Paveiktie, Projekti

ledus_klucis„Uh, tam skuķim nudien netrūkst nekaunības”, tu droši vien nodomāsi pēc šī ieraksta izlasīšanas. Un tā būs taisnība. Pēdējā laikā man nedod mieru viena doma, precīzāk izsakoties, viens kontinents. Jau pēc pāris dienām sakravāšu mugursomu un pa Patagonijas ārēm virzīšos uz Ugunszemi. No turienes ir iespējams nokļūt uz Antarktīdu, bet tas maksā baltu un nepieklājīgu naudu – vairāk kā 5000 USD (lai būtu jēga braukt, vajag vismaz nedēļu, jo tikai divas dienas aiziet ceļā vienā virzienā, šeit cenu lapa: http://www.ushuaiaturismoevt.com.ar/web/antarctica/). Es, protams, mēģināšu nokļūt uz kuģa pa kādām sānu durvīm, izliekoties par matrozi, bāra dejotāju vai polārlāci, bet baidos, ka tas nav visai drošs plāns.

Kur lai tiek pie tādas naudas? Prasīt jums, lasītājiem? Man šķiet, ka esmu jau gana izpaudusies ar savu 20 eiro projektu. (Tas, protams, aktuāls un paldies vēlreiz visiem, kas jau piedalās: http://kamzolis.com/2014/11/04/ka-tikt-pie-20-eiro/). Izveidot projektu kādā no pasaules “crowdsourcing” portāliem? Bet pasaulei es neko neizsaku, šis blogs ir latviski.

Un tad nakts vidū man piedzima ideja, kas neļāva gulēt vairākas stundas un rezultātā atdzina pie datora. Savos 15 darba gados Latvijas biznesa vidē esmu bijusi neskaitāmās smalkās pusdienās. Jā, parasti tās notiek zem zīmes “firma maksā” (jāizrunā ar igauņu akcentu), bet galu galā – tā ir kādas privātpersonas nauda. Tad nu es uzdrīkstos nākt klajā ar ideju-eksperimentu – vai 100 Latvijas biznesa cilvēki ir gatavi atteikties no vienām smalkām biznesa pusdienām, lai es varētu piepildīt sapni par Antaktīdu?

Tāpēc es uzrunāšu 100 biznesa cilvēkus tiešā veidā, kas par laimi vai nelaimi ir manu kontaktu lokā Feisbukā, ar trim lūgumiem: atbalstīt ideju, nošērot ideju un uzrunāt personiski ar manu lūgumu vēl vienu biznesa vides cilvēku. Vai ideālā gadījumā visus trīs.

Saraksta attīstībai būs iespēja sekot līdzi bloga kreisajā malā zem sadaļas “Operācija Pingvīns” (http://kamzolis.com/operacija-pingvins/). Mērķis ir savākt līdzekļus viena mēneša laikā, teiksim līdz 19. februārim, kas netīšām ir arī mana vārdadiena. Operācijas neizdošanās gadījumā ziedotie līdzekļi tiks pārskaitīti kādam labdarības fondam, kas rūpējas par pingvīniem.

Šeit arī pilns uzrunas teksts:

Nedēļa sākusies kā parasti? Nu vairs nē.

Vēršos pie Tevis ar personīgu lūgumu, uzrunu un tagu, jo:
1) Tev ir tā laime vai lāsts mani pazīt;
2) Tu esi no vai cieši saistīts ar biznesa vidi;
3) Tu esi foršs, slavens vai bagāts cilvēks (var gadīties, ka visi kopā).

Sīkāk par visu pielikumā, bet mana diezgan neprātīgā (es pat teiktu mazliet nekaunīgā) ideja ir atrast 100 Latvijas biznesa vides cilvēkus, kas būtu gatavi atteikties no vienām smalkām biznesa pusdienām (50 USD jeb 43 EUR vērtībā), lai es varētu spert kāju uz pēdējā kontinenta, kur neesmu bijusi – baltās Antarktīdas un satikt pingvīnus. Un, ja tu esi no biznesa vides, tad jau pirms šeit uzrakstītā esi sarēķinājis, ka tas joks vienai ceļojošai būtnei ir pārāk traka nauda – 5000 USD (vairāk kā mans pusgada ceļošanas budžets).

Tāpēc, lūdzu, ja esi:
1) Bagāts – iepriecini manu kontu ar 50 USD jeb 43 EUR un norādi „Operācija PINGVĪNS” (Zane Eniņa, Swedbanka, LV74HABA000130A153582 vai PayPal kontu, e-pasts: [email protected]);
balts_un_pukains

 

 

 

 

2) Slavens – nošēro šo linku;
populars_pingvins

 

 

 

3) Foršs – uzrunā vienu kolēģi vai biznesa partneri, teiksim kādas bankas prezidentu, un palūdz – „klau, Māri, Andri, AINĀR 🙂 utt., man te ir viena pazīstama dulla meitene (seko īss idejas izklāsts), kā būtu, ja mēs šonedēļ aizietu pusdienās nevis pie viena no Mārtiņiem (piedod, draugs), bet uz Makdonaldu, stacijas bufeti vai pie tavas sievas, un vienu pusdienu tiesu veltītu, lai tas skuķis tiek pie saviem pingvīniem, ko teiksi?”
pingvins_binzesa_partneris

 

 

 

Un, ja kvalificējies visām trim kategorijām – nu, tu saprati.

Pēc sev vien zināmiem un diezgan apšaubāmiem kritērijiem esmu atlasījusi 100 cilvēkus (divi Facebook posti, jo vienā nevar ietagot vairāk kā 50 cilvēkus), bet, ja Tu neesi šajā listē, lūdzu neapbižojies, ļoti priecāšos par Tavu atbalstu jebkurā no augstāk minētajiem punktiem.

Uzrunas beigas.

Tam vajadzētu nostrādāt, vai ne? Cerams. Varbūt. Lūdzu. Pingvīni pēc manis ilgojas, nudien. Un es pēc viņiem arī. Un par šo izgājienu mani vispār vajadzētu izsēdināt Antarktīdā un tur atstāt. Bet iesākumā man tur jānonāk. Jo kā teica Mārtins Luters Kings, kas šajās dienās dzimis: “I have a dream..”.

kugis

104 komentāru

  • Noteicošais vārds šajā stāstā ir “Es”. Varbūt labāk biznesa cilvēki ziedos slimiem bērniem, kam šī naudiņa būtu lietderīgāka, bet raksta autore vienkārši ies pastrādāt? Jā, mēneša laikā 5000 USD nopelnīt uz sitiena nesanāks, bet varbūt gada-divu laikā izdodās sakrāt?

    • emociju, piedzīvojumu apraksti motivē tos cilvēkus, kas varbūt nekad nesaņemtos izkustēt no savas “komforta zonas”. tā kaut kādā veidā ir iespēja sniegt mērķi un cerību lielākam skaitam cilvēku. protams, var arī visā saskatīt tikai negatīvo 🙂

      • 🙂 🙂 🙂 bet mēs taču varam par 5 EUR
        noskatīties neskaitāmas filmas un dokumentālos raidījumus par ceļojumiem internetā un digitalajā Tv 🙂
        🙂
        IEMĀCIES MOTIVĒTIES 🙂

  • Kāpēc nesauc lietas īstajos vārdos? Šādas darbības nosaucamas tikai par ubagošanu, tā atšķirība vien, ka internetā. Tu esi sieviete aktīvā vecumā, abas rokas un kājas tev ir, galva strādā. Šādu naudu var nopelnīt, un tiešām gada vai divu laikā, uz brīdi piebremzējot personīgās ambīcijas un pastrādājot. Tā vietā lai strādātu, tu dari to, ko uz ielas dara dzīves pabērni, ubago. Kāpēc lai kāds, kurš savu dzīvi ir daudz un smagi strādājis, izvēlētos tev tāpat vien atdot šo naudu? Ar ko tu esi labāka ar savu “gribu, gribu, gribu” par jebkuru ziedot.lv projektu?

    • Sākumā palielies ar 15 gadu “biznesa” “pieredzes” un tad lūdz naudu ceļojumam. Tas daudz ko liecina par Tevi kā par cilvēku… ne to labāko, diemžēl.

      • Un par ko tad, tavuprāt, liecina? Par to, ka cilvēks, pirmkārt, ir sakārtojis dzīvi tā, lai varētu ilgstoši ceļot un par samērā maziem līdzekļiem. Otrkārt, ka viņa ir gatava ķerties arī pie neordināriem līdzekļiem, lai piepildītu savu sapni. Treškārt, ka, ļoti iespējams, viņa 15 gadu laikā nodokļos ir samaksājusi pietiekami un cilvēkus devusi darbu pietiekami, lai varētu atļauties šādu atpūtu.
        Ja tev skauž… nu tad dari labāk! Kamēr tu dīvānā pirdīsi, Zane apceļos Antarktīdu!

  • Nu, lieliski! Tik daudz latviešu uz Antarktīdas kāju nemaz nav spēruši, lai šo neatbalstītu. Zanes ieraksti un ceļotājas piezīmes ir tiešām lieliski. Kad galva kūp no atskaitēm darbā, tad ir īstais brīdis palasīt ko interesantu. Es lasu, es atbalstīšu!

    • nu ja Tu tūlīt pat noziedosi tai daudzbērnu ģimenei, tad pat ja Zane netiks uz Antarktīdu, viņas it kā egositiskajam aicinājumam būs liela jēga :). Taču nez kāpēc man liekas, ka te arī izpaužas Antoņinas egoisms parastais, kurš nevēlas ziedot neko nevienam un meklē lielāku lietderību savai neziedošanai 🙂

      • Interesanta loģika Zanīt.
        Antoņina norāda, ka 50 EUR ģimene var paēst. Pieticīgi, bet var. Tas ir empīrisks novērojums.
        Savukārt tava replika, nevis cenšas apstrīdēt viņas diezgan loģisko argumentu, bet gan tiek vērsta ad hominem – tu mēģini padarīt Antoņinas tēlu sliktāku, norādot uz to, ka viņa nevienam neziedo un nemaz nebūtu gatava ziedot, kaut arī tas tiešām nav saprotams, kur tu šādu informāciju rāvi. Antoņinas komentārā es kaut kā nu nevaru izlobīt neko, kas teiktu, ka viņa nevarētu nevienam ziedot kaut tagad.

  • Ja adresē to biznesa cilvēkiem, tad, vismaz, kāpēc tieši Tev tagad būtu jāziedo (nevis kādai labdarības organizācijai u.c.), kāds ir sagaidāmais gala rezultāts, kādas ir reklāmas iespējas un tā. A citadi – plika prasīšana pēc naudas, lai izpildītu savas iegribas, no kura praktiski nevienam citam benefita nebūs (rakstus par Antarktīdu un bildes gan jau, ka internets iedos tāpat).

  • Ak Dievs, nomierinieties… nu kāpēc jebkuru ideju ir jāmēģina norakt? Piesieties taču var jebkam. Cilvēks ceļo pa pasauli, ir taču visādi dzīvesveidi. 5000 USD / 6 = 833 USD mēnesī ir ĻOTI pieticīgs budžets ceļotājam. Varbūt atbrauks atpakaļ enerģisks un pasauli redzējis un uzbliezīs jaunu “Aerodium”, “Mežakaķi”, ceļotāju klubu vai ko tamlīdzīgu. Vai vismaz paaugstinās Latvijas garastāvokļa rādītāju par +0.01! Bet Latvijas garastāvoklis – tas ir arī IKP! Nav taču spiesta lieta uzdāvināt. Cilvēks vēlas piepildīt savu sapni un izvēlējies neordināru veidu, kā to panākt. Atbalstīt viņu vajadzētu! Ja par labdarību uztraucaties – iestājieties brīvprātīgajos vai sociālajā dienestā un palīdziet tiem, kam klājas sliktāk. Aizbrauciet uz patversmi un izstaidziniet suni.

    • Bezmaksas ceļotāju klubi jau eksistē, n-tie ceļojumu blogi latviešu valodā arī. Viņas pienesums? Nekāds. Kas pasaulē paliks labāk no tā, ka viņa tur aizbrauks? NEKAS. Lai iztulko jau gatavu aprakstu latviešu valodā par Antarktīdu, būs arī latviešu valodā materiāls.
      Un pirms norādīt, ka “mēs ļaunie” neieziedojam un nedaram, varbūt ir vērts vispirms uz sevi spogulī paskatīties. Mēs, kā reizi, ziedojam un daram, un ne tikai suņus staidzinam, bet arī cilvēkbērniem palīdzam.

      • Šī nav ziedošana, bet dāvināšana un pati autore to arī atklāti uzreiz raksta sākumā pasaka. Kāpēc gan neuzdāvināt, ja vari atļauties un raksta autore rada simpātijas? Varbūt pats kādreiz esi bijis līdzīgā situācijā? Varbūt pašam kādreiz noderētu šāds, beznosacījumu atbalsts? Tu, piemēram, ņem savā mašīnā stopotājus? Ja ņem, vai tu sāc viņus tincināt, kāpēc viņi nebrauc ar autobusu vai neiet rakt kartupeļus un pelnīt naudu? Raksta autore rīkojas līdzigi kā stopotāji – paļaujas uz (šajā gadījumā lielāka skaita) cilvēku labo gribu. Es tur neko sliktu nesaskatu un kur nu vēl bezmaz vai maizes kumosa atraušanu bāreņiem un grūtdieņiem… bet tas, protams, atkarīgs no cilvēka un viņa dzīves pieredzes. Ja savas dienas pavadi ofisā un strādā parasto biroja kāmja dzīvi, droši vien viss, kas ir out of ordinary, izskatās šaubīgs, aizdomīgs, būtībā – biedējošs. Tam tā ir JĀIZSKATĀS, lai kādu dienu nepieceltos un nepasūtītu bosu dirst un neaizbrauktu.. uz Antarktīdu, piemēram.

  • Noziedoju, nav jau žēl, lai meitēns paskatās pasauli.
    Tā kā tikai 10 gadus esmu kurpju biznesā, tad varēju noziedot tikai 23 eur.

  • Tavs personīgais labums (ceļojuma iespaidi) nenesīs nekādu labumu cilvēcei.
    Paldies, ka savas prasmes neizmantosi, lai uzlabotu pasauli!

    • Kā tad nenesīs – cilvēki, kas domā un rīkojas radoši, aktīvi un mērķtiecīgi, sasniedz un iegulda cilvēces labumā nekā biroja krēsla un dīvānu deldētāji

  • “5” par drosmi. Zināms jau bija, ka tevi bez sāls noēdīs. Atceries – uz katru idiotu komentāros ir tūkstotis prātīgu cilvēku.
    Ceru, ka naudu savāksi un savu sapni piepildīsi.

    • Nē, dārgumiņ, kā reizi uz katru tūkstoti gudro cilvēku, kas šajā aicinājumā saskata pliku mantkārību un nespēju piedāvāt racionālu biznesa ideju (kā arī pacelt dibenu no dīvāna), ir viens idiots kā tu, kas “ziedo”.

  • Ej uz darbu un krāj saviem sapņiem. Vai piesakies notīrīt sniegu no to pašu biznesmeņu mašīnām pret ziedojumiem. Rokas sajutīs, ko nozīmē naudu pelnīt un druscītiņ Antarktīdas.

  • Pārlasīju visu saraksti un mani pārsteidza viens. Pat ne idejas bezkaunība. Kas tu par pingvīnu entuziastu, ibio, ja pat nezini, ka Antarktīda NAV tā vieta, uz kurieni brauc skatīties pingvīnus?! Jebkurš, kuram vismaz kaut kāda interese par tiem dzīvniekiem ir un kas mēdz NatGeo un tamlīdzīgus izdevus, zina, ka īstā pingvīnu vieta ir gluži citur. Priekšā neteikšu, to var atrast googlē.
    Varbūt vispirms izpildi mājasdarbu par to, kur jābrauc skatīties pingvīni vai arī izdomā citu leģendu, kāpēc tev vajag naudiņu? Kā arī padoms, nākošreiz varbūt piedomā sev kādu kaiti, kāpēc nevari nopelnīt pingvīniem pati. Nu, tur hronisks slinkums vai stulbums vai kas nu sirdij tuvāks.
    Vēl man ir ļoti interesanti kurā brīdī par šo avantūru sāks interesēties VID un uzdot jautājumus par nodokļiem.

  • Ziniet, kāpēc komentāros tāds negatīvisms? Visticamāk tāpēc, ka šie cilvēki tā arī nav saņēmušies īstenot savus sapņus. Vajag taču drosmi piecelt pakaļu un kaut kur braukt, krasi mainīt nodarbošanos (oj, arī tur visām tantēm un pat vienaudžiem būs ko pateikt). Šī meitene neiekļaujas pelēkās masas rāmītī, un par to arī dabū pa galvu. Zane, asti gaisā un uz priekšu!

    • precīzi. Un tai skumjajai masai aizmirstas, ka pasaulē dikti daudziem nauda, veiksme un vēl viskas iekrīt ķepās it kā no zila gaisa un bez bezmērīgas nīkšanas birojos un muguras liekšanas karpeļu laukos. Kā tā var, par ko? Viņi jautā. Atbildam: vai nu strādāts gana un karmas rats iesprūdis pie zīmes haļava vai beidzot ir uzradusies drosme pieņemt kosmosa ceļazīmes ar openzemaindu. Bet nīgrajiem, lai celtu viņu lietderības koeficientu, iesaku dzīvi veltīt cīņai pret kardašjanām, hiltonēm, bīberīšiem utml nelietderīgām personām, pret kurām Zanes izklaides liekas saturīguma, dailes un megaintelekta pilnas

      • Pēc tava komentāra ir skaidri redzams, ka savā dzīvē neesi smagi strādājusi nevienu dienu, ja domā, ka kādam kaut kas krīt no zila gaisa.

      • Tas ir visvieglāk, pateikt, ka kādam ir iedots kaut kas, kas viņam nepienākas un bez smaga darba. Palasi jebkura biznesmeņa biogrāfiju, vairums no pamatskolas gadiem kaut ko tirgojuši, darbojušies piecās darba vietās, nevis viņiem paveiciens.
        Tā ka nebrīnies, kad tev dzīvē “paies garām” kāds, kuram ir “paveicies”. Ir tāds labs teiciens, “The harder I work, the luckier I get.”

      • Cien. vismaz ogļraci, ja ne pārdošanas menedžeri! Aicinu pievērst uzmanību maģiskajai vārdkopai “it kā”. Tad atkal iestāsies skaidrība un sāks likties, ka esmu pateikusi to pašu, ar ko pabeidzi savu vēstījumu. Bet pavisam vienkārši izsakoties: Zane savu veiksmi ir nopelnījusi

      • Un tā vienmēr, cilvēki kuriem nav naudas, nopeļ tos, kuri savā laikā ir smagi strādājuši, centušies un guvuši finansiālus sasniegumus. Un kāpēc? Tāpēc, ka vieglāk ir pateikt, ka mēs esam no “haļavas” zīmes nekā atzīt, ka pati esi pārāk slinka un/ vai negudra, lai sāktu strādāt un pievienoties “haļavas” zīmes pārstāvjiem.
        Man arī bija sapnis. Vēlējos redzēt Lielo Kanjonu, Lasvegasu, Ņujorku un Holivudu. Visas šīs vietas esmu apskatījusi. Par savu naudu gan, jo savā laikā pacīnījos, lai kļūtu par “haļavas” zīmes pārstāvi.

      • P.S. Interesanti pēc kā Tu spried par cilvēka profesiju? Pēc tā, ka viņš atzīst, ka ir nepieciešams smags darbs, lai sasniegtu panākumus. Es nezinu kāda ir GetWork profesija, bet spriežot pēc viņa izteikumiem un Taviem, ir skaidrs, ka viņš jau ir soli priekšā. Neatkarīgi no tā vai ogļracis, pārdošanas menedžeris vai milzīgas koorporācijas līdzdibinātājs 🙂 Tavs uzbrauciens tiešām bija prasts 🙂

    • Patiesībā ierosinu ATŅEMT naudu visām nelietderīgajām personām un sadalīt lietderīgajām, jo mēs ļooti labi zinām, kuras ir kuras! Šādos gadījumos laikam bija jārīko revolūcija, vai ne?

    • Nunu, kādi te apsvērumi uzreiz, kādi mēs sliktie, sapņus nepiepildam, neziedojam citiem, tikai bubinam, mazāk pieņem, amerikāņiem labs teiciens ir, don’t assume, you make an ass out of u & me. Piepildam gan un kā vēl, ziedojam un daram to visu PAŠI. Daļa no prieka par sapņiem ir par to, ka PATS. Nevis izdīkdieņo.
      Šis jau nu tiešām ir nākošais līmenis, vispirms ziedojām slimiem bērniem un suņiem, tagad sliņķiem. Kāds man prikols kā biznesa cilvēkam viņai kaut ko ziedot?! Vai man kā gana salvenam cilvēkam mūsu pīļu dīķī, šērot?! Atbalstīt tos, kas NEGRIB paši strādāt?

  • Mani nepārsteidz tas, ka kāda jauna meitene kāro nonākt Antarktīdā: tas ir dabiski, ka civēkam visu ko gribas, un kad tad lai ļaujas neprātām, ja ne jaunībā?

    Nepārsteidz aŗi tas, ka viņa nav pat papūlējusies uzzināt kā tur ir ar tiem pingvīniem – paviršība ir šī laikmeta iezīme, un neba nu viņa būtu tā paviršākā. Protams, ka ne!

    Pārsteidz profesionālas caursitējas bezkaunība, ar kādu šī meitene pastiepusi roku pēc labdarības maciņa.

    Tradicionāli labdarība saistās ar čelsirdīgu ziedojumu kādam, kam pietrūcis. Maizītei, drēbēm, pajumtei. Talantīgam bērnam – izglītībai. Zālēm. Vai dārgai operācijai, kā nesen mūsu Dāvim.

    Ziedojumu maciņš ir pati svētākā no lietām, bieži tā ir pēdējā cerība izveseļoties. Atgriezties dzīvē. atgūt pilnvērtīgu spēju pastāvēt.
    Palikt dzīvam.

    Kad kāds klauvē pie šī maciņa, jo viņam ļoti gribas … nē, ne izdzīvot, vai glābt cita dzivību – bet vienkārši skaisti padzīvot, es apmulstu. Šķiet, tikumi attīstās ātrāk, kā es spēju tiem izsekot. Es nekad nebūtu pat iedomājusi pretendēt uz unikālu naudu – uz ziedojumu naudu – kas varētu kādam glābt dzīvību, atgriezt cerību, restaurēt traumā zaudētu locekli un atgūt kustības spēju – lai … lai izklaidētos.

    Starp citu te arī nav runa arī par sportistu vai mākslinieku, kas smagi strādājis, lai sasniegtu virsotnes, kam pietrūkst pēdējam solim, lai paplašinātu cilvēcisko spēju robežas vai nestu savas tautas vārdu pasaulē.

    Šajā gadījumā pēc būtības cilvēkš lūdz saziedot viņam naudu braucienu karuselī – dārgā un galvu reibinošā karuselī.

    • Martas Tante, neļaujieties sevi maldināt knapi zooģeogrāfiju apguvušajam zēnam dažus komentus augstāk. Ar Antarktīdu un pingvīniem viss ir kārtībā. Puikam vnk gribējās palielīties, ka viņš skaidri zina labākas pingvīnu vietas, beet nevienam tās, protams, neatklās (kas vien jau ir īsta vismaz sēņu vietu zinātāja pazīme). Un zinot Zani, es atļaušos cieši apgalvot, ka viņa nepretendē uz ziedojumu naudu, bet vēlas, lai visi, kas grasās ziedot, ziedo tiem, kam palīdzība ir akūti nepieciešama. Viņa drīzāk 1) aicina uzdāvināt viņai Antarktīdas apskatīšanu vai varbūt nopirkt iespēju redzēt to internetā tieši ar viņas acīm vai 2) vienkārši atbalstīt viņas sapņa īstenošanu. Man savukārt šķiet, ka tas velk uz tīri pieņemamu literatūras un mākslas, bet, galvenais, dzīves mākslas projektu – mani iedvesmo un man patīk, ka viņa pēc simtu gadu ilgas muguras liekšanas ne savā biznesā, ir uzdrošinājusies ne tikai just, bet arī būt saskaņā ar sevi, būt kā bērnam – gribēt un darīt, proti, dzīvot. Skaidrs, ka pieaugušo varā ir neļaut viņam brist kārtējā peļķē vai baudīt citus īstus priekus, tāpēc jau viņi ir pieaugušie. Bet dzīvot tikai kā pieaugušajam ir baisi. Un ikviena dzīve, kurā ir atļauts dzīvot no sirds un no sapņa ir nesalīdzināmi vērtīgāka par jebkuru godīgi atstrādātu jebšu lēnām nomirdinātu dzīvi. Un vēl – es arī tīri labprāt kritizēju šo to, un man vispār liekas, ka tūrisms ir stulba padarīšana un nav ko ļaužu masām dauzīties pa pasauli, knipsējot pilis, piramīdas un kamieļus (un pavisam slikti ir braukt uz Antarktīdu, jo tur galugalā nedrīkst ievazāt svešus mikroorganismus), šī vazāšanās, lidmašīnas utt pamatīgi piesārņo pasauli… bet Zanei tā nav tikai vazāšanās, viņas stāstos ir jēga un ceļošana ir viņas nepieciešamība un ar to viņa tomēr ir tīri lietderīga pasaulei :). Galugalā pat kosmoss tā domā, ja jau atbalsta viņas ieceru īstenošanu (un pareizi dara):).

  • Ko Juus cepaties – cilveekiem kuriem ir nauda tiem shie 50$ ir pie vienas vietas. Cik mees naudu esam nokodushi pa diseneem un krogiem nemaz atcereeties negribas. Pilniibaa atbalstu meiteni! Ir taads teiciens ” Kursh neprasiis tas nesanjems atteikumu ” Redzeesi Tu savu antarktiidu 🙂

  • Es nepazīstu Zani, es galīgi neesmu biznesa cilvēks, es neesmu ne slavena, ne bagāta, es nekad nevarētu nostāties “pūļa priekšā saplosīšanai”- kā tagad stāv Zane (pat dēļ sapņa – ne ). Bet… man patīk Ziedonis un …pingvīni! 🙂 Un- man īsts atradums ir šis blogs!!! Un- mani fascinē cilvēki ,kas IET . Iet uz mērķi, sapni vai … ciemos pie pingvīna, lai kur arī tas atrastos!!! 🙂 Tapēc es aizskaitīju tik, cik varēju un turēšu īkšķi-lai izdodas!

  • Man ir liels prieks par tavu ideju, pat tā, ka sēžu te, un plati smaidu. Es ļoti ceru, ka tev izdosies, satikt pingvīnus, ja tā, tad lūdzu pasveicini viņus.
    Man tik ļoti patīk tava ideja, ka pat mazliet skauž, jo pati labprāt dotos uz Antarktīdu, ciemos pie pingvīniem! Domāju, ka tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc tev izsaka tik daudz kritiku, jo cilvēkiem skauž! Bet, es par tevi priecājos!
    Lai tavs sapnis piepildās!

  • Ienācu no kompja, jo rakstīju komentāru ar telefonu, bet muļķīgā kārtā uzrakstītais pazuda. (Tik dīvaini šo lapu ieraudzīt datorizkārtojumā, jo pēdējos mēnešus pierasts skatīt tikai telefonā – gan stānu stāsti, gan šis garais ceļojums ir manu vakaru sastāvdaļa. Paldies. Apzinos, ka tuvākajā laikā droši vien netikšu tālāk par Jelgavu vai Viļāniem, tāpēc ar prieku lasu, ka kādam ir izdevies pacelt pakaļu un braukt, kur acis rāda. Plus, apbrīnoju spēju regulāri likt rakstus, bildes.)
    Man bija ļoti kauns lasīt šito trulo komantāru zākāšanos, sevišķi pāris riebīgus komentārus. Saprotu, ka internets rada baigo aizsegu visādiem troļļiem un gara vārguļiem – noslēpjoties aiz “neviens mani nepazīs” , anonīmi var gudri dirst, ķengāt otru cilvēku. Davaj kopīgi vienojamies dziesmā un nospārdām – iedomājies te galvu pacelt vai līst ārpus rāmja.
    Bet vai tiešām šitie visi varoņi tikpat priecīgi mestos apspļaudīt otru cilvēku, ja redzētu klātienē? Tad tas jau velk uz Tvaika ielu un Centrāltirgus publiku.

    Uztveriet to vieglāk – kā abonementa pirkšanu. Stāsti taču būs. Un staipīt līdzi kompi, fočuku, regulāri rakstīt, fotografēt un ielikt bildes – tā nav nekāda izklaide.
    Galu beigās – nedodiet naudu, un projekts izgāzīsies. Atradīsies citi, kam tas ir svarīgi, ko stāsts uzrunāja un kas dos. Pasaule ir dažāda.
    Kāpēc otru cilvēku viņa paša uzturētā lapā ir jānodirš no galvas līdz kājām par to, ka ir piedāvājis piedalīties spēlē. Riebjas – tak nespēlē. Un pēc tam nevelcies uz šito lapu lasīt citus ceļojuma stāstus. Tas būtu tikai godīgi.

  • Sveika,ļoti, ļoti vēlētos lai Tev viss iecerētais izdodas 😉 Prieks, ka cilvēks spēj atiet no stereotipiem un nedomā rāmītī! Klusībā turēšu īkšķus, un ceru,ka visa pasaule sadosies rokās, lai Tev palīdzētu, un labais ir vairākumā 😉

  • es nezinu, vai kāds to zina, bet zinu, ka pašai idejas autorei ir bijušas kādreiz diezgan nopietnas veselības problēmas, un var redzēt, ka cilvēks tagad dzīvo uz pilnu klapi, jo apzinās dzīvības vērtību. Lai izdodas!!!

    • Oh, wow, nu jau tagad sākam aiz veselības slēpties?! Nunu, padalies, kāda tad kaite ir TIK neārstējama, ka tās dēļ jāaiziet no darba un jāsāk diedelēt? Es domāju par šo daudz ko būtu teikt Dāvja vecākiem. No manas dzīves pusgads pavadīts ar nāvējošu un neārstējamu, bet menedžējamu slimību gultā, bet tas nevienā brīdī man nav licis apstāties pie saviem mērķiem vai sākt diedelēt!

  • Domāju, ka Zane uz sava pozitīvā viļņa un jauko, atbalstošo bloga lasītaju kompānijā vienkārši bija drusku aizmirsusies attiecībā uz latvju pelēkās masas rejamo realitāti, tāpēc arī tāds šoks, bet – ne viņai vien. Man ir kauns, cik ļauni un nenovīdīgi ir līdzcilvēki. Ziniet, es regulāri ziedoju gan slimiem bērniem, gan trūcīgiem pensionāriem, bet tas neliedz pasniegt roku cilvēkiem, kas uzdrošinās piepildīt savus sapņus. Jo īpaši to varēs saprast tie, kas kaut vismazākajā veidā ir uzdrīkstējušies neiekļauties sabiedrības noteiktajā rāmītī par to, kas ir “normāla” dzīve, pretī uzreiz saņemot nopēlumu pat no šķietami tuviem cilvēkiem. Tad kur nu vēl svešie, nerunājot nemaz par anonīmiem interneta komentētājiem, kur žults gāžas aumaļām.

    Mīļā Zane, izbaudi kalnus, samīļo kaķus, izpļāpājies ar saviem kompanjoniem, baudi šo braucienu un piedod vientiešiem, jo viņi nezina, ko runā.

    Apsaukātājiem gribētu pajautāt – vai jūs apzināties, cik mūsu dzīve ir trausla? Pietiek ar vienu ķieģeli, vienu avāriju, vienu slimību, lai mūsu vairs nebūtu. Ka vakarā kāds no mums var arī nepārnākt mājās. Tā vietā, lai mīlētu paši sevi un līdzcilvēkus, daļai, izrādās, pietiek arī enerģijas rieties un zākāt citus. Novēlu visiem izbaudīt ikvienu brīdi mūsu dzīvēs, būt iecietīgiem un izprotošiem.

  • Nu uzkurināji gan te kūtros latviešus ar šo projektu…. Tikai nez kur latvieši smeļas šo naidu un skaudību… Zane, lai Tev veicas un izbaudi savu sapņu piepildījumu!

    • Paldies par linku. Komentāri pie šīs latvietes stāsta liecina, ka ar Zani viss ir kārtībā, bet nav kārtībā ar nīgro latvju tautas daļu, kas pamanās arī Antarktīdā strādājošai latvietei saklučot dvēselē, aizrādot, ka nez vai viņa strādā pietiekami smagi un lietderīgi.
      Velk uz diagnozi: tautasdziesmu pārdozēšana…

  • Zane, paša bloga ideja laba, bet šis gājiens ar naudu nu gan diemžēl -1000punkti manās acīs. Ja esi strādājusi mārketinga jomā, varbūt tomēr vairāk pie tās “biznesa” idejas vajadzēja piestrādāt pirms tādu pusgatavu laist tautās, nebrīnos par sašutumu. Jo tas “value proposition” pavājš, balstās uz to, ka tev iedos naudu paziņas, bet nav neviena reāla priekšlikuma, ko varētu dot saviem sponsoriem pretī. Argumentēt ar mistisku “prieku”, ko tas sniegs citiem? Vairums daudz reālāk izjustu tavu vēlēšanos vairot viņu labsajūtu, ja izmazgātu viņu kāpņutelpu vai palaistu autobusā apsēsties… šobrīd latviešu valodā ir pietiekoši daudz resursu, kas piedāvā kvalitatīvus materiālus neprasot par to samaksu. Rodas jautājums, vai tu raksti tāpēc, ka patīk vai tāpēc, ka darbs? Tas sašķoba tava bloga zīmola identitāti.
    Ļoti krīt acīs, ka atbalstītāji pret pārējiem izvērš ad hominem loğikas kļūdu, pāriet uz personīgo, ka skauği, tumsoņas, neziedo utml, bet tā arī neatbild uz galveno uzdoto jautājumu par to kāpēc viņa nestrādā un nenopelna. Šeit pavīdējušo domu par veselības problēmām vai nu attīstiet tālāk vai aizmirstiet, jo šādā formātā tas ir pilnīgi nederīgs arguments un tagad izskatās pēc tāda pēdējā salmiņa, taisnojoties.

    • Pie visiem Jūsu minētajiem jautājumiem – varu klāt pielikt tikai vienu:- Kapēc Zanes blogs, stāsti, rosība mani iedvesmo pozitīvai dzīvošanai, bet Jūsu “kopsavailkums ” absolūti- ne? 🙂

    • Lūdzu nejaukt biznesu ar mākslu. Man šķiet, ka Zanes blogā ir krietns mākslas un izklaides pārsvars pār biznesu. Un vairums ļaužu daudz reālāk izjustu izmazgātu kāpņutelpu nekā salūtu svētkos, Rotko gleznu vai baletu. Pasaulē ļoti daudzas būšanas ir pateicoties atbalstītājiem. Kaut vai tie paši sportisti līdz medaļām tiek tikai par svešu naudu, un būsim godīgi – visbiežāk netiek. Un vai tādēļ, ka ne visi tiek un ir izcili, netrenēties daudziem, no kuriem daži tiek.
      Kopsavilkums ad hominem: negatīvās emocijās balstīts rakstījums, kas sakņojas neīstenojamā vēlmē dzīvot ar mazāku darba tikumiņa slogu

  • skatos, ka te ir daudz garlaikotu mājsaimnieču, ka vienas zanes seklās piezīmes kādu iedvesmo. ļautiņi – get a life! vai atdodiet pēdējo naudu šitai šalavai, kas nerubī ne ģeogrāfiju, ne pingvīnus.. ahahhaa. pret stulbumu jau nav izdomātas zāles 🙁

  • Zane, lai Jums izdodas tikt līdz sestajam kontinentam! Absurdi, bet vesels bars mūsu tautiešu jau ir guvuši baudu no anonīmas ikdienas žults izgāšanas iespējas, kuru esat viņiem sagādājusi!

  • Mīļā Zane, lai izdodas savākt naudu! Es nevaru ziedot, jo man un manai ģimenei tāda nauda ir 4 daļa no manas algas, bet tas nenozīmē ka es kā vairums ”bļāvēju” ne darītāju Tevi nomētāšu dubļiem, tieši otrādi – novēlu LAI IZDODAS! Tikai tas, kurš redzējis tālāk par savu sētsmalu atgriežas savādāks un bieži vien tik laimīgs, lai darītu laimīgus vēl citus cilvēkus. daudziem šķiet, ka ja noziedos daudzbērnu ģimenei savu tiesu viņi būs labāki, kā ja noziedos Tev, muļķības, savtīgās cilvēku sirdsapziņas intereses, ka būsim labāki, ja palīdzēsim tikai tiem, kam sliktāk – tiešām – esam labāki un citu ciešanu fona, iedomājieties, daudzbērnu ģimenei (manējā arī tāda ir) šī nauda aizietu eksistenciālai lietai – pusdienām, pie kam, ja būtu saziedota, man nevejedzētu censties meklēt darbu ar labāku atalgojumu, stādīt pavasarī kartupeļus, burkānus, veidot krājumus ziemai, jo kāds par manu vajadzību būs padomājis, bet Zane lūdz netvramai lietai, patiešām – PIEDZĪVOJUMAM un tas ir kas vairāk par vienkāršu eksistēšanu, padomāsim par to, pirms nopeļam;)

  • Ceļojuma mēŗkis ir internesants, bet svarīgi nodefinēt, ko ar to gribi sasniegt. Visas atbildes, ko meklē jebkurā gadījumā jau ir tevī, bet reizēm vajag aizbraukt tālu, tālu, lai to saprastu.

  • Par nenovīdību, sapņiem un pingvīniem | Kāda puiša noslēpumu antresols

    […] šīs nedēļas lielākais prieks ir “Operācija Pingvīns”. Kad ieraudzīju Zanes ierakstu sociālajos tīklos, izlasīju to, pilnībā uzlādējoties ar […]

  • Zane , tu varētu pamēģināt ievietot savu ideju INDIEGOGO platformā, tur cilvēki vāc naudu visdažādākajām lietām. Šī platforma ir gan vairāk domāta jaunajiem uzņēmējiem, kuriem ir ideja, bet nav naudas. Taču tur var atrast arī tādus, kas vāc naudu suņu ārstēšanai vai krūšu palielināšanas operācijām. Es tur piemēram, redzēju, divas latviešu meitenes, kurām izdevās savākt 1000 eiro savai bižutērijas ražošanai.

  • Zane, no sirds novēlu, lai tavs ceļojums izdodās! Es apbrīnoju tavu drosmi un mērķtiecību piepildīt sapņus. Ar lielu interesi lasu tavu blogu un smeļos iedvesmu un ceru te izlasīt arī tavu stāstu par Antarktīdas iepazīšanu un tikšanos ar pingvīniem!

  • Mani nemulsina tas, ka ieceres autore ir nolēmusi palūgt piecus tūkstošus personīgam ceļojumam, kaut gan šī nauda būtu acīmredzami vērtīgāk iztērēta un sabiedrībai noderīgāka virknē citu jomu – pirmkārt, protams, klasiskā labdarībā, bet arī dažādos izglītības, mākslas, mediju, sociālos projektos (un šis nav plaši diskutējams vērtību jautājums, bet gan vienkāršs, reāls fakts). Galu galā, mēs visi taču bieži mēdzam tērēties ne pirmās nepieciešamības lietām. Un nav arī apšaubāms, ka šāds ceļojums patiešām sagādātu daudz prieka un iespaidu, kas vien ir gana labs mērķis, pat ja tikai vienam cilvēkam.
    Un mani tāpat pati par sevi nemulsina mazliet donkihotiskā un naivā galamērķa izvēle, jo kāpēc ne, Antarktīda taču patiešām noteikti ir forša un fantastiski iespaidīga, man pašam gribētos uz turieni kādreiz aizbraukt (par spīti veselajam saprātam: https://www.youtube.com/watch?v=dH573B1bkHI ).
    Bet mani tiešām mulsina – riskēju kļūt banāls, skaidrs – absolūtais pieticības trūkums. Jo lūgt palīdzību tiešām nav slikti, tas ir tieši atzīstami, bet pēc manas saprašanas tam pienākas nākt kopā ar personīgu upuri – jostas savilkšanu, ilgāku strādāšanu, atteikšanos no tāda vai citāda komforta. Un šeit ļoti vietā ir pieminētās latviešu meitenes, kas atrada iespēju tikt uz Antarktīdu, kaut gan tas prasīja zināmus upurus, zināmu dzīves pārkārtošanu un darbu. Kādam citam tas varētu būt vismaz mēģinājums pieteikties darbā par pavāru vai apkopēju kādai polārpētnieku komandai (personīgi zinu cilvēkus, kas ir tā darījuši). Vai pārcelšanās uz, piemēram, mazāku dzīvokli. Vai gatavība Patagonijā bērniem mācīt angļu valodu vai arī tīrīt zivis, lai piekrātu atlikušo nepieciešamo summu. Vai arī, ja reiz nepietiek līdzekļu, bet vilina arktiskais, izvēlē doties kaut vai uz Skandināvijas vai Krievijas ziemeļiem, kur arī ir neticami skaisti (pat par spīti pingvīntrūkumam).
    Brauciens uz Antarktīdu, it īpaši tradicionālā tūristu veidā, ir smalka un dārga padarīšana. Būtībā tā ir klasiska luksusa prece. Tas ir tāpat kā lūgt naudu citam luksusa pirkumam, kuru tu nevari atļauties – piemēram, dārgām rotaslietām. Tas ir kā mazliet kā nekāpt nostopētā žigulī vai kā lūgt šampanieti, kad tev ļoti gribas dzert.
    Es neko nezinu par autori un par to, ko viņa ir pakārtojusi, lai mēģinātu savu mērķi sasniegt (pilnīgi pieļauju, ka daudz). Bet lūgumā pēc palīdzības tas nav minēts. Un, manuprāt, tas ir diezgan svarīgi. Jo šobrīd tas visam liek izskatīties kā mēģinājumam aiz astes noķert kolektīvās ziedošanas haipu. Lai veicas!

    • dīvaina loģika – par prieku un greznību obligāti jānes upuri, jāsavelk jostas. Kāpēc? Kas man jādara, ja man uzsauc kokteili (pilnīgi nelietderīgs luksuss)? Jādomā, kā atlīdzināt uz līdzenas vietas, jo es taču to neesmu pelnījusi?
      Nevajag nodarboties ar tīrā prieka kritiku. Acīmredzot, tiem, kam ir pieejams šis tīrais prieks, nav iebildumu atļauties tādu greznību kā Zanes sūtīšana pie pingvīniem tīra prieka pēc un labi, ka tas mūsu pretīgi racionālajā pasaulē vēl ir iespējams.

      • Runa nav par tīro prieku, bet gan par grūti sasniedzamu, dārgu mērķi – ja tādam lūdz palīdzību, tad, manuprāt, pienāktos vai nu pašam demonstrēt gatavību pakārtot savas ērtības tā sasniegšanai, vai savu (nenoliedzami skaisto) vēlmi kaut puslīdz samērot ar apzināšanos, kam un kāpēc palīdzību lūdz citi (vai vislabāk abus).
        Kritizēt pretīgo racionalitāti ir brīnišķīgi līdz brīdim, kad racionāli saproti, ka dažviet pasaulē par pieciem tūkstošiem dolāru piecu cilvēku ģimene, kuras izdzīvošana ir apdraudēta, varētu izdzīvot divus gadus.

    • vecīt, ar šādu domāšanu Tev jau sen bija jātaisa revolūcija pēc revolūcijas, lai atņemtu dažiem pročiem mūsu planētas superbiezo piķi, ko viņi absolūti negodīgā ceļā ir piesavinājušies un kuru dēļ tad tās ģimenes ēd mazāk. Varbūt vajag saņemties un paprasīt, lai planētas resurss tiek sadalīts godīgāk? Nē, slabo. Bet, kad kāds nevis klusi iekāš naudu savā kabatā, jo sagadīšanās ticis pie lielās kāstuves, bet apvaicājas dažiem, kam naudas ir drusku vairāk, vai nevarētu piemest viņa privātprojektam, tad – aiaiai. Neētiski.
      Šis nu ir lielisks tautas verga dvēseles spogulis – dzīvos slikti, risinājumu nemeklēs, bet kad kāds uzdrošinās vairāk, tam aizrādīs un kauninās, kā uzdrošinājies izlīst no vergu vagas,t no darba tikumiņa zonas; tautasdziesmās tak rakstīts, ka sūri grūti jāstrādā, citādi tu neesi latvietis, neesi kārtīgs vergs. Fui

  • Zane, Tev dzimusi vnk superīga ideja!
    Lasu un priecājos par Tevi! No sirds novēlu, lai izdodas piepildīt sapni! Un visi tie, kas nosoda – neko citu viņi neprot, parasti lielākie bļāvēji jau tie, kas paši mūžam neuzdrošinātos neko tādu īstenot!
    N.B. NEAPMIERINĀTAJIEM, PUKSTOŠAJIEM un visādi citādi negatīvajiem “-ajiem”.
    Pievērsiet uzmanību tomēr faktam, ka Zane neubago, bet palūdz UZDĀVINĀT- turklāt lūgums izskanējis konkrētām ļaužu aprindām. Un ar dāvināšanu ir tā – gribi dāvini, gribi nedāvini. Bet negatīvismu šoreiz atstājiet ‘pie sevis’, Lūdzu, nepiežultojiet ar negatīvismu šo foršo blogu!

    Labi, varbūt latvietis dusmīgais, ar dzīvi neapmierinātais un vispār ne ar ko neapmierināties organiski iekārtots uz visu reaģēt – izbļaustoties (koros, starp citu, balsis trūkstot), nosodot (pats nevaru, Tev ar nebūs varēt) , bet, tici man – cilvēki, kas uzķēruši Tavu domu un to patiešām sapratuši arī būs ne mazums! Un vispār tie nosodošie jau arī dziļi sirdī vairumā gadījumu ir labi cilvēki 🙂

    Lai Tev viss izdodas!!!

    Lai ir tā, kā P.Koelju “Alķīmīķī”..Visa pasaule sadodas rokās, lai Tev palīdzētu! kas zina, varbūt arī tie dusmīgie;)

  • Es skolotāja-audzinu 2 bērnus viena, bet pat neuzdrošinos kādam lūgt naudiņu,lai atbalstītu manu bērnu sapni (nerunāju jau par saviem) aizbraukt uz Rīgu uz cirka izrādi, jo tad mēs nespētu “izkulties”, jo nespētu samaksāt rēķinus, apmaksāt pulciņus utt. Bet nu apbrīnoju, ka Zane var tā. Vispāt – tas taču ir tikai izklaides brauciens – izklaide tuikai se ! Zane, strādā!!!! pelni!!!! un ja nu sanāk, nu pēc gadiem :))) ….kad būsi uzaudzinājusi kādus pāris bērniņus, iekārtojusi savu dzīvi!

    • Vai tā neuzdrošināšanās lūgt naudu izrādes apmeklēšanai bērniem ir kāds īpašs tikums? Un vai bērnu uzaudzināšana un dzīves iekārtošana ir kāds obligāts priekšnosacījums pēčākai dzīves baudīšanai? Un kas tā par modi savu neveiksmīgo dzīves modeli mēģināt iesmērēt ikvienam, kas izvēlējies kaut ko krāšņāku? Tādi jautājumi radās

      • Kāpēc neveiksmīgs dzīves modelis? Pretjautājums, vai vēlme sasniegt kaut ko pašu spēkiem ir netikums?

        Man lielāku gandarījumu sniedz mērķu piepildījumi, kurus pati esmu sasniegusi, nevis tie, ko kāds uzdāvina/izdara manā vietā…

      • Psiholoģijā Tavu nostāju dēvē par upuri. Tevi sistēma ir pataisījusi par upuri un tu, mentāli akla būdama, programmē citus. Iesaku nemācīt bērniem to, ka dzīve ir grūta un ir SMAGI jāstrādā, lai pie kaut kā tiktu. Pasaule ir dažāda. Katrs te ir, lai to piedzīvotu. Tas ir matrikss – ilūzija.

  • Apsveicu, Zane – Tevi ar uzdrīkstēšanos inovatīvai darbībai.
    Domāju, ka šis citāts ir par Tevi – Zane:

    “Lai nokļūtu tur, kur tu nekad neesi bijis, tev jāiet pa ceļu, pa kuru tu nekad neesi gājis.” (T.S. Eliot).

    Tas ir ļoti labs, kreatīvs projekts, ne katrs To spēj izdomāt, ne katrs var Tā uzdrīkstēties un ja tam visam rezultātā ir segums, lai tas īstenotos, tad nospļauties par to, ko runā vai domā citi.
    Visiem izdabāt nav iespējams un nav vajadzīgs!
    Tavs mērķis, darīs cilvēkus laimīgus, jo katrs, kurš būs ziedojis, jutīsies, kā daļa no šī projekta un otram darot labu, mēs kļūstam paši labāki.
    Būtiski ir arī tas, ka tavā blogā ir viss kur Tu esi bijusi, tad gan jau arī šis projekts neies zudībā. 🙂

    Tie, kuri tikai sliktu var pateikt ir cilvēki, kuriem ir mazvērtības kompleksi un virtuālā vide ir tā, kur vismaz ir sajūta, ka esi pakāpies uz avīzes un pārāks par citiem.
    Spēcīgiem un par sevi pārliecinātiem cilvēkiem, nekad nav vajadzība izteikt negatīvas piezīmes un pamācības citiem.
    Tātad, katrs paši tagad sevi variet novērtēt!!

    Zane, lai Tev veicas un ceru, ka Tavs sapnis par Antarktīdu īstenosies!

  • Arī man patīk ceļot, pagājušajā gadā pat pieveicu Santjago ceļu no Sanžēnas līdz pat Finisterei 860 km garumā. Bet ir pašam jāpadomā, ka ir savs laiks darbam, savs laiks izklaidei. Antarktīda noteikti ir kārtīga izklaide, jo šādus ceļojumus parasti piedāvā ar luksus klases izklaides jahtām. Varu pastāstīt par savu pieredzi sapņu ceļojumam, kas būs pēc nepilna gada uz Jaunzēlandi mēneša garumā – nevienam nelūdzu atteikties no pusdienām, neeju darba laikā uz bistro, bet pats sagatavoju mājās līdzi ņemamās pusdienas. Iesaku arī tev pastrādāt, būs rezultāti. Vajag tikai savu slinkumu mest pie malas. Tā es katru mēnesi atlieku 150 EUR un viss notiksies.

  • Es gribu Ferrari, saziedojiet man !!!

    Ja gribu braukt uz Antarktīdu vai vēl kaut kur ceļot, tad strādā un krāj. Nepietiek, grūti ? Strādā vairāk, savelc jostu ciešāk, mazāk laika pavadi taisot šādus blogus. Kādēļ citiem ir jāstrādā un jākrāj savām izklaidēm un ceļojumiem, bet citi domā, ka kāds viņiem šo prieku uzsauks.

  • Atbalstiju Zani tik ilgi, liidz pati Zaniite vienaa no saviem komentariem nolika citus. Domaju, Kardashinas, Hiltones, Biberus utml. Ja esi pozitiivs un gribi, lai Tevi atbalsta, nenoliec citus, lai kas arii vinji buutu, lai ko arii vinji dariitu. Arii vinji ir daudz ko uzdroshinajushies, arii vinji ir pakljauti publiskai vinju lemumu un darbiibu iztirzaashanai (un daudz lielakai, ka Zane sheit). Tikko Tu saaki nolikt vinjus, Tu saaki liidzinaaties tiem visiem niideejiem, vaimanaataajiem un skaugiem sheit. Tieshaam biju domajusi ko ieskaitiit, bet pec ta viena komentara Tavas akcijas ir lejaa.

    • Beidz te attaisnot savu taupību. Varētu padomāt, ka tikai viena Zanīte ir pasaulē. Pingvīnu Zane ir E, es esmu S. Tā ka droši skaiti naudu pingvīniem.

  • Kas neriskē – tas…nedzer šampanieti?
    Kas kaunu neprot – tas badu nemirst! 😉 – Patiesībā, šis teiciens vairāk gan domāts (no manas puses) par uzdrošināšanos/drosmi “lekt”, riskēt (labi zinot, ka mūsu dažkārt skaudīgajiem kaimiņiem, NOTEIKTI ir savs viedoklis par tikumiem un netikumiem, lietderībām un nelietderībām). Man noderētu daļa Tavas drosmes un uzņēmības! Katrā ziņā – novēlu tikt gan turp, gan arī atpakaļ – kur Tavi sapņi Tevi nes!

  • Zane, Tu esi fantastiska! Un Tavs neprātīgais un skaistais sapnis, lieliskā, spridzīgā iztēle un spēja to visu pārraidīt mums – ir tūkstoš pingvīnu vērti! Vakar iegriezos “Gandrā” pēc Lafumas somas un ceļa kurpēm, un veikala meitene vaicāja, vai esmu kārtējais Zvaigžņu ceļa plānotājs šai gadā? Tādu pēdējā laikā starp latvietīšiem esot neskaitāmi daudz. Piemiedzu ar aci, un viss skaidrs, no kurienes šis spēriens beidzot – “Move your ass and realize your dream!”

  • VAI 100 LATVIJAS BIZNESA CILVĒKI VAR ATTEIKTIES NO PUSDIENĀM – baigais brainwashing.

    No facebook nevar ielogoties komentēšanai nav secure lapa

  • Tie, kas atbalsta infantilismu jebkurā tā izpausmē, īstenībā nodara lielu ļaunumu atbalstāmajam, laupot viņam iespēju kļūt pa īstam pieaugušam, uzņemoties pilnu atbildību par saviem lēmumiem un iemācoties pašam kļūt par dāsnu savu vēlmju sponsoru.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.