Droši vien, lielākā daļa no jums, izlasot šādu virsrakstu, nogroza galvu, pie sevis nomurminot retorisku jautājumu – „Nez ko tad tu visu laiku līdz šim darīji?”. Jā, es ceļoju, bet ne gluži tā, kā sapņoju. Pirms sava pirmā ceļojuma dzēru tēju ar vienu puisi, Dmitriju, kas bija ceļojis vairākus gadus un viņš man toreiz sacīja, ka ir ļoti būtiska atšķirība – vai tu ceļo ar konkrētu gala termiņu un gala mērķi vai bez. Un ieteica man pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no visiem galiem un mērķiem.
Tomēr līdz šim, dažādu iemeslu pēc, vienmēr ir nācies ceļot ar atpakaļ ceļa biļeti kabatā. Arī šoreiz man tāda teorētiski ir – uz decembra beigām, bet – esmu nolēmusi to neizmantot. Protams, protams. Tas ir mans atkāpšanās ceļš, ja notiek kāda „tfu-tfu-tfu” situācija. Bet ticu, ceru un paļaujos, ka nenotiks un varēšu kopā ar mugursomu aplēkšot Centrālo un Dienvidameriku (sīkāk par maršrutu nākamajā ierakstā).
Viss varēja būt pavisam citādāk – no jaunā gada es gandrīz uzsāku godīga un kārtīga cilvēka dzīvi. Sāku vienoties ar brīnišķīgu darbu, bet nevienojāmies. Arī mana privātā dzīve, apmetusi gaisā kūleni un apgriezusies par 180 grādiem, aizgāja pretējā virzienā. Un tā, profesionālās un privātās dzīves tiltiem degot aiz muguras un, izgaismojot ceļu uz priekšu, sapratu, ka man jāizdara TAS – ir jāsāk ceļot bez gala un bez malas. Bez laika un telpas grožiem. „Nauda, kur, sasodīts, tu ņemsi naudu?”, parasti šai vietā atskan jautājums (tāpēc par to – aiznākamajā ierakstā).
Sakarā ar visām pārmaiņām, es mainu arī šī bloga nosaukumu – turpmāk tas sauksies „mugursoma.lv”, kas būs piedzīvojumu un iedvesmas stāstu pilna. Vecā adrese vēl darbosies vismaz gadu, no stress.
Es jau sen ceļojumos esmu gribējusi ieviest kādas „papildus fīčas” un šobrīd man izskatās, ka tās būs sekojošas:
- NAUDA. Publiskošu savus izdevumus (līdzīgi kā Santjago ceļā, diezgan interesanta statistika pēc tam sanāk).
- JOGA. Katrā valstī, kur tādu izdosies atrast, centīšos satikt vietējo Kundalini jogas kopienu, lai kopīgi praktizētu.
- PIRMAIS. Katru dienu izdarīšu kaut ko pirmo reizi “mazu” (piemēram, apēdīšu jaunu ēdienu vai iepazīšos ar kādu cilvēku (ha-ha, tas nebūs baigi sarežģīti)) un katrā valstī kaut ko „lielu” (lēciens ar izpletni, deja, kāds amats utt.)
- SPĀNISKAIS. Es ceru, ka tas notiks dabiskā ceļā, bet no šī ceļojuma gribu atbraukt ar tekošu spāņu sarunvalodu.
- LATVIJA. Līdz šim jaušības vienmēr ir parūpējušās, lai tālās zemēs esot, es turpinātu satikt Latviju – cilvēkos, stāstos, situācijās. Šo es nevaru gluži ieplānot, bet „pasūtīt” man neviens nevar liegt, tāpat kā uzmanīgi skatīties un meklēt. Ja kas, pirms ceļa uzšuvu uz somas Latvijas uzrakstu – lai jaušībai arī mani būtu vieglāk atpazīt.
