Ļoti īsa tekstuāla piebilde bildēm.
Secinājums ir viens. Nepilnas divas dienas tādai pilsētai kā Lisabona – tas ir stipri par “īsu”. Šo dienu greznoja gan pašas pilsētas krāšņums, gan mazi, neplānoti momenti – koncerts parkā, pāvi un pīlēni ielās. Netālajā pilsētā Sintrā, kur ieturējām vakariņas, nonācām jau pa tumsu un biezā migla neļāva saskatīt, bet lika vien nojaust – šī ir mistiska, mazliet mežonīga un apbrīnojami skaista vieta, kur atgriezties kādreiz dienasgaismā. Un cilvēki. Ceļabiedri, bijušie kolēģi un.. latvieši. Saņēmu ielūgumu no draudzenes, kas, kā izrādās, tagad dzīvo Lisbonā un rezultātā arī šeit nakšņoju pie latviešiem. Mazā pasaule.
