Kā es kļuvu par ķirbju veceni?

Lai nejaušam garāmlasītājam nerastos maldīgs priekšstats par mani kā mūžīgās dzīves pārdomās un atmiņās iegrimušu sievišķi, padalīšos par tādu gluži ikdienišķu tēmu kā kulinārija.

Pašlaik cepu ķirbju pankūkas. Izklausās garšīgi? Izklausās pretīgi, es būtu teikusi vēl pirms kāda gada. Vispār man ķirbji ir patikuši vienmēr. 2 iemeslu dēļ – labi izskatās un viegli izaudzēt (iebāz sēklu kompostčupā un aizmirsti). Bet ēst? Nu nē, paldies. Mana māte ir ļoti talantīga sieviete un izcili prot dzīvē ļoti daudz lietas. Tomēr ķirbju pagatavošana neietilpt šajā sarakstā. Pamatā bērnībā tikām lutināti ar marinētiem ķirbīšiem (nu kas tie par svētkiem, kur kristāla bļodiņā negozējas šie zeltainie kubiciņu mazulīši (citreiz vēl ar tādām viļņotām malām)). Brrrr… Nepārprotiet, viņi, visticamāk, nebija slikti pagatavoti, bet man vienkārši ļoti negaršo marinēti ķirbji. Un otrs veids bija tos sacept uz pannas plānās šķēlītēs (kas vēl bija dažreiz paciešami) un tad to visu iemočīt piena zupā. Nu tad ir zeme atveries, kas pieklājīgā formā skan – paldies, šodien kaut kā ēst negribas.

Nu lūk. Līdz saviem 30+ biju nodzīvojusi svētā pārliecībā, ka ar ķirbjiem arī turpmāk draudzēšos attālināti. Bet liktens bij’ lēēēēmis, ka man jāiepazīst šī oga no visām pusēm. Pirmais, kas izmainīja manu ķirbju uztveri, bija Lienes Vilnītes projekts – žurnāls Pie Galda, kura pirmajā numurā publicēta ķirbju zupas recepte. Protams, es nemūžam nebūtu iedomājusies kaut ko tādu pagatavot, ja šī žurnāla izdošanas svētkos nebūtu pasniegta tieši šī zupa. Liku pie lūpām zināmu šausmu mākta, bet jau drīz pastiepu šķīvīti papildporcijai. Un tad jau bija, „fantāzijas upēm vārti vaļā”.

Ar ķirbju zupu esmu apnikusi saviem tuvākajiem draugiem un pat kolēģiem, jo par to regulāri visiem stāstu (un ne tikai stāstu, bet arī pagatavoju un tad tā visiem ir jāēd, ha-ha. vienīgais, kas nav padevies, ir mans dzīvesbiedrs).

Otra ķirbju fīča ir mana darbakolēģa kulināra Jāņa ieteiktās ķirbju pankūkas, kuras top arī paralēli šim rakstugalam (jāsaka, ka ne tikai top, bet arī pazūd. nom, nom, ņamm, ņamm). Receptes niansēs šoreiz neiegrimšu, bet galvenais, kas pārvērš šīs pankūkas no cūku siles ēdiena par karaliskām uzkodām, ir tām pievienotais ķiploks (ļoti subjektīvs viedoklis, protams (kā jau viss šeit sarakstītais)).

Un trešā lieta manā ķirbju ēdienu trīsvienībā ir Cepamķirbis. Dabūju to darbā kā balvu vienā konkursā (kurā stāstīju par ķirbju zupu, btw). Neko ļaunu nenojaušot, ķirbis dzīvoja uz manas kamīnaugšas līdz pat Hallo-vīna svētkiem, kad mājās nekā prātīga ēdama nebija un ķirbis, protams, tapa upurēts. Viņam tika veiktas dažādas nežēlīgas izdarības – nocirsta galva, izņemtas iekšas, pats pietūcīts ar visādu figņu. Nu būtu zinājusi, ka kaut kas tāds iznāks, viņš ne dienu manās mājās nebūtu nodzīvojis. Tā kā veikalā vairs viņi nebija nopērkami, izmantojot dienesta stāvokli, no darbavietas izcīnīju vēl 2 eksemplārus, kurus, protams, piemeklēja tāds pats liktenis kā viņa sugasbrāļus.

Es nezinu, kas nākamgad notiks manā dārzā, bet viena lieta būs kā likts – kompostčupa taps uz pusi garāka. Guess why :).

p.s. secinājums: viens bloga ieraksta platums ir vienāds ar pankūku cepšanas garumu.

One response to “Kā es kļuvu par ķirbju veceni?

  1. Hah, tā jau ir – kā mēs ar draudzeni pirms gadiem desmit spriedām – tie, kuriem ir 30+, ir tādi … citādāki :D tagad, kad pašām… nu ja, es arī savos 30+ iemīlējos ķirbī – ne tā ļoti dramatiski, bet ķirbju zupa un cepti ķirbji un ķirbjābolu biezenis ir baigi labi :) man gan neviens neko nenoprezentēja un ar vari mutē nelēja, bet arr kaut kādā trustable recepšu vietnē izlasīju, ka ķirbji jācep cepenē un tik jāliek klāt pastai vai zupai beigās – tas jau izklausījās pēc plāna! (jau +1), bērnam vārot biezeņus un liekot viskautko kopā (jo pašai tak nebūs jāēd!), sapratu, ka ābols+ķirbis = pičikauuu! (atkal +1), bet šajā vasarā, kad atmetu gaļu un vēl pretī no vectētiņa dabūju muskataķirbi (??), kurš garšo lieliski vienkārši pliks, ķirbis kaut kā ļoti ienāca manā dzīvē uz palikšanu (+1111…) :) p.s. marinēti ķirbji man gan vienmēr r garšojuši…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s