Es kādreiz spēlēju ar sevi domu spēlīti. Tas ir tā – tu pēkšņi saproti, ka domā kaut ko pilnīgi idiotisku vai dīvainu (man tādas domas ir diezgan bieži). Piemēram, par to, vai krokodiliem arī salst. Un tad tu sāc „tīt filmu atpakaļ” kā tu līdz šādai nepārspējamai domai esi nonācis. Un tās ķēdītes ir ļoti interesantas. Pie krokodilu jautājuma Tu esi nonācis, jo domāji par šausmu filmām, pie tām Tevi noveda Melanholijas atcerēšanās, pie Melanholijas Tevi noveda (bet, protams) pilnmēness, par pilmēnesi tu sāki domāt, jo atcerējies cik daudz tev šodien bija jārisina dīvainu problēmu darbā, pirms tam tu atcerējies kā viens klients uz tevi kliedza, ka tu nekad dzīvē neesi neko ēst pagatavojusi, ja reiz atļaujieties tādas stulbības uz preču marķējuma rakstīt (ko es, protams, personīgi daru), to es atcerējos, jo gribēju vakariņām pagatavot makaronus un sāku lasīt, cik ilgi tie jāvāra… nu principā tā var turpināt vēl ilgi. Citreiz ķēdītē ir pāris posmi, bet citreiz to var trīsreiz ap kaklu aptīt. Nu, lūk, saīsinot šo stāstu, sanāktu, ka „Makaroni ir jāvāra 8 minūtes un krokodiliem arī salst.”
Šādā formā šī cēloņsakarība, protams, izklausās makten dīvaina, bet dzīvē tā bieži notiek. Piemēram, es iepazinos ar savu dzīvesbiedru, jo negribēju piesārņot dabu. Vai – es strādāju celtniecības uzņēmumā, lai nonāktu pašreizējā dzīvesvietā. Man šobrīd ir labs darbs, jo es 8.klasē biju iemīlējusies nepareizajā puisī. Lai cik absurdi izklausītos šādi apgalvojumi, tie ir absolūti patiesi. Un brīžiem mūsu lielos likteņa ratus var iesviest grāvī mazs sprungulis vai intuīcija ievest pareizajā sānu ceļā, kur ikurāt lielā laime noparkojusies.
Par šo tēmu varētu runāt ilgi un dikti, bet man šķiet, ka man iznāk pārāk gari tie bloga ieraksti, tāpēc rakstura audzināšanas nolūkā lieku punktu. Turpinājums sekos (vēl nezinu kāds ;).
Iveta
“Man šobrīd ir labs darbs, jo es 8.klasē biju iemīlējusies nepareizajā puisī” – kāda ir šī ķēdīte? 🙂
kamzolis
Nu patika man kāds jaunēklis un biju dzirdējusi, ka šis puisis ies mācīties uz eksakto klasi, tāpēc arī es vidusskolā tajā iestājos (protams, viņš izdomāja vispār nepalikt vidusskolā). Tāpēc, ka neslikti mācījos šajā klasā, mani audzinātāja klasasbiedrenes vietā aizsūtīja uz nometni gudrīšiem Alfa Ķīmiķu sekciju, kur iepazinos ar toreizējo puisi, kura paziņu lokā savukārt bija meitene, kas strādāja vienā firmā par sekretāri, un šī firma meklēja reklāmas-mārketinga-PR cilvēku, tā meitene mani uzrunāja, es aizgāju aprunāties, mani pieņēma darbā, es tur nolauzu gadus 4,5, gūstot to, ko sauc par dzīves skolu un šī pieredze bija diezgan izšķiroša, kad šībrīža darbā no PR jomas pārgāju arī uz Mārketingu. Nu kaut kā tā. 🙂
Mausoons
Puisis, izrādījās, bija pareizu pareizais, kurā samīlēties. 🙂
Juris
Šim ir pat zinātnisks apzīmējums – tauriņa efekts 🙂
Jebkura mūsu darbība izraisa sekas un nekad nevar zināt vai visnenozīmīgākā kustība beigās nepārvēršas par pasaules līmeņa kataklizmu