Man auto jāatdod lidostā 8:30. Man sanāk iestūrēt pie šiem 8:29. Perfekti! Tad vilcieniņš aizvizina līdz terminālim, man atkal neizdodas reģistrēties “self check-in”, bet pēc ilgākas meklēšanas klientu serviss tomēr atrod manu rezervāciju un es saņemu iekāpšanas karti. Somu nolemju nenodot – nebūs jāmaksā un nebūs to pēc tam jāmeklē pa puslidostu. Rindas uz drošības... lasīt vairāk
Trip: Pirmo reizi ASV
2012. gada rudens. Mans pats pirmais ceļojums uz tik tālu vietu un vienatnē, pēc nesen veiktas operācijas – nedaudz bailīgi un ļoti vilinoši. Pusotrs mēnesis, kurā piedzīvots saullēkts Lielajā kanjonā, pazaudēta nauda Las Vegasā, braukts pār Sanfrancisko Zelta tiltu, skatīti viļņi Maiami pludmalē, izmests lociņš līdz Bahamu salām, dzirdēti neticami stāsti Čikāgā un pieskatīts kaķis Ņujorkā.
Ja reiz liktenis mani atvedis līdz Īstonai, nolemju izmantot iespēju un izpētīt šo mazpilsētu. Aizņemos Jesikas velosipēdu. Viņa atvainojas, ka tas ir sliktā stāvoklī, esot nopirkuši kādā garāžas izpārdošanā par 10 dolāriem, nezinot, vai tam ātrumi vispār pārslēdzas. Prasu vai viņiem ir veloatslēga, tāda neesot gan. “Ai, štrunts, ja nozags”, nosaka Endrjū. Viņš vēl piepumpē... lasīt vairāk
Ir svētdiena un Jesika ar vecākajiem bērniem pošas uz baznīcu, Endrjū ar mazo paliek mājās. Esmu sazinājusies ar draugu un sarunājusi, ka uz pāris dienām aizbraukšu uz Harisburgu, kas ir nepilnu divu stundu attālumā no Īstonas. Endjū mani aizved līdz autoostai ļoti savlaicīgi, paēdu varenas brokastis – virtuli ar kafiju, un dodos ceļā. Pensilvānija no... lasīt vairāk
Vakardiena bija diena, kurai nebūs atstāsta un izklāsta. Es to negribu aprakstīt. Varbūt nevaru. Varbūt tas nemaz nav iespējams. Un nav vajadzīgs. Liktenis mani šūpo visai plašiem vēzieniem. Vakardienu es pavadīju slimnīcā, kopā ar cilvēku, kuram atlikušas dažas dienas. Pamatā klusējot un klātesot. Es esmu zeme. Daļa no manis ir sakopta, auglīga, tā tiek rūpīgi... lasīt vairāk
