Kategorija: Stāsti

Diena sākas kā jau visas dienas – brokastis, telts novākšana, ceļš. Šorīt ainava ir tikpat vienmuļa kā vakar, bet lēnītēm apvidus top interesantāks. Pusdienlaikā esam klāt Yellowstone nacionālajā parkā. Vispirms noķeram internetu, tad braucam uz dušām. Tieši pie sieviešu dušas ieejas nolēmis ieturēties krietns briedis, tomēr viņš sabīstas ātrāk nekā es un aizlaižas lapās. Nomazgājušies... lasīt vairāk

Muzejs. Bārs. Futbola komanda. Viss Montanā ir “world famous” vai “world biggest”, par ko mēs, protams, dzenam jokus, piedēvējot pasaules slavu visādām necilām lietām un vietām. Arī apstāšanās vieta, kuru rotā uzraksts “ainaviska”, mums diez ko tāda nešķiet – uz visām pusēm skatāmi vien sausas zāles pilni līdzenumi, kuros, snuķus kustinādami, rosās divi naftas sūkņi.... lasīt vairāk

Lai arī mūsu uzturēšanās laikā šeit bija bezvējš, aizbraucot dzelteno lapu paklājs ir daudz biezāks nekā pirms pāris dienām. Šodien ir 9. oktobris, visi apkārtējie kempingi ir jau slēgti, arī šis beigs darboties 12. oktobrī. “Winter is coming”, nopūšas Rafaēls. Tomēr šorīt tiekam saules lutināti. Izbraucot tā vēl slēpjas aiz kalna, bet kolīdz esam uz... lasīt vairāk

Dunkans jau sen ir mums solījis pagatavot vienu no saviem mīļākajiem ēdieniem, kurš radies pilsētā ar nosaukumu “Hangtown”, kur savulaik noziedznieki sodīti ar nāvi pakarot. Savulaik kāds vīrs, vārdā Toms, atradis naudu un, ieceļojot šajā pilsētā, iegriezies glaunākajā krogā un teicis, lai viņam brokastīs pagatavo visdārgāko ēdienu, kas viņiem pieejams. Šefpavārs izvēlējies austeres un olas,... lasīt vairāk

Šodien gan ir laiks kustēt tālāk, pabrokastojuši un novākuši teltis, sēžamies mašīnā un uzsākam braukt Montānas štata virzienā. Pulkstenis ir tikai desmit – Dunkans un agrā tumsa pamazītēm maina mūsu gulētiešanas un celšanās paradumus. Sākumā ceļš ved gar upi, kur vakar makšķerējam, bet vienā brīdī tas nogriežas citā virzienā un sākam lēnītēm celties aizvien augstāk... lasīt vairāk

Abi vīriešie jau agri no rīta grabinās ap kastroļiem, lai ātrāk tiktu makšķerēt. Es arī samiegojusies pieslēdzos brokastīm, bet pēc tam iebrienu upē atžirgt – tas strādā. Tad mēs konstatējam, ka Dunkans aizmirsis mājās makšķerēšanas piederumu maisiņu, par ko dikti bēdājas. Ko tur daudz bēdāties, aizšaujam līdz netālam veikalam un nopērkam pāris uz āķa liekamas... lasīt vairāk

Lai arī Dunkanam ir vien pāris mantas, tagad, kad mašīnā jāietilpst trim cilvēkiem, vietas menedžments top aizvien svarīgāks. Rafaēla pūļu rezultātā man pat nav jāsalokās deviņos līkumos, lai ietilptu aizmugurē. Sēžu blakus mūsu bibliotēkai, kas no pāris grāmatām ceļojuma sākumā ir pārtapusi divās pamatīgās kaudzēs – pamatā tur atrodas Rafaēla vājības, bet viena otra manējā... lasīt vairāk

“Nu un šodien ir tava ASV dzimšanas diena”, konstatē ceļabiedri un man nav ne mazāko iebildumu pret divām dzimšanas dienām. Kamēr pārējie strādā, es piesēžos pie interneta un izpakoju virtuālās e-pastu dāvanas, ziņu puķes un daudzās apsveikuma kartītes, pamatā no Latvijas, bet daudzas ceļo no pārējās Eiropas, Dienvid un Ziemeļamerikas, Āzijas un citām pasaules malām,... lasīt vairāk

“Tātad, tava dzimšanas diena ir šodien vai rīt?”, Rafaēls no rīta grib precizēt. “Nu, kā to ņem”, atbildu, “teorētiski rīt, bet praktiski, ja skatās pēc Latvijas laika, tad tā sākas šodien trijos”. Puiši mani gribēja jau šorīt vest svētku brokastīs uz pilsētu, bet, tā kā esam iecerējuši turp doties pēcpusdienā, saku, ka tāda vizināšanās būs... lasīt vairāk

“Zane, man tev kaut jāpastāsta”, Dunkans no rīta izskatās tāds kā sajūsmināts, tāds kā zobgalīgs. Nu, nu, klāj tik vaļā. “Mēs ar tevi braucam Transsibīrijas vilcienā, trešās klases vagonā kopā ar vistām, aitām un citiem lopiņiem. Kad atnāk policija, viņi neparko negrib ticēt, ka mēs esam zemnieki, jo man ir mans iPads un tev –... lasīt vairāk