Ledāju parks bez ledājiem

Lai arī mūsu uzturēšanās laikā šeit bija bezvējš, aizbraucot dzelteno lapu paklājs ir daudz biezāks nekā pirms pāris dienām. Šodien ir 9. oktobris, visi apkārtējie kempingi ir jau slēgti, arī šis beigs darboties 12. oktobrī. “Winter is coming”, nopūšas Rafaēls.

Tomēr šorīt tiekam saules lutināti. Izbraucot tā vēl slēpjas aiz kalna, bet kolīdz esam uz lielā ceļa, saule jau spīguļo priekšā. Ir diezgan agrs un kalnos aizķērusies rīta migla, kas kopā ar rudenīgajiem kokiem un sauli veido tādas akvareļu greznas, ka nenoskatīties. Tomēr skatīšanās ir vienīgais, kā varu tās iemūžināt. Joprojām sēžu mašīnas aizmugurē, blakus lielajam Rafaēla koferim un apkaimi varu redzēt pa dažām šķirbām un sānu logu, tomēr noķert labu kadru ir teju neiespējami. Par to man gandrīz vai raudāt gribas, jo šorīt ir viss – gaisma, krāsas, kompozīcija, tik poga janospiež. Ceļošanai kopā ar citiem ļaudīm ir daudzi plusi, bet arī daži mīnusi, no kuriem vienu sauc “pielāgošanās”. Attiecīgi es nevaru apstāties uz katra stūra, kā to darītu, ja brauktu viena. Mazliet smieklīgs ir apstāklis – kopš ceļojam kopā ar jaunu ceļabiedru, kuram, kā jau ikvienai dzīvai būtnei, ir savas dīvainības, mēs labāk saprotamies ar Rafaēlu, jo pa šiem mēnešiem esam diezgan pieslīpējušies – zinām, kas otru kaitina un cenšamies to nedarīt.

Vienā brīdī migla pēkšņi izbeidzas un mēs varam skaidri skatīt visu apkārt notiekošo. Kalni ir iespaidīgi, ko nevar teikt par ledājiem. Lai arī šis nacionālais parks nes ledāju vārdu un vieta, kurp dodamies šodien, saucas “Many Glaciers”, tie ir izkusuši pavisam vai no tiem palikušas vien nelielas ledus svītriņas. Arī ūdens krātuvē līmenis ir ļoti zems un, iespējams, drīz tas izzudīs pavisam. Tāds pats liktenis sagaida floru un faunu, kas nevarēs tik ātri pielāgoties daudz sausākai dzīvei.

Dienas vidū iebraucam mīlīgā kempingā, kas gan jau ir daļēji slēgts, tomēr palikt te var. Pilna kempinga cena ir 10 USD, bet, esot kopā ar Dunkanu, mēs varam pirkt seniora biļeti, kas ir uz pusi lētāka. Nakstmītne par 5 USD trim cilvēkiem ir pavisam labi. (Ja jūs gadījumā kādreiz prātojat, kāpēc šie izdevumi neparādās tabulā, tas nozīmē, ka bijusi Dunkana kārta maksāt, viņš arī šobrīd sedz mūsu degvielas izdevumus). Pie ugunskura gan šovakar netiksim, jo, pretēji iepriekšējam kempingam, šeit plosās negants vējš. Pēc ilgiem laikiem atkal lietojam mietiņus, lai nostirpinātu telts stūrus, parasti iztiekam tikai ar ārējā apvalka nostiepšanu. Kamēr puiši riktē teltis, es sadzejoju pusdienas un uzvāru lielu tējas termosu, ar ko sildīties vējā. Un sūtu siltus tējas paldies sveicienus Evai Ikstenai – Strapcānei!

_DSF4352

Pēc pusdienām mirkli atpūšamies, tad mēs ar Rafaēlu esam gatavi kam aktīvākam, bet Dunkans izlemj palikt tepat un palasīt grāmatu. Viena no pārgājienu takām sākas netālu no kempinga un ved apkārt diviem ezeriem. Mana cerība, ka tā būs lēzena, attaisnojas un varam iet abi vienā ritmā. Vējš skrien pār ezeru, raudams viļņiem nost baltās putu cepures, koki lokās un klanās. Rafaēls iet, sagrābis rokā pielādētu trokšņa patronu verķi. Atskanot skaļam čīkstienam, šis paziņo, ka tas neesot uz labu. Mierinu ceļabiedru, ka šoreiz bailēm lielas acis – tā čīkst koki, dažreiz to skaņa atgādina dzīvnieku balsis.

Koks blakus mūsu kempinga galdam, piemēram, rej kā suns. Arī zinot koka niķi, tāpat katru reizi saraujamies. Pēc 11 km pastaigas esam drusku saguruši, tāpēc priecājamies, ka šovakar šefpavāra lomā ir Dunkans. Top Alfredo mērce, makaroni un dārzeņu sacepums. Mēs ar zināmām bažām vērojam viņa izdarības tumsā – mērce šķīst uz visām pusēm, dārzeņi krīt ārā no pannas un drusku piedeg, tomēr rezultās ir ļoti labs. Kā ierasts, esam pācentušies ar daudzumu, ēdamais pietiks vēl rītdienai.

Par spīti niknajam vējam, mums šovakar ir piemeties pļāpājamais. Sargājot trīs sveces no brāzmām, klausāmies Dunkana dzīves stāstos. Paralēli savai pamatnodarbei – aizstāvības advokātam, viņš strādājis par taksistu, zvejnieku, celtnieku, pavāru, apbedīšanas biroja darbinieku, bākas sargu krasta apsardzē un ko tik vēl nē. Dunkans grib uzrakstīt memuārus un ceru, ka tas notiks, jo viņam ir, ko pastāstīt.

9. oktobris, 80. Aļaskas road-trip diena, 341. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 223 km, kopumā 19285 km

Izdevumi (2 pers.)

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 0 USD
   
Road-trip kopējie tēriņi 6890 CAN + 2197 USD

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s