Blog

Sezonas noslēguma jogas nodarbības Austras mājā
Jogas nodarbību sakarā man jums ir sekojošas ziņas – tiksimies Austras mājā vēl uz trim nodarbībām – 5., 7. un 12. jūnijā, bet tad dosimies vasaras brīvdienās. Vasarā turpināšu praktizēt individuāli un, visticamāk, ik pa laikam saorganizēšu kādu nodarbību Rīgā vai Meža mājā, bet iknedēļas regulārajām nodarbībām pagaidām esmu nolēmusi likt daudzpunktu. Par pēdējām trim... lasīt vairāk
Uz Petras dzimšanas dienu Tallinā
Sākšu ar atvainošanos par lielo pauzi, kas ielavījusies blogā pēdējā pusgada laikā – tik reti ieraksti nav šeit parādījušies kopš vietnes pastāvēšanas brīža. Tas saistīts ar manu kopējo noskaņojumu – vienkārši negribējās rakstīt. Kopš esmu pieņēmusi dažu labu lēmumu dzīvē, ir atgriezies gan dzīvesprieks, gan radītprieks, gan rakstītprieks, gan vienkārši prieks. Tā kā tagad varu... lasīt vairāk
Pavasara talka Mindaugās: “Namiņš top!”
Raugoties uz maiju, droši varu dēvēt to par talku mēnesi – pagājušajās brīvdienās devāmies palīgā brālim cīnīties ar malku Ragaciemā, ka arī apguvām kartupeļu vagas laukos, 12. maijā malkas pasākums plānojas manā mežā (ja kāds vēl nav pieteicies, bet grib pievienoties, dodiet ziņu), nedēļas nogalē pēc tam plosīsimies Latgalē. Bet, iemesls, kāpēc es rakstu šo... lasīt vairāk
Īsumā par dzīvi šobrīd
Ja gadās ilgāks posms, kad neesmu neko šeit ierakstījusi, tas parasti nozīmē vienu no divām situācijām – esmu ļoti aizņemta vai arī jūtos tā, ka negribas rakstīt, citiem vārdiem sakot, slikti. Pēdējā laikā ir bijis pa druskai no abiem, galvenokārt, pateicoties manam jaunajam darbam, liekot šaubīties kā nekad agrāk. Varbūt es vienkārši neesmu piemērota valsts... lasīt vairāk
Auksto un silto piedzīvojumu stāstu vakars 28. februārī
Ziniet, kāds ir visbiežāk uzdotais jautājums par Antarktīdu? Cik tur ir auksti?! Parasti uz to atbildu, ka Latvijā ziemā mēdz būt aukstāk, kā, piemēram, šonedēļ. Protams, protams – salīdzinājums ir ar Antarktīdas vasaru, ziemā turp neviens kuģis nebrauc, jo “visur ledus, visur sniegs”. Pašreiz tiešām nav jādodas ne uz Arktiku, ne uz Antarktīdu, lai acis... lasīt vairāk
Kā klājas maniem ceļabiedriem?
Ik pa laikam filmu vai grāmatu beigās, kas balstītas patiesos notikumos, parādās pēcvārds – filmas galvenā varone Huanita, īstajā vārdā Antoņina, tagad sasniegusi 88 gadus, dzīvo Buenosairesas nomalē, pasniedz tūristiem alu un stāsta par saviem jaunības dienu spiedzes piedzīvojumiem. Arī jūs man ik pa laikam vaicājat – kā šobrīd klājas maniem ceļā satiktajiem ļaudīm. Esmu... lasīt vairāk
Divi grāmatu gadījumi ar laimīgām beigām
Šie ir divi stāsti ar vienojošo elementu – grāmatu. Sākšu ar pirmo, savā ziņā parādu. Pērnajā pavasarī, ap Lieldienu laiku, slinki virpinot Facebook lentu, pamanīju virtuālās paziņas Ritas ašo konkursu – ja uzminēšot, kas ir krāsainie elementi bildē, varēšot dabūt tikko pagatavotu mango – klementīnu kūku uz šķīvja ar zelta maliņu. Vairāk par kūku vilina... lasīt vairāk
Sabojāti mati un persiešu valodas stundas
Uz šo ierakstu mani uzvedināja aptuveni mēnesi vecs “Ir” žurnāla eksemplārs, kurā bija stāsts par nesen aizsaulē aizgājušo “Arsenāla” tēvu Augustu Sukutu. Ar pašu Sukutu gan man dižas atmiņas nesaistās, ko nevar teikt par viņa lolojumu. Tas bija kāds no “Arsenāliem” pirms aptuveni divām desmitgadēm. Tolaik strādāju daudznozaru uzņēmumā “Kolonna”, kas šo festivālu nedaudz atbalstīja.... lasīt vairāk