Autors: Zane Eniņa

Es vairs neatceros, kā tas sākās. Ar manis teikto apgalvojumu “es arī gribu braukt tev līdzi” vai ar Zanes jautājumu “vai negribi braukt līdzi?”. Viena no abām frāzēm izskanēja pēc manas brālēna sievas Zanes Eniņas stāsta par to, ka viņa augusta beigās plāno doties uz Franciju lasīt vīnogas. Kad tieši ir jābrauc, neviens nevar pateikt,... lasīt vairāk

Vakarā iemigām jauniešu balsu murdoņā, bet pirms saullēkta mūs modina gaiļa dziesma. Gailis šeit nedzied tā kā mums ierasts, bet gan atskaņo kāda simfoniskā skaņdarba fragmentu. Brīdī, kad ir jāceļas, nejūtamies pārāk labi izgulējušās. Mierina doma, ka šodien strādāsim vien pāris stundas, lai saprastu, kā notiek vīnogu novākšana. Vairāk šobrīd vākt saimnieki nevēlas, jo ogas... lasīt vairāk

Pirms astoņiem rītā esam sapulcējušies pie šķūņa un, gaidot izbraukšanu, vingrojam. Kāds parāda kādu kustību, pārējie atkārto. Darām to joka pēc, bet vispār jau iesildīšanās pirms šāda fiziska darba ir visai jēgpilna. Tad lecam mašīnās un braucam uz lauku. Tur mums izsniedz spaiņus un knaiblītes, kuras franciski sauc vendangettes, un no šī vārda ir atvasināts... lasīt vairāk

Vakar bija svētdiena, kurā šeit netiek strādāts, attiecīgi mēs varējām baudīt brīvdienu. Dienas nozīmīgākais brīdis bija pusdienas, kas bija jāgatavo pašiem, jo arī saimniecei Karīnai kaut kad jāatpūšas. Jaunieši Sesiljas pārraudzībā pagatavoja makaronus un vairākas mērces, kā arī sacepa uz grila baklažānus, kabačus un sakaltušu maizi. Bija labi! Tā kā ēst gatavošanā nepiedalījos, tad savu... lasīt vairāk

Romantika beidzās vakar. Un šodien arī tā neatgriezās. Varbūt tā būs atpakaļ pēdējā dienā, bet varbūt romantizētā sajūta atgriezīsies kādu brīdi pēc tam, kad būsim atgriezušās mājās, kur, spriežot pēc sociālo tīklu ierakstiem, ir ieradies rudens. Divos vārdos sakot – ir grūti. Mēs tagad katru dienu sākam strādāt septiņos, kad ir pavēsi, piemēram šorīt bija... lasīt vairāk

Ir sajūta, ka ķermenis sāk samierināties ar notiekošo. 6:20 zvans, rīta procedūras, 6:45 īsa vingrošana pie šķūņa, tad sakāpjam auto un dodamies uz lauku. 7:10 sākam strādāt slapjās vīnogās un nezālēs, ap 9 pirmā pauze ar kafiju un bageti. Tad strādājam līdz 12, kad dodamies uz Valerī māju pusdienās. Pieēdamies, atpūšamies, atjaunojam ūdens krājumus un... lasīt vairāk

6:20 atskan modinātāja zvans, tu samiegojies uzzied uz zobu birstītes zobu pastu un, pucējot zobus, kāp lejā pa kāpnēm. Tur pie vienīgās izlietnes (otra ir aizdambējusies) jau priekšā kā katru rītu ir meitene ar izteiksmīgajām acīm, bet abas tualetes ir aizņemtas – arī kā parasti. Drošības labad vēl parausti durvis, tad dzirdi kā vienā no... lasīt vairāk

Ceļamies vienā un tajā pašā laikā, bet katru rītu kļūst nedaudz tumšāks – rudens efekts. Šorīt, ierodoties pie šķūņa, vēl ir neliela krēsla, bet, kad nonākam līdz laukam, ir gaišs. Un slapjš. Vakar pamatīgi lija un šodien dubļi ir visur. Īpaši starp vīnogulāju rindām, tāpēc katrs nākamais solis top aizvien smagāks. Ar dubļiem apķep ne... lasīt vairāk