Mājup ar pieturu Francijā

Tā kā Indras agrā rīta Bolt izsaukums prasīja vairāk laika nekā ierasts pa dienu, sāku meklēt braucamo vēl ģērbjoties. Tas, ka cena ir augstāka, vēl nebūtu nekas, bet lietotnē redzama tikai viena mašīna un tā pati jau ir ceļā uz lidostu. Kad esmu gatava iziešanai, mēģinu saukt taksi vēlreiz. Aplikācijā joprojām nav pieejama neviena automašīna. Labi, jāīsteno plāns B. Dodos kājām lejā no kalna, cerot nonākt pilsētas centrālajā daļā un noķert taksi uz ielas. Ir četri no rīta, apkārt pilnīgs klusums. Tiekot līdz pilsētas kanālam, vēlreiz izmēģinu laimi Bolt lietotnē. Cena ir vēl augstāka, bet vismaz atsaucas kāds šoferis. Fū.

Lidostā nonāku nedaudz vēlāk nekā plānots, bet drošības kontrole norit raiti, nekas nav nokavēts. Pusgulētā nakts nerosina vilkt ārā no somas datoru, kā to parasti daru. Sagaidu lidmašīnu, priecīga konstatēju, ka mana vieta ir pie avārijas izejas un uzreiz pēc pacelšanās iemiegu. Raustītā miegā izdodas nogulēt visu lidojuma laiku un Bovē lidostā ierodos jau mazliet mundrāka. Ārā ir nedaudz vēsāks nekā Madeirā, viegli līņā.

Līdz 14:00, kad esmu sarunājusi ierašanos naktsmītnē, vēl ir vairāk nekā trīs stundas. Sagaidu 6. autobusu, tas par vienu eiro aizved līdz Bovē centram. Kad šeit iepriekšējo reizi nakšņojām ar Eduardu, lielā Sv. Pētera katedrāle bija slēgta, tāpēc šoreiz sāku ar tās apmeklējumu. Arī iekšpusē tā ir tikpat iespaidīga kā no ārpuses, daudzviet gan notiek remonts, kas neļauj pilnībā aptvert katedrāles apjomu. Vēstures gaitā tā vairākkārt brukusi, arī šobrīd daudzviet redzamas plaisas un stutes. Blakus katedrālei atrodas MUDO (Musee de l’Oise), kur var mākslu palūkoties. To daru ar prieku, jo īpaši tamdēļ, ka mugursomu var nolikt mantu glabāšanas skapītī un klīst apkārt viegli. 13:00 muzejs uz stundu aizveras pusdienpauzē, es arī dodos kaut ko iekost, jo brokastis vēl nav ēstas. Nokopju vistas burgeru un dubulto kafiju, tad jau ir laiks doties uz naktsmītni.

Īsti droša, ka ar to viss būs kārtībā, neesmu. Rezervēju palikšanu savlaicīgi, bet tagad Bookingā vairs naktsmītni nevaru atrast, e-pastā esošā saite uz to nestrādā. Kas ir sliktākais, kas var notikt? Nekas traks, būs jārezervē cita vieta, un tad jādzen rokā nauda par iepriekšējo rezervāciju. Kad esmu nonākusi norādītajā adresē, saņemu whatsappā iekļūšanas instrukciju no saimniekiem, viss ir kārtībā. Vieta gan ir diezgan dīvaina. Lai tiktu uz namiņu, jāiet gar lūžņu pilnu pagalmu, arī namiņa priekša izskatās pamesta – tur stāv pāris apputējušu un pussalauztu āra mēbeļu.

Bet iekšpusē viss ir labi – gulta ir, vannasistaba arī. Nolieku somu un stundiņu nosnaužos, pēc tam atkal ir spēks kaut ko skatīt. Pusceļā uz centru sāk nedaudz pilināt, bet, kad esmu tikusi galā, pamatīgi līst. Šādā laikā pēc iespējas ātrāk gribas atpakaļ siltumā un sausumā. Nopērku bodē našķus vakariņām un kātoju mājup. Kolīdz tieku zem jumta, lietus beidzas un pat saule parādās. Nu nē, vēlreiz atpakaļ neiešu. Sagriežu našķus, atveru datoru un ražīgi parakstu pie vaļējām durvīm, klausoties melnā strazda serenādē, kuru ik pa laikam papildina meža baloža dūdošana. Šādu skaņu pavadījumā arī cenšos laikus iemigt, lai rītdiena nebūtu galīgi izpostīta. Ne bez grūtībām tas izdodas, bet četros no rīta, kad sāk zvanīt modinātājs, miegs ir pavisam salds.

No Bovē uz lidostu iet divi agrie autobusi – viens startē 4:30 un lidostā ierodas īsi pēc 5, bet otrs izbrauc 6:15  un galā ir nedaudz pirms 7. Tā kā lidojums uz Rīgu ir 7:55, pirmais buss ir par agru, otrais par vēlu. Attiecībā uz Bolt pakalpojuma pieejamību naktī, kopš vakardienas esmu nedaudz piesardzīga. Tomēr šobrīd, miega pilnām acīm ieraugot ekrānā trīs Bolt mašīnas, nolemju paļauties uz tām, un pārlieku modinātāju uz 5. Kad šis zvana vēlreiz, aši sakrāmējos un, tā kā laika vēl gana, izloku kājas nelielā pastaigā. Izsauktā mašīna ir klāt pēc dažām minūtēm, un lidostā esmu iecerētajā laikā ap 6. Un, labi, ka tā, jo šoreiz drošības kontrolei šķiet aizdomīgs manas rokassomiņas saturs. Pirms manis drošībnieki ķidā kāda sirma vīra koferi, rūpīgi iztaustot glīti salocītās apakšbikses, zeķes, krekliņus un citas mantas. Mans somas saturs ir stipri mazskaitlīgāks un neinteresantāks un, neko aizdomīgu neatraduši, drošībnieki to atdod. Nelielajā uzgaidāmajā zālē paņemu stipru kafiju, pēdējo šajā ceļojumā, un kruasānu, sūtot paldies Annai. Vispār jau šāda tipa īsajos braucienos mani nevajag balstīt, bet Anna man ir vēlējusi kafiju, malkoju to un pateicos!

Brokastīm man ir lieliska kompānija – Rīgas lidostas darbiniece Andra, kuru darba projektā intervēju pērn ap šo laiku, un viņas draudzene Zane.  Vispār kopš pagājušā gada, kad intervēju daudzus mūsu lidostas darbiniekus, uz aviācijas procesiem skatos citādāk. Arī šoreiz, iekāpjot lidmašīnā un redzot pa logu lidlaukā cilpojam zaķi, atceros lidostas putnu un dzīvnieku kontroles foršos darbiniekus un viņu stāstus.

Kad esam gaisā, izvelku datoru un sāku rakstīt šo gabalu. Man blakus sēž meitene, kas lasa grāmatu lietuviski. Vārds pa vārdam, sākam tērzēt. Sākam ar vārda “jūra” rakstību akuzatīvā abās valodās, tad pārejam pie paša ūdens klaja, jo kaimiņiene ir no Klaipēdas. Lai arī paši dzīvo pie jūras, lietuvieši apskauž mūs par garo un tukšo pludmali, tāpēc labprāt brauc ciemos uz Papi. Brīdi patērzējušas, pievēršamies katra savai nodarbei – viņa lasīšanai, es – rakstīšanai.

Kad lidmašīna tuvojas zemei, ziņkārīgi skatos pa logu. Jā, viss ir krietni zaļāks. Un brīdī, kad esam virs lidlauka zaļās zonas, tā šobrīd ir pavisam dzeltena – pienenes mani ir sagaidījušas! Un pat ievas, ceriņi, ābeles, korintes, tulpes! Piedodiet, ka jums bija vēss pavasaris, es ļoti priecājos, ka neesmu to nokavējusi.

Eduards ir atbraucis pretī un, stūrējot caur Rīgu, kāri ķeru katru skatu. Viss ir tik zaļš, tik mājīgs. Tāpēc vien bija vērts braukt projām, lai piedzīvotu šo atkal satikšanās prieku. Un dārzs! Arī manā zālienā pieneņu paklājs, sadīguši pirms prombraukšanas iesētie redīsi. Āra un iekšas puķes ir izdzīvojušas. Zied zemenes un ābeles, ceriņi vēl ne, te ir vēsāks. Eglēm izlīduši mazi zaļi pirkstgali, papardēm arī. Gārsa izaugusi liela un trekna. Lociņi. Ķiplociņi. Un kafija no savas krūzītes. Un duša. Cik garšīga maize! Neizsakāmi labi būt mājās.