Esmu nepiedodami maz rakstījusi pēdējā laikā, bet par rakstīšanas un nerakstīšanas sajūtām, iespējams, taps atsevišķs ieraksts. Daudz aktīvāk sanāk satikt cilvēkus – ziemā lielākoties privātos un korporatīvos pasākumos, bet tagad pavasarī atkal sarosījušās bibliotēkas. Zemāk redzams šobrīd zināmo pasākumu grafiks, priecāšos satikties!
Pēdējos gados esmu ciemojusies aptuveni 50 bibliotēkās. Dažas no tikšanās reizēm ar lasītājiem palikušas atmiņā spilgtāk, dažas jau pabalējušas, bet kopējais iespaids ir tāds, ka bibliotēka ir kaut kas vairāk nekā vieta, kur izsniedz grāmatas. Tā ir informācijas krātuve, notikumu mājvieta, izstāžu zāle, digitālais glābējs, literatūras ieteicējs, vieta, kur satikties un aprunāties.
Bibliotēkā strādājošie bieži vien sazināmi arī tad, kad ēku durvis jau slēgtas. Arī es jūtos kā VIP klients savā Inčukalna bibliotēkā, kuras darbinieces sūta ziņu, kad pienākusi mani interesējošā grāmata, atgādina par sevi, ja esmu aizmirsusi laikus pagarināt jau paņemto grāmatu termiņu, un visādi citādi rūpējas, lai es varētu tikt pie gaidītās lasāmvielas. Un man ir aizdomas, ka tā tur jūtas visi.
Atceros vienu no apmeklējuma reizēm. Kopā ar mani bibliotēkā ienāca kundze gados, nodeva izlasīto grāmatu “Pansija pilī” un atbrīvoja no papīra apskāvieniem brangu amarilli – dāvanu darbiniecēm. Drīz durvīs parādījās vīrs gados ar papīra lapu rokās, kurai vajadzēja nonākt saskarē ar digitālo pasauli – viņš kopā ar vadītāju iegrima datoru ekrānos. Apkārt bizenēja pāris bērnu un mazs sunītis, arī mazi un četrkājaini apmeklētāji šeit ir gaidīti. Kad suni bija samīļojuši visi, ienāca glauns kungs ar puķi, pateicās par drauga pieskatīšanu (blakus bodē ar šo nedrīkst rādīties), un abi devās mājās. Tad vēl pie ieejas pamanīju izveidotu sēklu apmaiņas punktu un apņēmos nākamreiz paņemt līdzi ko kastītēs ieliekamu no saviem krājumiem.
Tā es katru reizi dodos uz savas bibliotēkas sociālo burbuli ar grāmatām un prieku. Pateicoties mājīgajai sajūtai, bagātīgajam grāmatu klāstam un universitātes motivācijai, šogad jau izlasītas kādas 30 – 50 grāmatas, sākot no bērnu īsstāstiem līdz Ciglītim, Zemdegām un Rozes vārdam.
Arī citās bibliotēkās, kurās viesojos kā ciemiņš, vienmēr tieku pie sirsnības devas, citreiz arī pie kāda našķa vai puķes. Šai sakarā man ir neliels lūgums (protams, cerība, ka tas sasniegs nākamos pasākumu apmeklētājus, ir minimāla). Ja patiešām gribat ko uzdāvināt (kas galīgi nav nepieciešams), es ļoti priecātos neziemas sezonā griezto ziedu vietā tikt pie kāda spraudeņa, sakneņa, stāda, sēklas vai kāda cita artefakta no jūsu dārza (ja tāds jums ir). Tad es varētu Drustos ierīkot lasītāju dobi un piespraust zīmīti, ka šis īriss ir no Baņutas Veclaicenē, bet šīs pildītās kliņģerītes zeļ par godu Laimai no Priekules. Būtu feini, vai ne?!
Uz tikšanos!
9. aprīlis, 13.00, Vangažu bibliotēka
10. aprīlis, 18:00, Camino Cafe Liepājā, Annas draudzes mājā, Eduarda Veidenbauma ielā 10
15. aprīlis, 15.00, Maltas bibliotēka
30. aprīlis, 17.00, Jērcēnu bibliotēka
7. maijs, Kalnienas bibliotēka (tiks precizēts)
5. jūnijs, 17.00, Kauguru bibliotēka
p.s. bildes no šodienas manā un mammas dārzā.
