Vakarā iemigām jauniešu balsu murdoņā, bet pirms saullēkta mūs modina gaiļa dziesma. Gailis šeit nedzied tā kā mums ierasts, bet gan atskaņo kāda simfoniskā skaņdarba fragmentu. Brīdī, kad ir jāceļas, nejūtamies pārāk labi izgulējušās. Mierina doma, ka šodien strādāsim vien pāris stundas, lai saprastu, kā notiek vīnogu novākšana. Vairāk šobrīd vākt saimnieki nevēlas, jo ogas vēl neesot sasniegušas nepieciešamo gatavības pakāpi. Šodien viņi atkal ņems paraugus, mērīs tajos esošo cukura un skābuma līmeni, tad lems par tālāko.
Pirmajā kopmītņu stāvā ir maza virtuvīte, kur pieejama kafija un saldās franču brokastis, vjak. Vienīgais, kas nav salds, ir sviests, tad nu bagātīgi zieķēju to uz bagetes. Pirms astoņiem visi dodas uz netālo šķūni, lai pulcētos darbadienas sākumam, mani laipni aizved saimniece Valerī. Viņa saka, ka droši varu šodien vien paskatīties, kā lietas notiek un nestrādāt, ja mana kāja vēl nejūtas labi. Kāja tik tiešām nejūtas spoži, bet gribu iemēģināt spēkus vīnogu darbā, tāpēc saku, ka mēģināšu.
Mūs aizved līdz vīnogu laukam, izsniedz melnu, aptuveni 10 litrus lielu spaini, šķērītes un sadala pa pāriem. Mēs esam septītais pāris: Zanē&Zanē. Tad ar šķērītēm jāgriež vīnogu ķekari un jāmet spainī.
Kad pirmajam lasītājam spainis ir pilns, viņš vai nu pats sauc “Onvide!” (Izberam!) vai to dara brigadieris. Tajā brīdī spaiņi jāiztukšo visiem. Vīnogas tiek bērtas lielās kastēs, kas jau iepriekš novietotas kādā no ejām starp vīnogulājiem. Pilnās kastes pēc tam savāc kombainam līdzīgs agregāts.
Galvenais triks ir neiegriezt ar asajām šķērītēm rokā sev vai pāriniekam, tāpēc labāk izvairīties no ķekaru griešanas, darbojoties iepretim. Tieši domāju, nez kā tā iegriešana notiek, kad neredzot labi ķekara kātu aiz lapām, viegli iegriežu sev otrā rokā. Merde! Neko, būs jābūt uzmanīgākai. Atsakos no plākstera, ar ko saimnieki ir nodrošinājušies un griežu vien tālāk. Kad esam tikuši galā ar vienu rindu, jāiet pa šo pašu rindu atpakaļ un jāskatās, vai vēl nav palicis kāds ķekars, ko savākt.
Kad nonākam vīnogulāju rindas galā pie mašīnām, mūs gaida brīnišķīgas otrās brokastis – kafija un bagete ar papildinājumiem – sieru, desu, šķiņķi. Uzreiz tiek piedotas saldās brokastis, ja tik drīz tiekam pie šāda lutinājuma. Tiek piedāvāts arī vīns, bet to es vēl neriskēju mēģināt – tā es vēl visus pirkstus nogriezīšu. Ieturējušies dodamies nošķīt vēl vienu rindu. Nu jau top karstāks, tāpēc priecājamies, ka šodien ir īsā darbadiena un pēc rindas pabeigšanas dodamies mājās.
Es esmu ļoti priecīga, ka ar visu savu sapampušo kāju pastrādāt varu tīri labi. Vienīgi kurpē kāju vēl nevaru dabūt iekšā, bet, strādājot sandalēs, visas zeķes aplīp ar sunīšiem. Pirms mazgāšanas jāierēķina vēl zeķu attīrīšanas etaps.
Pusdienas tiek servētas saimnieku mājā, tās atkal ir pasakainas. Uzkodas, otrais, saldais – viss ir tik ļoti garšīgs! Ēst gatavo saimniece Karīna, kas ikdienā strādā ar zirgiem. Nezinu vai galvenais ir Karīnas gatavošanas talants vai labas izejvielas, bet ēdiens ir izcils. Vakariņas vispār ir kulinārijas šedevrs, klāt, protams, pašu ražotais vīns un šampanietis. Par spīti kājas stāvoklim, šovakar tomēr nedaudz to nogaršoju.
Nākamajā dienā Valerī saimniecībā vēl tiek vērtēta ogu gatavība, bet mums tiek piedāvāts pusi dienas pastrādāt pie Valerī māsas vīra. Tas ir brīvprātīgi, bet lielākā daļa, mēs tai skaitā, piesakās. Nu jau mēs zinām, kas mūs sagaida, tāpēc uz lauku dodamies daudz mierīgāku sirdi, nu vismaz es. Šodien strādājam nedaudz ilgāk, bet kopumā jūtamies labi. Visvairāk no šī darba cieš mugura, tāpēc katrs meklē ērtāko pozu, kā to saudzēt – viens sēž, cits tup, vēl cits nometas uz viena ceļa. Es izmēģinu visas iespējas, pagaidām izskatās, ka nomešanās uz viena ceļa ir efektīvākais veids, jo no šīs pozīcijas vieglāk tikt augšā. Redzēs, kā mums veiksies rīt, kad beidzot būs jāstrādā pilna darbadiena.
