Nekādi netieku līdz ieejai, kur sarunāts satikties ar Viduslaiku pils nodaļas vadītāju Gundaru Kalniņu – jāfotografē košie krūmi un puķes, kas sazēlušas pils priekšā. Esmu dabūjusi vienā kadrā koši dzelteno forsītiju ar pils toni, kad manu no pils iznākam Gundaru. Metu mieru puķēm un esmu gatava pievērsties vēsturei.
Pirmais pieturas punkts gan atkal vērš manu uzmanību augu pasaulei – pils apskati sākam ar viduslaika dārza aplūkošanu. Tajā jau vairākus gadus rosās dārzniece Līga Eglīte, kura dārzā notiekošo fiksē sociālā tīkla Facebook lapā “Zāļu sievas piezīmes” – lasu pati un iesaku jums arī! Šodien augi zeļ bez Līgas uzraudzības, arī blakus dārzam esošās amatnieku namiņu durvis ir ciet.
Tās būs vaļā jūlija un augusta nedēļas nogalēs, kad šeit varēs sastapt viduslaikos populāru amatu pratējus. No kaula un raga šeit taps ķemmes, spēļu kauliņi un citi sadzīves priekšmeti, no koka tiks gatavoti trauki, no ādas – apavi utt. Amatnieki veido priekšmetus, balstoties uz pils arheoloģiskajiem atradumiem. Gundars uzsver, ka šīs amatnieku darbnīcas ir lielisks veids, kā ne tikai aplūkot drupas un vēsturiskus priekšmetus, bet savā ziņā piedzīvot vēsturi. Amatnieki caur katru gatavoto priekšmetu var pastāstīt ne tikai šī priekšmeta tapšanas nianses, bet arī par tā lietojumu senatnē, ļaujot klausītājam iztēloties seno cilvēku sadzīvi. Amatnieku namiņi, kā arī dārza pilnveide, bija viens no nesenā atjaunošanas projekta darbiem.
Blakus redzams arī nākamais ieguldījums – ap priekšpils rietumu torni izbūvētas koka sastatnes turpmāko konservācijas darbu veikšanai. Netālu no dārza uzbūvēta arī plaša nojume, kura šobrīd noder kā noliktava, bet nākotnē tur iecerēts rīkot pasākumus.
Pa atjaunoto gājēju tiltu tālāk dodamies aplūkot galvenās pils pārvērtības. Nozīmīgi darbi veikti pils rietumu tornī, kur atjaunots 600 gadus senais sienu mūrējums, nostiprināts vēsturiskais apmetums un izveidota lapegles dēļu grīda, bet logu ailās ievietoti koka slēģi. Liela apjoma mūru konservācijas darbi īstenoti arī pils austrumu un dienvidu korpusos, kā arī pils kapelā un dienvidu tornī jeb Garajā Hermanī.
Ieejot Garā Hermaņa pirmajā stāvā, sākumā nevar saprast neko. Kad acis apradušas ar tumsu, samanu melnas pulvermucas un citus elementus. Zem kājām ir pagrabs, kurā savulaik bijis cietums, bet torņa galvenā funkcija bijusi aizsardzība. Man šai tornī ļoti īpašas šķiet koka brusas pie šaujamlūkām, uz kuriem tēmēšanas laikā balstīti ieroču stobri. Šo koku ciršanas laiks tiek lēsts ap 1538. gadu.
Par torņa vēsturi stāsta četros stāvos ierīkotā multimediālā ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas”. Brīdī, kad es viesojos tornī, tā vēl nav uzstādīta, tāpēc Gundars katrā stāvā ar saviem stāstiem cenšas uzburt ekspozīcijā ietverto, ik pa laikam arī pastāstot kādu detaļu no ekspozīcijas veidošanas gaitas. Šobrīd ekspozīcija atkal ir apmeklētajiem pieejama – jādodas tik uz Cēsīm!
Kāpjot pa torņa vītņu kāpnēm, kas vairākus gadsimtus nebija apmeklētājiem pieejamas, Gundars vērš manu uzmanību uz šaujamlūkas sienas akmens ieskrāpētu uzrakstu, kuru viņš pamanījis kādā pievakarē. Tur redzams ģerboņa vairogs ar centrā veidotu īpašuma jeb māju zīmi, bet apkārt iegriezti iniciāļi WKVA. Zem ģerboņa vairoga gotiskajā šriftā ieskrāpēta divrinde vācu valodā, kas vēl tiek šifrēta, bet latīņu valodā rakstītās rindas ir fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem “Si Deus pro nobis quis contra nos” jeb “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums”. Šāda dekoratīvā vairodziņa forma raksturīga 16. gadsimta otrajai pusei, tāpēc šis uzraksts arī tiek datēts ar šo laiku.
Gundars smejas, ka pagājušā gada gidu kursu dalībniekiem ekskursijas laikā viņš licis pašiem atrast šo uzrakstu, cerot, ka kāds pamanīs vēl kādu līdz šim nezināmu gravējumu pils sienās, tomēr tas neesot noticis.
Stāvot bijušās kapelas vietā, kuras elementi vienīgie saglabājušies no pils pirmsākumiem 13. gadsimtā, Gundars saka, ka mūsu mūža laikā, kas ir tāds niecīgs sprīdis pils vēsturē, paveikts patiešām daudz. Nesen veiktie rekonstrukcijas un saglabāšanas darbi ir vērienīgākie pils vēsturē, bet arī turpmāko plānu un ieceru pilī netrūkst.
Cēsu viduslaiku pils ir viens no objektiem, kurus ikviens šovasar tiek aicināts iepazīt Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”. Tajā apkopoti teju 60 no jauna izveidoti un atjaunoti objekti – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, Cēsu viduslaiku pils ir viens no deviņiem Baltijas ceļa objektiem.
Kampaņas laikā ikvienam pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.
Šī materiāla tapšanu iedvesmojusi un atbalstījusi Kultūras ministrija, par to paldies!
