Kā uzlabot Covid-19 slimnieka veselību?

Šo rakstu savā galvā es gatavoju jau kādu nedēļu vismaz, bet reālajā dzīvē prokrastinēju, šķiet, savā ziņā cenšos no šī pašizdomātā uzdevuma izvairīties. Jo viena, pareiza un skaidra atbilde uz virsraksta jautājumu nav. Tāpēc, pirms ķeros pie lietas, vēlos uzsvērt – šī ir mana pieredze, mani uzskati un mani ieteikumi – ļoti subjektīvi.  Tu droši vari tos likt aiz auss vai ignorēt. Vai nelasīt vispār, nav spiesta lieta.

Un otrs ļoti svarīgs aspekts – katra cilvēka situācija, tai skaitā veselības ķibeles, ir atšķirīgas, tāpat arī covid simptomi mēdz variēt, līdz ar to terapija būs katram sava. Tāpēc zemāk redzamās idejas es aicinu iesākumā apspriest ar jūsu ārstējošo ārstu, kurš izvērtēs, vai tās jums ir piemērotas vai nē.  Piemēram, man no simptomiem bija galvas un muskuļu sāpes, kaulu laušana, nogurums, garšas/smaržas zudums, sauss klepus, nelielas iesnas, bet, piemēram, ne mirkli nebija paaugstināta temperatūra. Attiecīgi man lietot līdzekļus temperatūras samazināšanai būtu muļķīgi, bet kādam citam – nepieciešami.

Kāpēc es vispār, nebūdama mediķis, ar ko tādu gribu dalīties? Visas trīs nedēļas, ko pavadīju covid pozitīvā statusā, saņēmu no cilvēkiem (gan mediķiem, gan ne šīs jomas pārstāvjiem) ieteikumus, lielāko daļu no tiem liku lietā. Ar domu – ja nelīdzēs, tad nekaitēs! Un, tā kā manu gadījumu, neraugoties uz hronisku plaušu slimību, var uzskatīt par vieglu, ļoti iespējams, kaut kas no visa ir palīdzējis. Vai kaut kas konkrēts no šī klāsta vai viss kopā – to nu nezinās teikt neviens.

Centies nesaslimt! Lai arī vairums covid slimnieku atveseļojas, par ilgtermiņa sekām mēs zinām ļoti maz. Cilvēki, kas slimojuši pavasarī, joprojām sūdzas par nogurumu un uztveres grūtībām. Man arī joprojām ir ļoti izteikts nogurums, ar kuru mācos sadzīvot. Un, protams, nekad nevar zināt, vai tu un tev mīļie nezaudēs šajā covid ruletē. Veselīgs uzturs, svaigs gaiss un kustības – šīs visiem zināmās, bet ne tik labi ievērotās prakses, būs lieliskas covid profilaksei, kā arī noderīgas tiem, kas jau saslimuši. Vienīgā lieta no šīm, pret kuru vajadzētu izturēties ar apdomu, ja saslimšana jau notikusi, ir kustības un darbošanās kopumā. Slimniekiem jākustas ir (ja vien nav galīgi smags stāvoklis), bet ar lielu pietāti pret ķermeņa (ne)spēju. Un, protams, ievērot pēdējos mēnešos skandētās epidemiologu mantras par 2 metriem, roku mazgāšanu, nepulcēšanos utt.

Nekaitē! Pirms ķeros pie tām idejām, ko labu darīt, gribu uzsvērt, ka covid gadījumā ir būtiski neradīt ķermenim, jo īpaši plaušām, papildu slodzi. Nekāds alkohols, nekādas cigaretes vai citi draņķi. Tā ir papildu slodze ķermenim, kuram jau tā klājas grūti. Tas nav gadījums – izdzeršu glāzīti upeņu balzāma un vīrusi atstieps pekas. Šoreiz tas neģeld – pirms zināju analīžu rezultātus, pamēģināju – kļuva vēl sliktāk.  

Bromheksīns. Šis ir vienīgais medikaments, kuru, saskaņojot ar savu ārstu, pievienoju covid terapijai (paldies Maijai, Zitai un Inārai). Tas ir sen zināms un relatīvi lēts atkrēpošanas līdzeklis, ko pie mums ražo Grindeks. Pētījumi par šī preparāta iedarbību uz covid vēl ir procesā, bet pastāv versija, ka šīs zāles covid gan tā īsti neārstē, bet to iedarbība neļauj plaušās piesaistīties covid vīrusiem pie tiem receptoriem, kas vīrusam ļauj vairoties, tādējādi var tikt novērsta pacienta nokļūšana reanimācijā un bojāeja. Pat, ja pētījums neapstiprinās Bromheksīna iedarbīgumu, šis medikaments ir salīdzinoši nevainīgs, tas nopērkams bez receptes.

Ogas. Ir viens no bagātīgākajiem vitamīnu, organisko skābju, pektīnvielu un krāsaino pigmentu, kuri ir spēcīgi antioksidanti, avotiem. Es “spiedu uz” upenēm, dzērvenēm un smiltsērkšķiem, kārojās arī avenes, kurām, cita starpā, piemīt arī pretvīrusu darbība. Savukārt, smiltsērkšķi arī tiek izvērtēti covid kontekstā (paldies Ievai, Daivai un Odrijai): Korejas zinātnieki uzskatot, ka smiltsērkšķos esošās organiskās skābes bloķējot purīna veidošanos, kas esot vīrusa galvenais enerģijas avots.

Ārstniecības augi. Augu klāsts ir ļoti plašs, tāpēc tos vērts izvēlēties, atbilstoši individuāliem simptomiem. Es lietoju ārstniecības augus pret klepu, imunitātes stiprināšanai un ar pretvīrusu iedarbību. Šeit (paldies mammai par palīdzību) minēšu tikai piemērus katrai no šīm grupām, lai ikviens var izvēlēties sev tīkamāko un pieejamāko. Protams, ārstniecības augiem ir kompleksa iedarbība un pieminētais labums nav to vienīgais pienesums mūsu veselībai. Tātad. Atkrēpojoša iedarbība ir Helēniju ālantes saknei (paldies, Zanei), Islandes ķērpja laponim, māllēpes ziediem un lapām, pelašķa lakstiem, priedes pumpuriem. Imunitāti stiprina melnā plūškoka ziedi un ogas (es uzņemu sīrupa formā), ingvera sakne (paldies, Ligija), irbenes ziedi un lapas, pienenes laksti un saknes, ugunspuķes laksti. Savukārt, pretvīrusu iedarbība (protams, tas nav stāsts tieši par covid, bet nu tomēr) piemīt tādiem mums labi zināmiem garšaugiem kā raudenei (saukta arī par oregano) un salvijas lapām, kadiķa čiekurogām un skujām, bērza pumpuriem, retēja saknei. Gan imunitātei palīgā steigs, gan vīrusus veiks – sīpoli un ķiploki, kalmes saknenis, timiāns, kā arī jau pieminētā avene.

Artemisia annua. Arī šis augs (viengadīgā vērmele) pieder pie ārstniecības augiem, bet to izceļu atsevišķi, jo tas neaug pie mums (bet ir Āzijas pamatiemītnieks) un attiecīgi jāpasūta internetā. Šo līdzekli sāku lietot, lai organisms labāk atgūstas pēc Laima slimības, bet Wikipedia atrodamā informācija liecina, ka daži avoti iesaka to arī pret covid, PVO gan vērš uzmanību, ka efektivitāte nav pierādīta.

Serapeptāze. Ir enzīms, kas tiek iegūta no zīdtārpiņiem. Par enzīmterapiju domas dalās – daļa tradicionālās medicīnas speciālistu par to domīgi šūpo galvu, bet citi ir pārliecināti par terapijas iedarbīgumu. To pamatā lieto sāpju un iekaisumu mazināšanai, bet, iespējams, eksistē arī cita pozitīva iedarbība uz organismu, tai skaitā, uz hroniskām elpceļu slimībām, tāpēc arī pieminu šo preparātu covid kontekstā.

Piepes. Kopš izlasīju Maijas Pohodņevas un Modra Pelša grāmatu “Aliansē pret vēzi” uz piepēm veros kā ne tikai uz sulīgu lamuvārdu, bet vērtīgu līdzekli veselības uzlabošanai. Es gatavoju novārījumu no bērza čagas, bērza piepes, posas piepes, apmalpiepes un tauriņpiepes – receptes un devas skatīt grāmatā. Šo novārījumu lietoju pamatā savai hroniskajai plaušu kaitei, bet pastāv versija, ka arī covid vīrusam tas neiet pie dūšas.

Skābekļa līmenis asinīs. Pēc manu Austrumu slimnīcas plaušu dakteru ieteikuma, iegādājos pulsa oksimetru (paldies Agnesei, Zanei un Ilzei), kurš rāda skābekļa līmeni asinīs un pulsu. Pamatojums ir tāds, ka covid slimnieks var nejust būtisku skābekļa līmeņa kritumu, kas var būt veselībai bīstams, tāpēc tas regulāri jāmonitorē.

D vitamīns. Šī vitamīna trūkums var būt iemels dažādām veselības ķezām, tāpēc par D vitamīna līmeni asinīs vērts painteresēties arī nesaistībā ar covid. Bet esmu manījusi arī hipotēzi, ka labs D vitamīna līmenis ļauj vieglāk tikt galā arī ar covidu.

Ticēt tam, ka atveseļosies. Apzinos, ka ar šo apgalvojumu riskēju izsaukt skeptiķu smīnus, kas vēl ir izturējuši pāris iepriekšējos punktus. Bet, kā jau minēju ievadā – šī ir mana versija par veselību. Un, es ticu tam, ka mūsu pašsajūtu ietekmē arī mūsu domas, mūsu vēlme izveseļoties, nevis būt upura lomā. Man, protams, šai punktā augt un augt.

Līdzcilvēku atbalsts. Sākot no ļoti praktiska – medikamentu, pārtikas un citu labumu piegādes, līdz morāliem uzmundrinājumiem. Es zinu, ka slimošanas laikā man no sirds līdzi juta gan visvisādu specialitāšu mediķi, gan zvērināti ateisti, gan dažādās ticībās rūdīti recidīvisti. Vēl vakar uzzināju par vienu cilvēku, kas katru dienu par mani lūdza. Un zinu, ka viņš nebija vienīgais. Daži runājās ar Spānijā populāriem svētajiem, citi ar latviešu dabas Dieviņu, citi vērsās pie Austrumu gudrajiem, citi – pie visiem kopā. Mīļš paldies ikvienam par labas veselības vēlējumiem, neatkarīgi no ceļa vai veida, kādā tie tika sūtīti!

Lai izdodas nesaslimt ne ar Covid-19, ne citām kaitēm, bet, ja esat apslimuši – sekmīgu izveseļošanos!