Tā iet, kad neiznāk laiks pielikt punktu. Tas ievelkas domuzīmēs, izklīst daudzpunktos un beigās viss ir pilnīgā kolā. Labi, tātad iekavējies Maltas pēcvārds.
Pirmā lieta, ko es iesaku sev un citiem – lai arī trīs dienas ar asti Maltā ir labāk nekā necik dienas Maltā, tomēr tas ir par maz, tāpēc, ja vien ir iespēja – brauciet uz nedēļu. Var arī ilgāk, bet nedēļa, manuprāt, ir ļoti optimāls laiks, lai nesteidzīgi apskatītu galvenos pieturpunktus un saelpotos sauli. Un arī ekonomiski pamatoti, ja lietosiet sabiedriskā transporta karti, kas maksā 21 eiro un ir derīga 7 dienas. Tā ir patiešām parocīga, darbojas gan Maltā, gan Gozo un nedēļas laikā pilnīgi noteikti atmaksāsies. Vai es vēlreiz ņemtu krutāko karti ar atrakcijām par 39 naudiņām? Nezinu. It kā jau lidostas autobuss un pāris prāmīši bija lietderīgi, ko nevar īsti teikt par hop-on hop-off atrakciju – lielākoties uz tūristu iecienītajām vietām var mierīgi tikt ar satiksmes autobusu. Vēl raitāk uz priekšu iet ar auto, ja vien esat gatavi stūrēt pa mums neierasto ceļa pusi (es neesmu).
Otrkārt, nākamreiz es brauktu aprīlī/maijā vai septembrī/oktobrī – pirms vai pēc tūrisma sezonas, kad lielie pūļi (un cenas) ir garām, bet gaiss un ūdens tīkami silts. Jo janvāra beigās, teiksim kā ir, es nosalu. Pati, protams, vainīga, ka, apzinoties savu salīgo dabu, pēdējā brīdī nomainīju kārtīgu kamzoli pret nekam nederīgu praķi un tad, matiem plīvojot un zobiem klabot, ķēru kadrus no autobusa bez jumta. Pa ielām gan klīda ļaudis šortos un T-kreklos, tā kā siltuma uztvere ir relatīva.
Treškārt, paņemtu līdzi elektrības kontaktu pāreju no mūsu divakšiņas uz britu trejdeksni.
Ko vēl var piebilst? Par naudu. Cenas Maltā man šķita augstākas nekā pie mums. Koeficients varētu būt kā transporta biļetēm – mūsu 1,20 eur pret viņu 1,50. Pārtika veikalā man šķita pat par 50% dārgāka, arī ieturēšanās krogā nav lēta (15 – 20 eur par maltīti). Kafija gan bija lētāka – pat šikākajā vietā tā nesasniedza 3 eiro. Daudzos objektos nebija jāpērk ieejas biļete, atsevišķās vietās tā maksāja 10 eiro (Sv. Jāņa baznīca, tempļi).
Ja man būtu jānosauc šī brauciena īpašākie brīži, tie būtu: pastaiga gar jūru pie Xlendi torņa, klīšana pa pilsētu ieliņām (Valleta, 3 pilsētas, Mdina) un sarunas ar Lauru. Ko es nepaguvu? Droši vien daudz ko. Bet, no tā ko zinu, – Ramlas pludmales oranžās smiltis Gozo salā palika neapskatītas, nezinu, kāda ir Mdina gaismā un ļoti pietrūka daaaaudz garākas un bezmērķīgākas pastaigas pa jebkuru no senajām pilsētām. Ir iemesls atgriezties.
Diāna
Pilnīgi piekrītu Maltai var veltīt vairāk nekā trīs dienas. Esmu bijusi tieši nesezonā, tas ir marta vidū un novembra pirmā nedēļā. Abi atvaļinājumi bija gana silti un iespaidi par redzēto tikai papildināja iepriekš redzēto.