Pārdodu “Drustus”

Īsumā par svarīgāko: pārdodu nekustamo īpašumu Gravas (kadastra numurs 42480030027), ar kopējo platību 3,8 ha, kas atrodas 3 km no Drustiem, ainaviskā vietā. Īpašumā plešas pļavas, gar robežu vijas neliela upīte, bet veco māju ieskauj augļu koki un ogu krūmi. Īpašumam ir viens būtisks mīnuss – tas atrodas piekalnē un, lai nonāktu pagalmā, ir jābrauc lejā pa diezgan cienījamu kalnu, kas, protams, nav problēma. Problēma ir tikt augšā slidenos laika apstākļos – rudenī un ziemā. Pieliekot iegādes cenai klāt peļņas nodokli un ieguldīto darbu, par šo vietu gribētu 15 000 eiro.

Pirmais, ko varu teikt šai sakarā – pārdot ir žēl un negribas. Tomēr, ja gribu nobāzēties laukos un dzīvot tur visu cauru gadu, šī vieta diemžēl nederēs. (Jā, esmu dzirdējusi par ceļa seguma uzlabošanu un džipa iegādi:) Savukārt, kādam citam, kas vēlas tikai uz vasaras laiku aizmukt no pilsētas putekļiem, šī būtu lieliska iespēja. Tālāk padalīšos ar 10 aspektiem, kāpēc man tā šķiet.

 1. Miers un klusums

Lai arī lauku ceļš ir pārsimts metru attālumā, mašīnas pa to brauc retumis un īpaši netraucē. Pāris reizes kaimiņos bija atbraukuši viesi un varējām klausīties mūziku viņu gaumē (kas nemaz nebija tik slikta), bet visu pārējo laiku toni uzdeva sienāži, griezes un stārķi.

2. Veci koki

Nav tur nez cik gadsimtus auguši ozoli, bet pāris pie mājas esošie ir krietni brašuļi, savs cilvēka mūžs viņiem būs. No vienas puses māju aptver egļu rinda (kur pat pāris apšu kundziņi šoruden atradās), no otras – vītoli glīti saķemmētām frizūrām, netālu no ēkas slejas cienījama tūja, bet viena neliela liepa zarus sniedz līdz zemei, piedāvājot vasaras vidū liepziedu tēju savākt bez īpašas stiepšanās un liekšanās.

3. Ogulāju un augļu koku dārzs

Visvairāk tur aug upenes – nieka 25 krūmi, tāpēc uz ogu lasīšanu parasti aicinu palīgā draugus un priecājos, ka šie kādu spanneli paķer līdzi. Ir vesela rinda ābeļu, vienas raža man īpaši iet pie sirds – milzīgi āboli, ne par saldu, ne par skābu – ienākas augustā, mmm. Ir pa kādai jāņogai, ērkšķogai, ķirsim, plūmītei. Un, tadadadammmm (bungu rīboņa)….. melnais plūškoks! To tur ir vesela audze, kas vasaras sākumā sniedz smaržīgos ziedus, no kuriem vāra sīrupu, bet rudenī melnās ogas – dikti garšīgi un veselīgi.

4. Ārstniecības augu pļavas

Ja jau par veselību – īpašumā ietilpt vairāk nekā 3 hektāri pļavas, kurās krāšņi aug raspodiņi, asinszāles, pelašķi, zilgalvītes, sarkanais āboliņš un citi ārstniecības augi.

5. Ainava

Pļavas ir daiļas gan tuvumā, gan no tāluma – mūsu mīļākā sēdvieta ir ozolu paēnā, kur mielojamies ar uz vietas izaudzēto un līdzi paņemto gardumu kombināciju, skatoties tālēs zilajās. Un, kad vēl no rīta izdodas piecelties – vispār no skaistuma var noreibt.

6. Auglīga zeme

Iespējams, citiem tas nebūs svarīgi, bet tas man bija viens no galvenajiem kritērijiem, kad meklēju īpašumu laukos (un joprojām ir). Šogad ierīkojām mazu eksperimentālo dārziņu – viss auga atsperdamies.

7. Dieva radībiņa

Mēs patiesībā esam ciemiņi šai vietā. Pa īstam tur dzīvo stirnas, zaķi, lapsas, sienāži, stārķi, vardes, vaboles un cita Dieva radībiņa – nav bijusi reize, kad mēs kādu no viņiem nesastaptu.

8. Ūdens

Jā, gar īpašumu tek upīte Palsa. Jāteic gan, ka par upīti to ir nosaucis cilvēks ar ļoti bagātu iztēli. Labi, labi. Īstais iemesls upītes mazumam ir pie cita kaimiņa augstāk ierīkotie zivju dīķi. Bet – upīte ir un vismaz kaimiņu govis par to ir ļoti priecīgas. Es vairāk priecājos par aku pie pašas mājas, kurā ir tīrs un gards ūdens.

9. Māja un namiņš

Īpašumā atrodas veca guļbaļķu māja. Iepriekšējie saimnieki bija plānojuši to atjaunot, attiecīgi visi krāmi ir izmēzti, pamati atrakti – jāķeras tik pie bojāto baļķu nomaiņas un co. Es nebiju pārliecināta par savu vēlmi šo ēku atjaunot, tāpēc šai virzienā nekas nav darīts, toties esam sākuši apsist ar dēļiem nojumīti, lai būtu neliels namiņš, kur atbraucot palikt. Daži logi jau ir, durvis arī (paldies, Kaspar), lielākā daļa sienas arī, bet process vēl notiek. Līdz šim mēs nakšņojām teltī. Un, jā, elektrība ir – kafiju var uzvārīt un pankūkas uzcept.

10. Kaimiņi

Last but no least – tāpēc par šo punktu atļaušos mazliet garāku stāstu. Pirms īpašuma pirkšanas piestāju pie tuvējiem kaimiņiem aprunāties – vai vietai nav kādi zemūdens akmeņi, kā kopumā šai apvidū dzīvojas. Kaimiņos mītošais pāris bija atturīgi atsaucīgs, notērzējām minūtes 20. Uz atvadām palūdzu telefona numuru, ja nu man vēl kāds jautājums iešaujas prātā, kā arī pavēstu šī bloga nosaukumu, kur var sameklēt manus kontaktus – ja nu arī viņi vēl ko svarīgu atceras. Izdzirdējis nosaukumu, kaimiņš vēlas zināt manu uzvārdu. Kad to pasaku, viņš sāk smaidīt stipri platāk un nosauc savējo – tā es atpazīstu vienu no Pingvīna draudziņiem, kas tālajā 2015. gadā man palīdzēja nokļūt Antarktīdā. Tā kā šādu cilvēku (īpaši nepazīstamu) nebija pārāk daudz, tad faktu, ka lauku vidū esmu uzskrējusi virsū vienam tādam, uztvēru kā labu zīmi. Pēc tam sekojušas kopīgas tējas, kafijas un sarunas, piedāvājums nakšņot pie viņiem, ja Laika vecis rausta telti aiz mietiem, kā arī pagājušajā nedēļas nogalē mums bija brīnišķīga iespēja paciemoties uz kaimiņa kuģīša Pāvilostā. Tā kā forši cilvēki arī nāk mantojumā ? Vēl cits attālāks kaimiņš – bioloģiskais zemnieks – katru gadu nopļauj pļavas, par to tiekot pie siena – visiem labi.

Tā, un negatnieks kalns izskatās šitā.

Ja apsver iespēju šo vietu iegādāties, zvani 29414142, sūti e-pastu [email protected] vai dod ziņu kā citādi, izstāstīšu ceļu un atbildēšu uz jautājumiem.