Kad manas ausis sasniedza ziņa par to, ka sākusies rosība pie Santjago ceļa izveides Latvijā, no prieka palēcos. Līdz šim esmu mērojusi kājām četrus Santjago ceļa posmus Spānijā, Francijā un Portugālē – katrs no šiem gājieniem ir īpašām sajūtām, atmiņām un tulznām bagāts. Pēc viena no ceļiem pametu gaisā domu, ka ļoti gribētos ilgāka pārgājiena iespējas arī pie mums Latvijā. Toreiz iešanas maršrutu nesaistīju tieši ar Santjago un vispār maz ko zināju par pārgājiena takām Latvijā, bet doma turpināja gruzdēt visus šos gadus.
Brīdī, kad Sandra Rone sāka pulcēt kopā ļaudis Latvijā, kas vēlētos darboties tieši pie Santjago ceļa posma izveides Latvijā, priecājos atsaukties un pievienoties. Janvāra beigās Rīgā notika pirmā tikšanās un iepazīšanās, kurā bija pulcējušies aptuveni 30 ceļa izveides entuziasti, pēc tam sekoja ceļa maršruta plānošana. Pašlaik ģenerālplāns izskatās sekojoši, ar laiku ir doma par alternatīvu maršrutu izveidi, kas ietvertu Aglonu un citas būtiskas vietas.
Marta sākumā jau sekoja pirmais gājiens dabā, lai atrastu labāko maršrutu posmā Žagare – Tērvete – Kroņauce. Saņemot stafeti no lietuviešiem, kas tikko noslēguši Camino Lituano maršruta izstrādi, tika ierakts simbolisks ceļa stabiņš uz valsts robežas. Šajā reizē nepiedalījos, bilde no Camino Latvia Facebook lapas.
Līdz šim komunikācija bija notikusi tikai ar lietuviešu braļukām, bet neilgi pēc rosības sākuma Sandra saņēma ziņu, ka arī ziemeļu kaimiņi strādā pie Santjago ceļa izveides. Ar prieku atsaucāmies uzaicinājumam doties ciemos un iepazīties.
***
Tā nu vakar, 9. marta rītā, Rīgas pievārtē sasēduši vienā transporta līdzeklī, devāmies ceļā. Šoreiz “delegācijā” ietilpa Sandra, viņas vīrs Māris, pārgājienu entuziaste un projektu vadības pārzinātāja Rita, kā arī šo rindu autore Zane.
Pēc nepilnu trīs stundu brauciena, piestājam pie saules apspīdētas ēkas – vienas no septiņām Svētā Jēkaba baznīcām, kas atrodas Igaunijā. Pärnu-Jaagupi baznīca šai vietā atrodas jau teju 500 gadus un, rūpīgāk ielūkojoties fonētikā, sapratām, ka “Jaagupi” tas pats Jēkabs vien ir.
Drīz vien, Sandras sazvanītas, pāri laukumam mūsu virzienā nāk vairākas igauņu sievietes. Pēc īsas iepazīšanās dodamies aplūkot baznīcu. Jane atslēdz durvis un varam doties iekšā. Priekštelpā pie sienas mūs sagaida plāksne ar Camino simbolu gliemežvāku un rokas nospiedumu – tajā iemūžināti visu to cilvēku pieskārieni, kas bijuši klāt pirms aptuveni astoņiem gadiem, kad Igaunijā izveidota organizācija, kas apvieno Santjago ceļa aizrautos. Arī mēs sasveicināmies, pieliekot savas plauktas.
Baznīcā netālu no altāra atrodas Igaunijas Camino karogs, kuru mums laipni parāda igauniete Epp.
Pēc tam varam ne tikai aplūkot baznīcu no ierastās perspektīvas, bet arī no ērģelnieka pozīcijām un pat uzkāpt līdz lielam metāla zvanam, kurš stabili jūtas tornī, kas baznīcai piebūvēts pirms nedaudz vairāk nekā simts gadiem.
Ļāvuši igauņu vējam mūs pamatīgi aplidot, atgriežamies pie zemes dzīves. Netālu no baznīcas atrodas draudzes namiņš, kurā jau kūp kafija, smaržo biezpienmaizītes, dārzeņu sautējums un citi gardumi.
Pēc gardā mielasta iepazīstamies ciešāk. Visas igauņu sievietes ir mērojušas gana garus Santjago vai citus ceļus – gan ārvalstīs, gan Igaunijā. Allai noieto Ceļu skaits jau nojucis – tie esot kādi seši vai septiņi, šogad viņa atgriezīsies, lai pāris nedēļu strādātu vienā no Spānijas alberģēm par brīvprātīgo. Arī Merle dosies Ceļā pēc pāris mēnešiem, šoreiz mērojot grūto un skaisto Camino Primitivo.
Iesākumā domubiedru grupa Igaunijā izveidota ar mērķi iedrošināt un informēt igauņus par Santjago ceļu – kādi ir maršruti, kā nonākt līdz sākuma punktam, kas jāņem līdzi somā un kas jāatstāj mājās, ar kādām grūtībām jārēķinās un tamlīdzīgi. Kā smejas Jane, tad viņa pēc atgriešanās no Camino tik ļoti gribējusi dalīties piedzīvotajā, ka jau apnikusi ar saviem stāstiem ģimenei un tuviniekiem. Šāda situācija bijusi daudziem gājējiem – gribējies dalīties pārdzīvotajā un piedzīvotajā, bet tiem, kas par Ceļu vēl tikai domājuši, ļoti gribējies šos stāstus dzirdēt.
Kādā brīdī igauņi nonākuši līdz domai, ka jāsāk veidot Santjago ceļa posms arī Igaunijā, pašlaik ar GPSiem izstaigāts no Tallinas līdz Pērnavai, atrastas labākās iespējas iešanai. Pagaidām dabā vēl neesot ceļa marķējums, bet par to tiek domāts. No Pērnavas līdz Latvijas robežai un pēc tam Rīgai maršruts varētu vīties pa Jūrtaku. Līdzīgi kā citviet, galvenās problēmas esot atrast kopīgu ceļu un valodu ar zemes privātpašniekiem, kā arī budžeta naktsmītnes un vietas, kur paēst, īpaši ārpus ierastās tūrisma sezonas.
Katru gadu ap Svētā Jēkaba dzimšanas dienu, 25. jūliju, igauņu kolēģi rīko vairāku dienu pārgājienu Igaunijā, saņemam aicinājumu pievienoties. Aicinām arī viņus ciemos un, kaimiņu siltuma un entuziasma uzlādēti, dodamies mājupceļā!
***
Latvijas Santjago ceļa posma izveides gaitai pagaidām var sekot līdzi Camino Latvia Facebook lapā. Ja jūti vēlmi piedalīties Camino Latvia tapšanā ar savu laiku, zināšanām, kontaktiem – priecāsimies! Piemēram, šobrīd tiek meklēti cilvēki ar padziļinātam zināšanām par WordPress platformu, jurists, dizaineris. Lai top!
